Preiļu novads pēc vētras gandrīz izolēts: trešo dienu nav elektrības, zuduši arī mobilie sakari (papildināts)

ĪSUMĀ:

Mobilo sakaru joprojām nav; darbojas uzlādes punkti

Preiļu novada dome ir vienīgais tornis, kur pieejami sakari, taču naktī arī tajā sakari zuduši. Iedzīvotāji šeit nāk jau no svētdienas, 23. augusta, lai izmantotu iespēju uzlādēt viedierīces. Dienas vidū vienlaicīgi ieradušies vairāki desmiti cilvēku.

“Mēs mēģinām apzināt visus mūsu iedzīvotājus, un līdz ar to mēs jau vakar sapratām, ka cilvēkiem lādējas mobilās ierīces ārā. Viņiem nav nekādu sakaru, arī kabatas lukturīši ir izlādējušies, jaudas bankas, nemaz nerunājot par datoriem un visām tādām lietām. Tad mēs pieņēmām lēmumu šeit uztaisīt vienu enerģijas punktu. Ieslēdzām domē ģeneratoru, kas mums ir palicis, un aicinājām iedzīvotājus Facebook, lai nāk no diviem līdz pieciem uzlādēt savas ierīces,” plašāk stāstīja Preiļu novada domes pārstāve Ilze Piskunova.

Viena no domē sastaptajām novadniecēm uzlādēja telefonu, lai redzētu cukura līmeni asinīs. Viņa ir diabētiķe. Citi dalījās, ka bez elektrības vairāk staigā pa parkiem un izbauda sveču gaismu.

Iedzīvotāju aktivitāte svētdien, 23. augustā, bijusi tik liela, ka uzlādes punkts darbojies līdz pusdeviņiem vakarā. Uzlāde iespējama līdz 80 %, lai tiktu arī citiem iedzīvotājiem.

Ierīču uzlādes punkts Preiļu novada domes ēkā Foto: Anna Luīze Ruskule / LSM Latgales redakcijaIerīču uzlādes punkts Preiļu novada domes ēkā Foto: Anna Luīze Ruskule / LSM Latgales redakcija

Kritiskāka situācija lauku teritorijās, pagastos un viensētās 

Kā norādīja pašvaldības pārstāve Ilze Piskunova, lauku teritorijās ūdensapgāde pašlaik nodrošināta gandrīz visur. Izņēmums ir Silajāņu pagasts. Daudzi zemnieki, mācoties no iepriekšējām krīzes situācijām, ir iegādājušies ģeneratorus, tādēļ saimniecību darbu iespējams turpināt arī elektroapgādes pārtraukuma laikā.

“Lielai daļai zemnieku ir ģeneratori. Viss ir kārtībā. Protams, daudziem uzņēmējiem šī lieta nebija sakārtota, bet mēs mēģinām palīdzēt, cik varam. Mums pašiem arī ģeneratoru nav, bet tik, cik tie ir, visi tikuši likti lietā,” turpināja Piskunova.

Tāpat atvērti vēl citi uzlādes punkti pilsētā – Preiļu kultūras namā, Latvijas pasta ēkā, kā arī veikalā “Tehnikas pasaule” Brīvības ielā 12.

Savukārt visos 14 pagastos iedzīvotāji var uzlādēt iekārtas pie ūdens padeves stacijām.

Pašvaldība ar Valsts policijas ekipāžām devās apziņot arī Aglonas pagasta iedzīvotājus, kur nav nedz elektrības, nedz arī mobilo sakaru. Iedzīvotājiem ar rupora palīdzību izziņota aktuālā informācija par uzlādes vietām un kur strādā veikali. Pašvaldības policijas izvietojusi arī paziņojumus uz ziņojumu dēļiem.

Novada bērnudārzi nestrādā; apzina vientuļos seniorus

Runājot par pirmsskolas izglītības iestādēm, pašvaldībā norādīja – ja tiešām kādam ir vajadzība, tad bērnus var atvest, jo darbojas dežūrgrupiņa, taču pašiem jānodrošina pusdienas. Tā kā novadā daudzviet nav arī mobilo sakaru, Riebiņu bērnudārza vadītāja ar velosipēdu vakardien apbraukājusi apkaimes un apziņojusi vecākus, ka dārziņš nestrādās.

Kādu brīdi nestrādāja arī degvielas uzpildes stacijas. Patlaban divas no četrām – “Ingrida” un “Viada”, darbojas uz ģeneratoriem. Tāpēc iedzīvotāji, kuriem ir iespēja uzpildīties blakus pilsētās – Daugavpilī vai Rēzeknē, aicināti nepildīties Preiļos, lai neizsmeltu visus resursus, kas nepieciešami ģeneratoriem, tostarp slimnīcas darbībai.

Pašvaldībā arī aicināja padomāt par līdzcilvēkiem, kaimiņiem, kuriem nav iespējas aizdoties ārpus novada, iepirkt pārtiku, tādējādi kompensējot laiku, kas jāpavada preiliešiem bez elektrības.

Pašvaldība apzinājusi arī vientuļos novadniekus. Apzināšanā iesaistās gan sociālais dienests, gan pagastu pārvaldnieki, izbraukājot viensētas un nomierinot par radušos situāciju, papildus arī atbrīvojot no ceļa braucamās daļas nogāzušos kokus.

Nestrādā arī lielākie veikali, bet vietējā pārtikas veikalā “Preilis” var norēķināties tikai skaidrā naudā.

Ir atvērta arī aptieka Raiņa ielā 5. Tur iedzīvotāji var nopirkt bezrecepšu medikamentus, bet norēķini arī tikai skaidrā naudā.

“Jā, ir elektrība ar ģeneratoru. Bija cilvēki, kas ir ar akūtām problēmām – caureju, sāpēm, iekaisumiem bērniem, pieaugušajiem,” norādīja farmaceite Elīna Dūda-Veigule.

Preiļi dabūjuši papildu ģeneratorus no pašvaldībām, kuras vētra nav tik būtiski skārusi, piemēram, savus ģeneratorus piegādājusi Daugavpils pašvaldība, un tiek solīts, ka šodienas laikā elektrību varētu atjaunot.

Iedzīvotāji: “Paši cīnāmies saviem spēkiem” 

Sanita dzīvo privātmājā Riebiņos, strādā attālināti, taču bez elektrības un interneta to nevar darīt. Viņai, visticamāk, nāksies prasīt brīvu dienu, ja elektrība un sakari neparādīsies. Ēdienu ģimene gatavo uz nelielas gāzes plītiņas, izmanto iepriekš sagatavotos krājumus.

Kad pazuda arī mobilie sakari, ģimene sākotnēji pat nevarēja uzzināt, cik plaši ir vētras postījumi un kad elektrību varētu atjaunot. To gan joprojām gaida. Lai uzlādētu telefonus un saņemtu pašvaldības paziņojumus, viņi brauca pie Preiļu novada domes un sēdēja automašīnā vietā, kur bija pieejams 5G internets. Tagad uzlāde pie ģeneratora ir pieejama arī Riebiņos.

Savukārt zemniekiem ģeneratori nepieciešami, lai slauktu govis, darbinātu ledusskapjus un uzturētu saimniecības darbu. Zemnieki atzina, ka piena krīzes likušas pielāgoties jebkuriem apstākļiem, arī šādiem.

Cilvēki cenšas pielāgoties – palīdz cits citam un izmanto iepriekš sagādātos krājumus:

“Mēs kādreiz dzīvojām pie svecēm, pie skaliem ir dzīvots, pie lampām. Mēs jau pārāk esam izlepuši.”

“Ja tu neko nezināsi, [sēdēsi]  savā istabā – ne tu palīdzēsi, ne tev kāds palīdzēs. Es jau smejos, ka jābūt komunikablam un tad arī dzīvot jebkurā situācijā.”

“Izskatās, ka laikam nebūs tās elektrības. Gaidām! Bet kaimiņi jau cenšas tikt galā ar šīm problēmām patstāvīgi. Kaimiņam ir ģenerators. Mums viss strādā uz elektrības, bet ir gāzes mazā plītiņa, tad jau mēs tur kaut kā padzerties sataisām. Kaut kādi krājumi ir, ēdiens jau ir sagatavots iepriekšējās dienās, bet nu sēžam, gaidām.”

“Vējš ir bijis stiprs, koki nolauzti, āboli mētājas. Bet nu vistrakāk ir elektrība un sakari.”

“Laukos ir zeme, ir ko darīt. Ir āboli jāvāc. Ir pie zemītes darbs, ja māja vēl kopjama – apkopj. Es jau esmu dzīvoklī, bet ja vēl ir lauku īpašums, tad tur darba pietiek. Arī bez gaismas.”

“Paši cīnāmies saviem spēkiem, ko varam. Saimniecība ir, arī ģenerators. Ir govis, slauc ar ģeneratoru, ir iegādāts ģenerators. It kā viss kārtībā.”

“Mobilo [sakaru] nav. Riebiņos uz laukiem, seši kilometri, tur nav, bet nu agrāk, bērnībā, jau iztikām bez sakariem. Tagad ir jāmācās dzīvot.”

“Pats redzēju, braucot uz laukiem, kā egles uz lielām augstsprieguma līnijām ir sakritušas. Bet ko darīsi – daba ir daba.”

“Pāris loksnes jumtam norautas. Teļa būdai jumts norauts tikai.”

“Gaismas pagaidām nav. Nu ir tas generators, dēļ ledusskapja turu. Ja nebūtu, tur ogas un viss būtu pagalam.

Iedzīvotāji atzinuši, ka tik ilgstošu elektroapgādes zudumu nav pieredzējuši, bet galvenais, lai ir miers – šo pārdzīvošot. Citi atminas arī deviņdesmitos gadus un smīnot stāstīja, ka krājumu pietiktu trijām dienām.

KONTEKSTS:

Naktī uz 23. augustu Latviju skāra spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada, kad ir pilnvērtīgi novērojumi par vēja brāzmām Latvijas teritorijā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. 

Vētrā sabrūkot jaunbūvei, Jelgavā gājis bojā cilvēks. Tāpat vairāki cilvēki cietuši krītošu koku un zaru dēļ. Veicot glābšanas darbus, cietuši divi ugunsdzēsēji glābēji. Kulminācijā pēc vētras, svētdienas rītā, elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 mājsaimniecību, pavēstīja “Sadales tīkls”, norādot, ka plaši elektrības atslēgumi ir ne tikai sadales, bet arī pārvades jeb AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) elektrotīklā.

Vētras dēļ traucēta elektroapgāde bija ap 280 000 klientu. Daudzviet nedarbojās luksofori, slēgti veikali un degvielas uzpildes stacijas. Tāpat bija traucēti mobilie sakari.