No valdes locekles amata “Rīgas siltumā” Kutkeviča atkāpās šajā pavasarī, izskanot ziņām par iespējamo saistību ar viņas vīra uzņēmuma SIA “Elsana” uzvarām “Rīgas siltuma” iepirkumos kopumā vairāk nekā 8 miljonu eiro apmērā. Tiesa, toreiz uzņēmums kategoriski noliedza valdes locekles jebkādu iesaisti lēmumu pieņemšanā saistībā ar konkrētajiem iepirkumiem, gan ar to saistītajiem līgumiem.
Kutkēviča līdz ar vēl 18 kandidātiem pieteicās konkursā uz padomes locekles amatu Austrumu slimnīcā un pagājušajā nedēļā tika iecelta šajā amatā.
Uz šo ziņu asi reaģēja premjers, kurš vēl laikā, kad vadīja Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju, vētīja “Rīgas siltuma” darbību.
“Šinī gadījumā mēs redzējām, cik neprofesionāli tika pārvaldīts “Rīgas siltums”. Par to es arī esmu šokēts, ka cilvēks ar tiešu interešu konfliktu, kas bija “Rīgas siltumā”, kuram nepienāktos pieļaut situāciju, kad valsts iepirkumos vai kapitālsabiedrības iepirkumos var turpināties un pietuvināta persona var nonākt uzvarētos konkursos, kas līdz tam nebija to saukt par normālu,” pauda premjers.
Kutkēviča rakstiskā atbildē norādīja, ka atbilst amatam izvirzītajām prasībām. “Respektēju sabiedrības un mediju interesi par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, tomēr nepiekrītu apgalvojumiem, kas apšauba manu profesionālo piemērotību šim amatam.”
VM valsts sekretāre Agnese Vaļuliene norādīja – konkursu organizēja Valsts kanceleja, taču pretendentus vērtēja arī ministrijas pārstāvji un neatkarīgie speciālisti gan no Ārstu biedrības, gan Jauno ārstu asociācijas.
“Attiecībā uz šo kandidātu es pilnīgi noteikti vēlos noraidīt jebkādas spekulācijas par to, ka šeit ir kāda politiskā ietekme kandidātu virzīt vai nevirzīt.
Tā kā šobrīd jau esošajam padomes loceklim nav tieši inkriminēta kādi pārkāpumi, līdz ar to komisija neuzskatīja šo publiski izskanējušo informāciju, kur šīs informācijas rezultātā kandidāte pati, starp citu, atkāpās no amata, ka tas būtu iemesls viņu nevirzīt tālāk,” skaidroja ministrijas pārstāve.
Iemesls, kāpēc rezervistu soliņš uz amatiem valdēs un padomēs ir visai īss, ir kritēriju un valdības noteikumu jautājums, norādīja Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs. Tos solījuši mainīt abi iepriekšējie premjeri, tomēr tas joprojām nav noticis.
“Kāpēc politiskā vara dažādās partijās? Vai pie dažādiem premjeriem nekas nav noticis? Mūsu secinājums ir tāds, ka joprojām ir ļoti izdevīgi arī tiem politiķiem, kas ir attiecīgajos amatos attiecīgie ministri, lai šie uzņēmumi būtu ļoti ciešos apskāvienos, lai tā ietekme joprojām būtu gana liela. Un tad, nomainot šos kritērijus, tiešām padarot šos konkursus tādus, kur varbūt maksimāli daudz kas ir iespējams pieteikties. Nu potenciāli zūd kontrole pār šiem uzņēmumiem,” sprieda Grafs.
Premjers norādījis, ka viņa biroja uzdevums esot veikt pārmaiņas valsts kapitālsabiedrību pārvaldes modelī, taču ne uzreiz. “Jaunu pārvaldības modeli? Tas nenotiek vienā dienā. Tas būs uzdevums nākamajai valdībai to darīt,” norādīja Kulbergs.
