Siliņa: mums parādīja dzelteno kartīti
“”Vienotības” valde ir atkāpusies, un 28. novembra kongresā tiks ievēlēta jauna vadība. Līdz kongresam īpaši vēlamies uzklausīt mūsu jauniešus un jaunos biedrus, viņu redzējumu un idejas pārmaiņām partijā,” lasāms Siliņas paziņojumā.
Pēc Siliņas paustā, vēlēšanu rezultāti partijai kalpojuši kā “dzeltenā kartīte”, kas liek kritiski izvērtēt gan līdzšinējos lēmumus, gan komunikāciju ar sabiedrību.
Viņa uzsvērusi, ka partijai ir jāmainās, vairāk jāieklausās vēlētājos un jārunā ar cilvēkiem biežāk, tiešāk un saprotamāk.
Bijusī premjere norāda, ka vēlas veidot atklātāku dialogu ar sabiedrību, uzklausot jautājumus, viedokļus un kritiku, lai labāk izprastu vēlētāju gaidas un nepieciešamās izmaiņas partijas darbā.
“Vienotības” valdē ievēlēti 14 politiķi, tostarp valdes priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, viņa vietnieki Raimonds Čudars un Zanda Kalniņa-Lukaševica, kā arī Arvils Ašeradens, Evika Siliņa, Rihards Kozlovskis, Vilnis Ķirsis, Inese Lībiņa-Egnere un citi partijas pārstāvji.
Vienlaikus Siliņa atzīmēja, ka pirmdien tiek gaidīts “Apvienotā saraksta” solītais paziņojums par turpmākajiem soļiem un iespējamajām sarunām ar pašreizējiem koalīcijas partneriem.
Jurēvics: esošā valde darbosies līdz kongresam
Partijas “Vienotība” vadītāja Edmunda Jurēvica skaidrojums gan atšķiras. Viņš piektdienas pēcpusdienā portālam LSM.lv pauda, ka pāris dienas pēc 15. Saeimas vēlēšanām, 5. oktobrī, notika “Vienotības” valdes sēde. Tajā lēma, ka 28. novembrī notiks partijas kongress, kurā izvērtēs vēlēšanu iznākumu un partijas biedri vēlēs jaunu valdi un vadību. Par to partija jau toreiz informēja gan biedrus, gan plašāku sabiedrību, teica “Vienotības” vadītājs.
Līdz ar to
nav runas, ka pašlaik “Vienotības” valde būtu atkāpusies vai partija palikusi bez vadības,
uzsvēra Jurēvics.
Neoficiāli tiekot apspriesti arī iespējamie partijas vadītāji, un amatam varētu tikt virzīts līdzšinējais Saeimas deputāts Dāvis Mārtiņš Daugavietis un bijušais Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, vēsta Latvijas Televīzija.
Partija “Vienotība” ir apvienības “Jaunā Vienotība” kodols. Partijas pirmsākumi meklējami 2000. gadu sākumā, kad toreizējais Latvijas Bankas prezidents Einars Repše izveidoja “Jauno laiku”. 25 gadu laikā partija piedzīvojusi vairākas šķelšanās un līderu krīzes. Tā bijusi arī opozīcijā, taču būtībā ir varas partija, kuras pārstāvji vadījuši vairākas valdības.
KONTEKSTS:
15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja “Apvienotais saraksts”, iegūstot 41 deputāta mandātu. Tālāk sekoja “Latvija pirmajā vietā” ar 17 deputātu vietām, “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” – 15, Nacionālā apvienība un “Progresīvie” – katrai 10 – un “Jaunā Vienotība” ar septiņiem mandātiem.
15. Saeimas vēlēšanās “Jaunā Vienotība” (JV) ieguva ieguva nedaudz virs 6 % vēlētāju atbalsta un tikai septiņus mandātus. Tik maza pārstāvniecība Saeimā šim politiskajam spēkam vēl nav bijusi, un tas ir krass deputātu vietu skaita kritums, salīdzinot 14. Saeimas vēlēšanās iegūtajiem 26 mandātiem.
Neilgi pēc vēlēšanām Siliņa uzsvēra, ka JV nav apmierināta ar 15. Saeimas vēlēšanu rezultātu un ārkārtas kongresā plāno to izvērtēt, tostarp paredzēta “Vienotības” valdes pārvēlēšana.
