Ērtības apdraud drošību
Lai atvieglotu mūsu dzīvi un ikdienas vajadzības, gan uzņēmumos, gan mājās mēs digitalizējam daudzas ierīces un procesus, piemēram, lai tiem varētu piekļūt attālināti. CERT.lv kiberdrošības incidentu analītiķe Dana Ludviga atzīst: tas ir ērti, taču, ja mēs laikus nerūpējamies par šo ierīču drošību, tas dod uzbrucējam iespēju nonākt līdz personas datiem, piekļūt bankas kontam vai citai svarīgai informācijai. Vai arī uzbrukt kādam citam.
“Dažreiz mums liekas, ka mēs taču nevienu neinteresējam. Kāpēc lai es interesētu? Diemžēl neinteresējat tieši jūs personīgi, bet jūsu iekārta, kura atrodas Latvijā, kurai ir Latvijas IP adrese un caur kuru var arī tālāk piekļūt un uzbrukt jebkādai valsts iestādei,” pauda Ludviga.
Šī gada pirmajos deviņos mēnešos CERT.lv pamanīto
apdraudēto iekārtu skaits sasniedza gandrīz 2 miljonus (vairāk nekā 1,9). Tas ir par 121 % vairāk nekā pērn tajā pašā periodā.
Lai kaitētu Latvijas iedzīvotājiem, noziedznieki izmanto rīkus, kas šobrīd pieejami ikvienam pasaulē.
“Gan mākslīgā intelekta rīki, gan lai apmānītu šos pašus naivos cilvēkus – lai veiktu dažādu veidu romantiskās krāpniecības un ģenerētu ticamāku tekstus. Un lai analizētu informāciju, kas ir pieejama mūsu publiskajā vidē. Tāpat arī jebkāda veida mākslīgā intelekta rīkus, lai atklātu dažāda veida ievainojamības,” turpināja CERT.lv analītiķe.
Dziļviltojumi krāpniecībā
“Romantiskā” krāpniecība ir viens no izplatītajiem kibernoziedzības veidiem, un tajā pielietotās mākslīgā intelekta tehnoloģijas ir raksturīgas teju visām šādām noziedzīgām shēmām. ASV portāla “Ampyx News” žurnāliste Kerija Tomlinsone, kas strādā ar krāpnieku atmaskošanu, stāsta, ka tie bieži uzdodas par kādu slavenību, kurai lietotājs pieseko sociālajos medijos. Šie noziedznieki izmanto dziļviltojumus: video vai foto, kuros slavenība it kā uzrunā cilvēku. Šodien tehnoloģijas ļauj to darīt pat video vai audiozvanu laikā. Tomlinsone norāda, ka to kvalitāte ir ļoti uzlabojusies un jābūt ļoti vērīgiem, lai tos atšķirtu no īstiem attēliem vai ierakstiem.
“Taču mēs redzam, ka svarīgākā nav dziļviltojuma kvalitāte. Svarīgi, ka vispār ir kāds attēls. Un tam līdzi nāk sociālā inženierija jeb psiholoģiskā manipulācija, kas ir tik spēcīga, ka cilvēki tai padodas,” pauda žurnāliste.
Krāpnieki saka cilvēkiem to, ko viņi grib dzirdēt, šķietami atbalsta upurus un uzdodas par viņu draugiem. Žurnāliste uzsver: viltoti video un attēli ir tikai palīglīdzeklis, bet cilvēki tiek apkrāpti, jo ir gatavi noticēt krāpnieku teiktajam.
Trūkst izpratnes par mākslīgā intelekta riskiem
Šobrīd noziegumus digitālajā vidē veikt ir vienkāršāk nekā jebkad, stāsta “Palo Alto Networks” drošības direktors Jespers Olsens. Dažu stundu laikā cilvēks bez īpašām iemaņām šajā jomā var uzlikt datorā mākslīgā intelekta aģentu un sākt meklēt iespējas kādam uzbrukt. Bet uzņēmumu vidē trūkst izpratnes, kādus riskus raisa mākslīgā intelekta rīku ieviešana.
“Mēs strādājam ar tehnoloģiju, kuru nesaprotam pilnībā, jo daudzi uzņēmumu vadītāji baidās atpalikt: ja neieviesīsim mākslīgo intelektu tagad, mūsu konkurenti būs priekšā. Tāpēc par kiberdrošību viņi domā tikai pēc tam. Nākotnē tas radīs problēmas,” vērtēja Olsens.
Arī valstu atbalstīti spiegošanas grupējumi arvien vairāk izmanto mākslīgo intelektu kiberuzbrukumu plānošanā un īstenošanā. Mākslīgā intelekta aģenti spēj patstāvīgi veikt dažādus uzbrukuma posmus: no izlūkošanas un sistēmu ievainojamību meklēšanas līdz datu zādzībām. Tas ļauj šiem grupējumiem automatizēt būtisku uzbrukumu daļu un darboties ātrāk un plašākā mērogā.
