ĪSUMĀ:
Rinkēvičs norādīja, ka “jau šobrīd pieaug Krievijas inspirēti sabotāžas, spiegošanas un diversiju akti pret Ukrainu atbalstošo valstu infrastruktūru un uzņēmumiem (Leipcigas dronu incidents, vilciena apšaude pie Ukrainas un Polijas robežas u.c). Šo novērojam arī Latvijā. Ļoti iespējama tālāka eskalācija.”
Prezidents intervijā Latvijas Radio sacīja: “Tas, ko mēs jau labu laiku redzam, un par to gan nevajadzētu būt lielam izbrīnam, jo par to ir runāts gan vasarā, gan arī pavisam nesen – mēs redzam, ka jau ir pieaugušas dažāda veida Krievijas aktivitātes pret Eiropas un NATO dalībvalstīm, sevišķi tām, kas atbalsta Ukrainu.”
“Krievijas mērķis ir izmantot šo ziemu, lai gūtu panākumus Ukrainā, iebiedētu Ukrainas atbalstītājus un vājinātu (ideālā gadījumā sašķeltu) NATO un ES. Pašreiz redzam gan reālas, gan informācijas operācijas,” pauda prezidents.
“Es domāju, ka jau vairākas dienas dažādos formātos, gan oficiālos, gan neoficiālos, gan ekspertu viedokļos, tiek runāts par to, ka ziemas periods, arī rudens periods nozīmē lielāku Krievijas eskalāciju pretim Ukrainai,” Latvijas Radio pauda prezidents.
“Visticamāk, tūliņ pēc Krievijas domes vēlēšanām tādā vai citādā formā tomēr Krievijā tiks mobilizēti papildu karavīri, lai turpinātu iebrukumu Ukrainā,” sacīja Rinkēvičs.
“Mūsu un sabiedroto drošības iestādes pastāvīgi sadarbojas, apmainās ar informāciju, un jau ir bijuši vairāki sekmīgi gadījumi, kad tiek novērsti, neitralizēti vai notverti spiegi, diversanti vai sabotieri. Diemžēl 100 procentu garantijas par pretinieka darbību novēršanu nav nevienam un nekad,” atzina prezidents.
Viņš gan norādīja, ka “fakti šobrīd liecina, ka plaša mēroga klasisks Krievijas iebrukums NATO/ES teritorijā nav iespējams, nav tādu spēku koncentrācijas.
“Uz jautājumu, ko man bieži jautā, vai tuvākā laikā ir gaidāms Krievijas iebrukums. Nē, nav gaidāms. Vai ir gaidāmas visāda veida provokācijas? Jā, ir,” sacīja prezidents
“Visa veida citas darbības, kuras uzskaitīju iepriekš, jau ir pieaugušas un vēl pieaugs. Krievijas retorika un vēsturiskā pieredze liecina, ka Krievija turpinās eskalēt. Ja sabiedrotie to neapturēs ar skaidru rīcību, tad riski un apdraudējums kļūs bīstamāks,” brīdināja Rinkēvičs.
“Jāsāk ar to, ka ilgu laiku esam pieļāvuši kļūdu, dēvējot sabotāžu, teroraktus, diversijas u.t.t. par hibrīdapdraudējumu. Tas rada tādu nevainīgu sajūtu, gluži kā par hibrīdauto runājot.
Par šo jau esam runājuši ar daudzu valstu kolēģiem. Šāda doktrīnas maiņa palīdzēs mobilizēt sabiedroto atbalstu. NATO bijis sekmīgs, pastiprinot Baltijas jūras infrastruktūras drošību un gaisa telpas aizsardzību (Baltijas un Austrumu sardzes), tagad jāstrādā pie vēl vienas – draudu sardzes,” norādīja Rinkēvičs.
“Bieži tiek runāts par nelielu Krievijas specvienību iebrukumu sabiedroto valstu teritorijā un NATO 5. panta paralīzi. Arī šis scenārijs tiek uztverts nopietni. Gan Latvijas bruņotie spēki, gan šeit izvietotās NATO vienības dos stingru pretsparu, negaidot diskusijas Briselē, šādi plāni un pilnvaras jau ir dotas,” pauda prezidents.
Prezidents sacīja: “Šobrīd joprojām neviens izlūkdienests ar konkrētu informāciju par šo nerunā, bet par kaut kāda veida, piemēram, tā saucamiem netīšajiem dronu incidentiem vai tāda veida aktivitātēm ir jārunā. Un mūsu kontekstā par šo ir jārunā tieši tagad, tāpēc, ka pēc divām nedēļām Latvijā būs vēlēšanas. “
“Ņemot vērā šo sensitivitāti, mums šīs divas nedēļas ir jābūt arī īpaši uzmanīgiem. Un tāpēc arī Latvijas valdība, drošības iestādes ir rīkojušās, gan palūdzot papildu atbalstu Baltijas gaisa aizsardzībai, Latvijas gaisa aizsardzībai, sevišķi uz vēlēšanu laiku, gan arī veicot cita veida aktivitātes,” norādīja Rinkēvičs.
“Šis ir trauksmains laiks, lietas strauji mainās, un nākamie mēneši mūsu valstij, tāpat kā daudzām citām, nebūs viegli. Mūsu aizsardzības un iekšlietu sistēmas apzinās lielo atbildību un riskus. Tās dara maksimālo, lai tos mazinātu. Ko šobrīd var izdarīt katrs no mums: pats tuvākais piedalīties vēlēšanās, atbalstīt NBS un Zemessardzi, ziņot tiesībsargiem par aizdomīgām aktivitātēm un rast jebkādas idejas, kā stiprināt mūsu Latviju,” aicināja prezidents.
Premjers: Nav nekādas informācijas, kas liecinātu par īpaši augstu apdraudējuma līmeni
Savukārt premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) platformā “X” arī uzsvēra, ka panikai nav pamata. “Polijas premjerministrs ir publiskojis izlūkdienestu riska novērtējumu par iespējamo Krievijas rīcību turpmākajos mēnešos. Taču tas nav paziņojums par konkrētu vai nenovēršamu uzbrukumu Polijai, Latvijai vai citai NATO valstij,” norādīja premjers.
“Šobrīd nav nekādas informācijas, kas liecinātu par īpaši augstu apdraudējuma līmeni. Varu apstiprināt, ka Krievija nav gatava karam un nav spējīga uz konvencionālu uzbrukumu,” informēja Kulbergs.
“Es rūpīgi sekoju līdzi situācijai, tiekos ar dienestiem un runāju gan ar Ukrainas, gan ES līderiem. Atbildīgie dienesti konstanti monitorē situāciju un apmainās ar informāciju ar mūsu sabiedrotajiem. Varu nomierināt! Ja radīsies reāls apdraudējums, es par to nekavējoties informēšu,” pauda premjers.
Arī Nacionālie bruņotie spēki (NBS) sociālajos medijos norādījuši, ka apdraudējuma līmenis Latvijā un reģionā nav mainījies. Bruņotie spēki ir gatavi provokācijām.
“Šajā nedēļas nogalē NATO Militārajā komitejā Kopenhāgenā apspriedīsim alianses kopīgu reaģēšanu uz turpmākām iespējamām diversijām un sabotāžas mēģinājumiem,” norādīja NBS.
“Pēdējo divu trīs nedēļu laikā, no mana skatu punkta, nekas būtiski nav mainījies,” komentēja aizsardzības ministrs Raivis Melnis. “Ir nākuši klāt šie apdraudējumi militārajai industrijai. Nelegālā imigrācija – ir, kiberuzbrukumi – tie bija varbūt vairāk nekā pusgadu atpakaļ. Droni – ielido, ja mēs paskatāmies, varbūt arī biežāk, bet tāpēc arī mēs reaģējam. Bet, lai pateiktu, ka tiešām tas apdraudējums ir samilzt: nē, tādu [iemeslu] es neredzu.”
Arī NBS komandieris Kaspars Pudāns sacīja, ka situācija tiek vērtēta katru dienu. Latvijā pašlaik notiek “Namejs”, austrumu pierobežā turpinās operācija “Vilkatis”, bet Saeimas vēlēšanu laikā tiks pastiprināta arī NATO gaisa telpas patrulēšana.
Vācija uz aptuveni nedēļu Lielvārdē izvietos četrus “Eurofighter” iznīcinātājus. Papildu Latvijas gaisa telpas aizsardzībā iesaistīsies arī Itālijas un Turcijas iznīcinātāji. Taču aizsardzības ministrs Melnis uzsvēra vienu būtisku lietu –
tas nav lēmums, kas pieņemts pēdējās dienās pēc kāda konkrēta brīdinājuma. Latvija sabiedrotajiem papildu palīdzību vēlēšanu laikā bija lūgusi jau iepriekš.
Satversmes aizsardzības birojs: Konvencionāla uzbrukuma risks ir zems
Ar paziņojumu par aktuālo drošības situāciju nācis klajā arī Satversmes aizsardzības birojs (SAB), kas norāda – lai gan situācija reģionā ir saasināta, konvencionāla uzbrukuma iespēja Baltijas valstīm un NATO tuvākajā laikā ir ļoti zema.
“Vienlaikus, arī turpmāk ir iespējami Krievijas mēģinājumi eskalēt drošības situāciju ar nekonvencionāliem uzbrukumiem,” norādījis SAB. Drošības dienestiem šo nekonvencionālo uzbrukumu scenāriji ir labi zināmi, un to mērķis ir ir šķelt un iebiedēt Rietumvalstis un to sabiedrības, kā arī izdarīt spiedienu un atturēt NATO no atbalsta Ukrainai, atzīmēja SAB.
“Šādas aktivitātes var notikt pēkšņi un negaidīti, un mums tam ir jābūt gataviem. Latvija un sabiedrotie par iespējamiem riskiem runā atklāti, lai mazinātu Krievijas darbību psiholoģisko ietekmi un paaugstinātu sabiedrības noturību. Latvijas un NATO izlūkošanas un drošības dienestu kopienā notiek kopīgs darbs Krievijas nekonvencionālu uzbrukumu apzināšanai, novēršanai un Krievijas atturēšanai,” norādījis SAB.
Pētnieks: Satraukumam ir pamats, taču nevajag ļauties panikai
Satraukumam viennozīmīgi ir pamats, uzskata Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns: “Citādāk līdz šim diezgan savāda situācija bija – ārvalstu izlūkdienesti diezgan skaļi runāja par iespējamām provokācijām pret Baltiju un Poliju, Polijas premjerministrs Donalds Tusks ne reizi vien runājis par to, ka Baltijas valstis un Polija ir lielākais riska reģions, bet pie mums izliekas, ka viss ir kārtībā. Un kam ticēt? Polijā ir daudz nopietnāki bruņotie spēki un arī izlūkdienestu spējas, tāpēc viņos ir ļoti uzmanīgi jāieklausās.”
Pētnieks arī atzīmēja, ka patīk tas vai nē – Baltijas valstis ir pašas ievainojamākās starp NATO dalībvalstīm.
“Un tas, ko poļi ļoti skaidri runā – turklāt ne tikai viņi –, ka tie varētu būt dronu un raķešu uzbrukumi, tādi it kā nejauši,” minēja Andžāns.
Vienlaikus pētnieks atzīmēja, ka ir skaidrs – panikā nav jākrīt un ir ļoti labi, ka sabiedrotie šos brīdinājumus ņem vērā un ir gatavi rīkoties.
“Par to mums ir jāpriecājas. Bet, vienlaikus, par ko nav jāpriecājas, ir, ka ir arī citi sabiedrotie, piemēram, Slovākijas premjers ir apšaubījis nepieciešamību viņa valsts karavīriem iesaistīties NATO 5. panta operācijās. Un mums jāatceras, ka slovāku karavīri ir šeit, tāpēc mēs arī nevaram iet galējībās un teikt, ka 5. pants ir universāls,” piebilda Andžāns.
Satraukumam viennozīmīgi ir pamats, taču nevajag ļauties panikai – tā uz jautājumu par iespējamu Krievijas provokāciju eskalāciju NATO valstīs, īpaši Baltijā, Latvijas Radio raidījumā #Pēcpusdiena atbildēja @RigaGeopolitics direktors @Maris_Andzans.https://t.co/UkUY8lD0c0 pic.twitter.com/eFO5cCqSDe — Latvijas Radio Ziņas (@LRZinas) September 18, 2026
Kāpēc runas par pieaugošu apdraudējumu pastiprinājušās?
Ja apdraudējuma līmenis nav mainījies, kāpēc pēdējās dienās Eiropā par šo runā tik daudz?
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts pieļāva, ka iemesls varētu būt jauna izlūkinformācija. Viņaprāt, pēdējo dienu publiskie brīdinājumi var liecināt, ka Rietumu rīcībā nonācis precīzāks priekšstats par Krievijas turpmāko rīcību:
“Mans pieņēmums ir, ka jau kādu laiku atpakaļ ir pieņemts Kremlī lēmums eskalēt šos uzbrukumus, un tagad ir nesen atnākusi informācija, ka, neskatoties uz mēģinājumiem atrunāt, ka tomēr šis viss ies uz priekšu. Bet tās iespējamības, kādas tās bija pirms 3 nedēļām vai šodien, vai pēc divām nedēļām, visdrīzāk, paliek tās pašas.”
Turklāt Krievijas aktivitātes pēdējā laikā vērojamas arvien plašākā Eiropas daļā. Viens no skaļākajiem piemēriem bijis pagājušā mēneša dronu uzbrukums Leipcigas lidostai. Savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons šodien sacīja, ka arī Francija pēdējās nedēļās bijusi Krievijas hibrīduzbrukumu mērķis.
Ļoti svarīgi būs tas, kā Eiropa uz šādām darbībām reaģēs. Kā vajadzētu atbildēt? Sārts vērtēja:
“Kas Krievijai sāp vairāk? Tātad mēs jau zinām tās sāpīgās vietas: tā ir ekonomika, tie ir visi Krievijas naftas resursi un tā tālāk.
Atrast veidus un formas, kādā veidā tad dot pretī tā, ka ir kārtīgi sāpīgi. Tas nav viegli.
Un, protams, manuprāt, tas Krievijas aprēķins ir uz to, ka mēs atkal nevarēsim vienoties. Ja mēs nespēsim vienoties un dot atbilstošu reakciju, tad mums jārēķinās, ka tas tikai turpināsies un eskalēsies.”
