ĪSUMĀ:
Pārvads Kundziņsalā ļaus novirzīt kravas transportu tālāk no pilsētas centra un dzīvojamajām apkaimēm, kā arī uzlabos ostas sasniedzamību. Satiksmei to atvērs 1. novembrī. Tas ir vēlāk, nekā bija plānots projekta sākumā.
Tas ir viens no lielākajiem infrastruktūras objektiem, kas pēdējos gados īstenots Rīgā, norādīja Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (“Progresīvie”).
Kundziņsalas pārvada prezentācija Foto: Viktors Demidovs / Latvijas RadioKundziņsalas pārvada prezentācija Foto: Viktors Demidovs / Latvijas RadioKundziņsalas pārvada prezentācija Foto: Viktors Demidovs / Latvijas RadioKundziņsalas pārvada prezentācija Foto: Viktors Demidovs / Latvijas RadioKundziņsalas pārvada prezentācija Foto: Viktors Demidovs / Latvijas RadioKundziņsalas pārvada prezentācija Foto: Viktors Demidovs / Latvijas RadioKundziņsalas pārvada prezentācija Foto: Viktors Demidovs / Latvijas RadioKundziņsalas pārvada prezentācija Foto: Viktors Demidovs / Latvijas RadioKundziņsalas pārvada prezentācija Foto: Viktors Demidovs / Latvijas RadioKundziņsalas pārvada prezentācija Foto: Viktors Demidovs / Latvijas RadioKundziņsalas pārvada prezentācija Foto: Viktors Demidovs / Latvijas RadioKundziņsalas pārvada prezentācija Foto: Viktors Demidovs / Latvijas RadioKundziņsalas pārvada prezentācija Foto: Viktors Demidovs / Latvijas RadioKundziņsalas pārvada prezentācija Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio
Tas ir arī viens no dārgākajiem projektiem – izmaksas pārsniedz 82 miljonus eiro. Projektu kopā īstenoja Rīgas pašvaldība un Rīgas brīvostas pārvalde.
Valsts budžeta dotācija veido 23 miljonus eiro, bet valsts budžeta aizņēmums – 59,6 miljonus eiro. Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības fondiem – Kohēzijas fonda finansējums ir 4,5 miljoni eiro.
Būvdarbus veica pilnsabiedrība “RK link”, ko veido SIA “Hanza Construction Group”, ceļu būves firma SIA “Binders” un SIA “Tilts”. Projektu izstrādāja SIA “Vektors T”, bet būvuzraudzību veica SIA “Firma L4”.
Jaunais pārvads paredzēts ne tikai autotransportam. Izbūvēts apgaismots gājēju un velosipēdu ceļš, speciāls horizontālais marķējums skrējējiem, kā arī ierīkoti trīs lifti – viens Tvaika ielas pusē un divi Kundziņsalā. Paredzēta arī atsevišķa nogriešanās iespēja uz Kundziņsalas dzīvojamo rajonu.
Foto: “Hanza Construction Group” Kundziņsalas satiksmes pārvads
Jaunais savienojums uzlabos arī militārās tehnikas un kravu pārvietošanas iespējas starp Rīgas ostas termināļiem un valsts autoceļu tīklu, stiprinot ostas lomu Latvijas un sabiedroto militārās loģistikas nodrošināšanā.
Pilnsabiedrības “RK link” pārstāvis, “Hanza Construction Group” projektu vadītājs Edgars Vaivods norādīja, ka būvniecībā pārvarēta virkne inženiertehnisku pārbaudījumu:
“Esam izbūvējuši vairāk nekā 860 metru garu pārvadu ar astoņām estakāžu konstrukcijām, tostarp tiltu pār Sarkandaugavas atteku, kura tērauda laiduma konstrukcija tika montēta, izmantojot sarežģīto garenuzbīdes metodi. Šādu darbu īstenošana prasīja augstu precizitāti, profesionālu kompetenci un ciešu sadarbību starp visām projektā iesaistītajām pusēm. Lepojamies ar mūsu komandas paveikto un visu trīs pilnsabiedrības “RK link” biedru “Hanza Construction Group”, “Binders” un “Tilts” kopīgo ieguldījumu, radot nozīmīgu infrastruktūras objektu, kas kalpos Rīgas un tās ostas attīstībai ilgtermiņā.”
Foto: “Hanza Construction Group” Kundziņsalas satiksmes pārvads
Vaivods arī pastāstīja, ka būvdarbu laikā atklājās arī neparedzēti apstākļi:
“Šajā gadījumā tā bija neparedzētu komunikāciju pārnešana, pārcelšana, kur no sākuma bija jāizstrādā būvprojekts. Ostas teritorijā atsevišķā zonā tika konstatēts grunts piesārņojums.
Arī, protams, šī gada neraksturīgi bargā ziema, kas 15 gadu laikā bija bargākā ziema, kas arī tos termiņus ir novirzījusi tur, kur šobrīd mēs esam.
Daudz pārvada konstrukciju, jāšķērso upe, jāšķērso dzelzceļi, cauruļvadi, naftas produkti. Tā kā tehniski ļoti izaicinošs projekts.”
Līdz ar jauno satiksmes pārvadu darbu sāks arī jaunais ostas kontroles punkts Uriekstes ielā 42 jeb Delta 17. Tajā paredzēta sešu joslu transporta kustība, automātiska numura zīmju atpazīšana, digitāla kravu datu aprite un integrācija ar kontroles dienestu informācijas sistēmām. Rīgas brīvostas pārvalde kontroles punkta infrastruktūrā ieguldījusi 1,3 miljonus eiro.
Vietējie cer, ka samazināsies kravas auto plūsma
Iepriekš pašvaldība solīja Sarkandaugavā arī pārveidot Tvaika ielas un Ganību dambja krustojumu, kas atrodas aptuveni pusotra kilometra attālumā no Kundziņsalas pārvada. Tur gribēja izveidot apļveida krustojumu. Tiesa, tagad pašvaldība secinājusi – risinājums ir pārāk dārgs, tāpēc krustojumu nepārtaisīs. Savukārt Tvaika ielā un Ganību dambī vairs neplāno aizliegt kravas mašīnu tranzītu.
“Tur jau arī ir uzņēmēji, pie kuriem piebrauc kravas transports. Bet skaidrs, ka jau ar tām satiksmes organizācijas izmaiņām, kas ir 11. novembra krastmalā, mazinās caurbraucoša satiksme,” sacīja Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš.
Kundziņsalas biedrības vadītājs Māris Jansons, kurš ir arī Rīgas Apkaimju alianses vadītājs, cer, ka kravas mašīnas brauks pa jauno pārvadu, nevis pa Sarkandaugavas ielām:
“Pats tilts kā tāds Kundziņsalas iedzīvotājiem neko daudz nedod. Ir mīnusi un plusi, varbūt plusu ir drusku vairāk, bet pašā tilta plānošanas procesā mēs izcīnījām, ka Kundziņsalas dzīvojamais rajons kļūs par pilnvērtīgu dzīvojamo rajonu.
Var beidzot būvēt jaunas dzīvojamās mājas, kas mums bija milzīga uzvara, un vispār sadarbība ar ostu uzlabojās. Tas ir mūsu lielākais ieguvums no visa šī.
Bet pilsētai šis noteikti ir pluss. It sevišķi, ja tiešām izdosies visi plāni – attīstīt industriālo teritoriju. Ja vēl valsts beidzot izmainīs savu atpakaļ rāpulīgo politiku un pašvaldības varēs saņemt uzņēmumu ienākumu nodokļa daļu, kas viņus motivēs taisīt, attīstīt rūpniecību, tad Rīga tiešām būs liela ieguvēja.”
KONTEKSTS:
Kundziņsalas pārvads ir dārgākais satiksmes infrastruktūras objekts pēc Dienvidu tilta – tas kopumā izmaksājis vairāk nekā 82 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa ir valsts aizņēmums. Valsts budžeta dotācija veido 23 miljonus eiro, bet valsts budžeta aizņēmums – 59,6 miljonus eiro. Šogad plānots apmaksāt aptuveni 36,7 miljonus eiro, nākamgad – aptuveni 38,8 miljonus eiro, bet 2026. gadā – aptuveni 7 miljonus eiro.
Projektu 4,5 miljonu eiro apmērā līdzfinansē Eiropas Savienība.
