Daļa mācību uzdevumu tiek pildīta ārpus militārajiem poligoniem – arī pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Tāpēc iedzīvotāji var sastapt karavīrus kaujas ekipējumā un militāro tehniku, kā arī dzirdēt šāvieniem līdzīgus trokšņus.
Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba pārstāve, komandkapteine Iveta Bērziņa stāsta, ka, mācībām ik gadu kļūstot par ierastu valsts aizsardzības sastāvdaļu, arī iedzīvotāji kļuvuši arvien saprotošāki un atbalstošāki.
Šobrīd mācību aktīvā fāze norisinās Rīgā. Pilsētā un tās apkārtnē pastiprināti pārvietojas Latvijas un sabiedroto spēku karavīri, zemessargi un militārā tehnika.
Atsevišķās vietās izveidoti kontrolpunkti un pretmobilitātes šķēršļi, notiek dronu un militāro lidaparātu lidojumi.
18. septembrī Daugavgrīvā karavīri trenēja kritiskās infrastruktūras objekta aizsardzību, bet naktī uz sestdienu kontrolposteni izvietos uz Salu tilta. Tādēļ iespējama satiksmes palēnināšanās un īslaicīgi ierobežojumi.
Savukārt sestdien, 19. septembrī, Uzvaras parkā paredzēta medicīniskās evakuācijas epizode ar helikoptera iesaisti.
“Evakuēs” rīdziniekus ar visiem mājdzīvniekiem
Viens no nozīmīgākajiem mācību notikumiem, kurā iesaistās arī pati pašvaldība, ir praktiskās iedzīvotāju evakuācijas mācības. Tām īsā laikā pieteicās vairāk nekā 100 cilvēki, un lielās intereses dēļ dalībnieku uzņemšana bija jāpārtrauc.
Mācībās piedalās gan bērni, gan seniori, turklāt cilvēki līdzi ņems arī mājdzīvniekus.
Mācībās izspēlē iedzīvotāju evakuāciju pēc iespējamas ķīmisko vielu noplūdes.
Mācības turpināsies līdz sestdienas rītam, un pašvaldība tās rīko kopā ar Latvijas Sarkano Krustu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.
Rīgas domes Civilās aizsardzības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Pēteris Grūbe tās sauc par pārvaldes eksāmenu, kas ļaus novērtēt dienestu sadarbību un saprast, kas evakuācijas kārtībā vēl jāuzlabo.
“Doma ir tāda – pie ķīmisku vielu noplūdes ir jāevakuē cilvēki. Ar Rīgas satiksmes autobusiem viņus aizved uz Arkādijas vidusskolu, un notiek evakuācijas centra organizācija. Šonakt izspēlēsim to, kā izveidot šādus evakuācijas centrus krīzes situācijā.
Viss notiks, kā tas būtu reāli dzīvē – būs nodrošināta gan gulēšana, gan dažādas aktivitātes, gan arī ēdināšana. Mēģināsim visu maksimāli tuvu realitātei saprast, kā tas varētu būt,” teica Grūbe.
Mācībās līdzās bruņotajiem spēkiem iesaistās arī policija, mediķi un citi ārkārtas dienesti. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir pārbaudīt, vai plaša apdraudējuma gadījumā dienesti spētu ātri apmainīties ar informāciju, sadalīt pienākumus un saskaņoti izmantot pieejamos resursus.
Mediķiem – sarežģīti scenāriji
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam “Namejs” nozīmē vairākas atšķirīgas epizodes visā Latvijā.
Mediķi trenē cietušo pārņemšanu no militārajām vienībām un nogādāšanu slimnīcās, pārbauda dienesta darbības nepārtrauktību un sadarbību ar ārstniecības iestādēm.
Šogad pirmo reizi paredzēts arī praktiski evakuēt mediķu brigādes, kā arī pārbaudīt dienesta darbu kritiskās infrastruktūras un sakaru traucējumu gadījumā.
NMPD direktore Liene Cipule atzīst, ka scenāriji ar katru gadu kļūst arvien sarežģītāki, tomēr dienesta darbinieki ar tiem tiekot galā.
“Mācības norit ļoti raiti, un jāsaka, ka mūsu dienesta cilvēki darbojas ar lielu entuziasmu, pat uzņemoties ļoti izaicinošas un ambiciozas epizodes un lietas, par kurām pašiem ir prieks, ka spējam vispār akceptēt šādus sarežģītus scenārijus un arī tiekam ar tiem galā,” teica NMPD vadītāja.
Policistu pārziņā – kārtība
Jau vairākus gadus “Namejā” piedalās arī Valsts policija. Šogad policisti praktiskos uzdevumus jau izspēlējuši Zemgalē, Latgalē, Vidzemē un Kurzemē, bet pašlaik mācības turpinās Rīgā.
Kopā ar bruņotajiem spēkiem, robežsardzi, pašvaldībām un citiem dienestiem policija trenējas rīkoties plaša apdraudējuma gadījumā – nodrošināt sabiedrisko kārtību un iedzīvotāju drošību, sadalīt atbildību un resursus, kā arī vienlaikus koordinēt vairākus procesus.
Praktiskajās epizodēs policisti piedalās kontrolposteņu izveidē, pavada militārās kolonnas, norobežo teritorijas un iesaistās ēku ieņemšanas un atbrīvošanas operācijās.
Policijā vērtē, ka dienestu sadarbība ar katru gadu uzlabojas, tomēr mācību uzdevums ir arī atklāt trūkumus, kas jānovērš. Valsts policijas priekšnieka vietnieks Andris Zellis gan norāda, ka līdz šim mācības norit veiksmīgi.
“Mums noteikti ir jādomā par materiāltehnisko līdzekļu iegādi un jāatrod kopīgi risinājumi to nodrošināšanai. Bet šobrīd arī mācības vēl nav noslēgušās, oktobra sākumā būs teorētiskā fāze, kur visi piedalīsies kopīgā izspēlē. Pēc tās noteikti būs detalizētāki secinājumi,” teica Zellis. “Taču viens no būtiskākajiem momentiem, ko ņemt vērā arī no iepriekšējiem gadiem un ko uzlabot, – savstarpējā informācijas apmaiņa starp institūcijām, iesaistītajām iestādēm, lai savlaicīgi, precīzi saņemtu informāciju un nodrošinātu konkrētu uzdevumu izpildi.”
KONTEKSTS:
Visaptverošās valsts aizsardzības mācības “Namejs” šogad visā Latvijā notiek no 2. septembra līdz 8. oktobrim.
Tās rīko kopš 2014. gada, lai uzturētu bruņoto spēku kaujas gatavību un pārbaudītu spēju apdraudējuma gadījumā ātri un saskaņoti rīkoties kopā ar sabiedrotajiem, valsts un pašvaldību iestādēm un operatīvajiem dienestiem.
