Grenctālē pēc vētras bez elektrības dzīvo jau teju divas diennaktis; kad novadā to atjaunos – pašvaldība nezina

Privātmājā Grenctālē, tikai dažu kilometru attālumā no robežas ar Lietuvu, dzīvo seniore Anita un viņas kaimiņiene Evita. Abas pastāstīja, ka ūdens viņām ir, bet galvenā problēma – jau kopš sestdienas vakara ciemā nav elektrības. Bojājas pārtika. 

Anita: “Man bērni zvana. Es jau pati ne. Bērni zvana.”
Latvijas Radio: “Telefons strādā?”
Anita: “Jā, jā. Viņi mašīnā var uzlādēt.”
Evita: “Pareizi, mēs taču arī varam mašīnā uzlādēt.”
Latvijas Radio: “Jums ir kādas ūdens rezerves?”
Evita: “Ūdens šeit jau ir. Ar ūdeni nekādu problēmu.”
Anita: “Ūdeni atveda. No Bauskas atbrauca un pieslēdza ģeneratoru vai ko, un ūdens mums bija. Mēs jau vakarā nodrošinājāmies.”
Evita: “Mēs arī nodrošinājāmies. Mēs kaimiņos dzīvojam. Bija ūdens. Viss kārtībā.”
Latvijas Radio: “Pārtikas rezerves?”
Evita: “Mums bija sapirkts. Pilns ledusskapis. Tagad fiksi ēdam nost, jo elektrības nav.” 

Krīzes vadība centra vadītājs pulkvedis Arvis Zīle Latvijas Radio teica, ka iedzīvotāji vētrai varēja sagatavoties labāk. Viņaprāt, varēja sagatavot ģeneratorus un pārnēsājamos radioaparātus, kas darbojas ar baterijām. Grenctāles iedzīvotājas tam gan nepiekrīt. 

“Pagaidiet, ģenerators nemaksā 5 eiro, viņš maksā tūkstoti. Tad jau vajadzīgs ir nevis ģenerators, jo tur diezgan daudz benzīna patērē. Tā arī ir nauda, un viss ir dārgs, ne katrs var atļauties ģeneratoru. Paši vainīgi… Pagaidiet, nav paši vainīgi. Valsts vainīga, ka nav sagatavojusies. Un vēl saka, ka mēs esam gatavi “X” stundai. 

Nē, mēs neesam gatavi “X” stundai. Tagad, piemēram, nekādu informāciju mēs nesaņemam.” 

Anita sacīja, ka tik ilgu elektrības pārrāvumu nav piedzīvojusi. Arī Evita atzina, ka tas rada lielas neērtības: 

“Neteikšu, ka ir baigais satraukums, bet gribas to elektrību, jo gribas drēbes mazgāt. Tomēr gaismu gribas, lai tualetē un vannasistabā ieietu. Tur jau loga nav. Tu tā kā bez rokām jūties.” 

Normāli strādāt nevar arī vietējais pārtikas veikals un bibliotēka, kur grāmatas nākas izsniegt pēc pieraksta. Abās vietās vietējie atzina, ka nekādu informāciju nevar saņemt. To pašu sacīja arī seniores. 

Seniore: “Slikti.”
Danuta: “Nekā nav. Uz veikalu aiziet, maizi nopērk un viss. Nekas taču nestrādā. Man viss uz elektrības. Kam ir uz gāzes [plīts], vēl var, bet gāzes nav.” 
Latvijas Radio: “Vai jūs sagaidāt atbalstu no pašvaldības? Varbūt, ka pašvaldība ies un informēs iedzīvotājus?”
Seniore: “Nav bijis. Nē. Nav, Danut, vai ne? Nē, nav.”

Nav zināms, kad elektrība atkal būs 

Pašvaldībā sacīja, ka no “Sadales tīkliem” nav informācijas par to, kad elektrību atjaunos. Kopumā situācija visā Bauskas novadā ir sarežģīta, stāstīja novada domes vadītāja vietniece Linda Abu Meri (“Jaunā Vienotība”): 

“Šobrīd informējam iedzīvotājus iespēju robežās. Pagasta pārvaldes, pagasta mājas, protams, arī ir iesaistītas, ja cilvēki zvana un sazvana, tad arī var saņemt aktuālo informāciju. Gluži ar skaļruņiem braukt apkārt nav plānots. Bet mēs darām to, kas ir mūsu iespējās, lai iedzīvotājus informētu par to, kāda ir situācija.

Šodienas vai rītdienas laikā vērsīsimies Krīzes vadības centrā ar vēstuli, lūgsim Krīzes vadības centra palīdzību un starpniecību sarunā ar mobilo sakaru operatoriem par to, kāpēc tik ilgi nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgus sakarus.” 

Domi arī satrauc, ka daudzas degvielas uzpildes stacijas novadā svētdien nestrādāja, un tas traucēja glābējiem strādāt. Vēl jautājums – kāpēc pārtikas veikali nebija nodrošinājušies ar ģeneratoriem.

KONTEKSTS:

Naktī uz 23. augustu Latviju skāra spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada, kad ir pilnvērtīgi novērojumi par vēja brāzmām Latvijas teritorijā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. 

Vētrā sabrūkot jaunbūvei, Jelgavā gājis bojā cilvēks. Tāpat vairāki cilvēki cietuši krītošu koku un zaru dēļ. Glābšanas darbos cietuši divi ugunsdzēsēji glābēji. Kulminācijā pēc vētras, svētdienas rītā, elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 mājsaimniecību, pavēstīja “Sadales tīkls”, norādot, ka plaši elektrības atslēgumi ir ne tikai sadales, bet arī pārvades jeb AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) elektrotīklā.

Daudzviet nedarbojās luksofori, bija slēgti veikali un degvielas uzpildes stacijas. Tāpat bija traucēti mobilie sakari.

Ļoti stipra vētra plosījās arī Lietuvā.