ĪSUMĀ:
Pēc vētras vispirms labotas bojātās elektrolīnijas, lai atjaunotu elektroapgādi iespējami daudziem klientiem, taču pirmdien un otrdien turpināsies remontdarbi, lai elektroapgādi atjaunotu mazāk apdzīvotās vietās. Tāpēc turpmākajās stundās bez elektroapgādes palikušo mājsaimniecību skaits saruks lēnāk, Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” skaidroja “Sadales tīklu” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
Ja laikapstākļi to atļaus,
bojāto elektrolīniju apsekošanā “Sadales tīkls” sāks izmantot dronus ātrākai defektu identificēšanai.
Bojājumus turpina novērst 206 “Sadales tīkla” brigādes. Operatīvākai vētras seku novēršanai piesaistīti visi iespējamie uzņēmuma resursi, kā arī septiņas Igaunijas sadales sistēmas operatora “Elektrilevi” brigādes.
Šobrīd
lielākie elektroapgādes traucējumi ir Rēzeknes, Preiļu, Ogres, Siguldas, Jēkabpils, Bauskas, Aizkraukles, Krāslavas, Jelgavas, Ludzas, Kandavas, Madonas novadā.
Ņemot vērā plašos vētras radītos postījumus, daļai klientu, īpaši mežiem bagātās teritorijās, elektroapgādes atjaunošanai var būt nepieciešamas vairākas dienas, brīdināja “Sadales tīkls”.
Aktuālajai situācijai elektrotīklā iedzīvotāji aicināti sekot līdzi www.sadalestikls.lv pieejamā digitālajā atslēgumu kartē, kur apkopota informācija par jau reģistrētajiem elektrotīkla bojājumiem (neplānotiem atslēgumiem). Vēl nereģistrētos bojājumus vai pamanītos elektrotīkla defektus iedzīvotāji aicināti pieteikt mājaslapas sadaļā “Pieteikt bojājumu”, pievienojot foto.
Atjauno elektrības pārvades apakštacijas
Līdz pirmdienas rītam pulksten 6 “Augstsprieguma tīkls” (AST) atjaunojis sprieguma padevi gandrīz 80 % apakšstaciju, kuras bija palikušas bez sprieguma nedēļas nogalē pieredzētās vētras dēļ. Prioritāri atjaunotas bojātās elektrolīnijas uz lielajām pilsētām jeb tām apakšstacijām, kuras apgādā plašāku patērētāju loku. Elektroapgādes atjaunošana AST apakšstacijās ļauj AS “Sadales tīkls” (ST) turpināt darbu pie bojājumu novēršanas vidējā un pēc tam zemspriegumā, pakāpeniski atjaunojot elektroapgādi klientiem.
Līdz ar to bez sprieguma patlaban ir tikai 10 apakšstacijas jeb 6,4 % no kopējā pārvades tīkla apakšstaciju skaita. Atjaunošanas darbi turpinās, tos sarežģī grūtā pieeja bojājumu vietām, informēja AST.
Vairāk nekā 3000 pieteikumu ugunsdzēsējiem glābējiem
Savukārt Valsts ugunsdzēdzības un glābšanas dienestā (VUGD) saistībā ar vētras radīto seku novēršanu saņemti 3028 pieteikumi. Visbiežāk – par lūzušiem kokiem uz ceļa braucamās daļas un elektrolīnijām, tāpat Vienlaikus turpinājušies aŗi ikdienas darbi, ieskaitot palīdzības sniegšanu cilvēkiem, kuri apmaldījušies cilvēki, “Rīta Panorāmā” pastāstīja VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis.
“Bija 14 reizes vairāk notikumu nekā ikdienā,” piebilda Baltmanis.
Vietām vēl jārēķinās ar apgrūtinājumiem satiksmē
Pie autoceļiem joprojām ir sagāzti lūzušie koki un zari, tāpēc daudzviet satiksme uz reģionālajiem un vietējiem autoceļiem joprojām var būt apgrūtināta vai pat bloķēta, informēja “Latvijas valsts ceļi” (LVC).
Daudzviet nedēļas nogalē bija traucēta arī sabiedriskā tranpsorta kustība. Vilcienu satiksmi pirmdien paredzēts atjaunot visās līnijās, bet Skultes līnijā vilcieni kursēs līdz Saulkrastiem, un tālāk pasažieru pārvadājumi tiks organizēti ar autobusiem. Bet posmā Ieriķi-Valga atsevišķi vilcienu reisi var kavēties.
Arī uzņēmums “Rīgas satiksme” informēja, pa pirmdienas rītā joprojām dažviet izjūtamas vētras sekas. Piemēram, Matrožu ielā nolūzis koks, tādēļ 57. maršruta autobusi kursē no Torņakalna stacijas līdz Ģipša ielai, bet Voleru ielā nolūzis koks un noliecies virs braucamās daļas, tāpēc 54. maršruta autobusi kursē no Botāniskā dārza līdz pagriezienam no Daugavgrīvas ielas uz Voleriem.
Mediķi palīdzējuši 14 cilvēkiem; viens miris
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) informēja, ka kopumā mediķi palīdzību snieguši 14 cietušajiem, atsevišķos gadījumos fiksētas arī smagas traumas. Traģisks negadījums reģistrēts Jelgavā, kur viens cilvēks gājis bojā.
Uz neapdzīvotu jaunbūvi Jelgavā, Īves ielā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta glābēji devās izsaukumā, jo tur, sabrūkot ēkas konstrukcijām, gāja bojā cilvēks. Viņa nāvi konstatēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi. Apkārtējie iedzīvotāji Latvijas Televīzijai pieļāva, ka bojā gājušais turp devās slēpties no vētras.
KONTEKSTS:
Naktī uz 23. augustu Latviju skāra spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada, kad ir pilnvērtīgi novērojumi par vēja brāzmām Latvijas teritorijā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.
Vētrā sabrūkot jaunbūvei, Jelgavā gājis bojā cilvēks. Tāpat vairāki cilvēki cietuši krītošu koku un zaru dēļ. Veicot glābšanas darbus, cietuši divi ugunsdzēsēji glābēji. Kulminācijā pēc vētras, svētdienas rītā, elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 mājsaimniecību, pavēstīja “Sadales tīkls”, norādot, ka plaši elektrības atslēgumi ir ne tikai sadales, bet arī pārvades jeb AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) elektrotīklā.
Vētras dēļ traucēta elektroapgāde – vētras seku kulminācijā elektroapgāde bija traucēta ap 280 000 klientu. Daudzviet nedarbojās luksofori, slēgti veikali un degvielas uzpildes stacijas. Tāpat traucēti mobilie sakari.
