Kandidējot uz 13. un 14. Saeimu, deputāta kandidāts Butāns Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) bija norādījis, ka ir ieguvis specialitāti biznesa vadībā, pabeidzot Sidnejas biznesa koledžu. Pašlaik, uz šīs Saeimas vēlēšanām informācija CVK vietnē ir mainīta. Pēc tam, kad par šo jautājumu sāka interesēties ziņu aģentūras LETA žurnālisti, NA pilnvarotais pārstāvis lūdza CVK koriģēt iesniegtos datus – Sidnejas Biznesa koledža no izglītības iestāžu saraksta izņemta. Šīs rīcības pamatojums – Butāna ārzemēs izdotie izglītības dokumenti nav pielīdzināti Latvijas izglītības līmenim.
Butāns aģentūrai LETA skaidroja, ka Austrālijā ieguvis biznesa vadības sertifikātu, kuru Latvijā nav iesniedzis izglītības pielīdzināšanai. Vēlāk viņš paziņoja, ka vērsīsies Akadēmiskās informācijas centrā (AIC), lai noskaidrotu iegūtās izglītības atbilstību.
Butāns atzina, ka kopš sertifikāta iegūšanas 2018. gadā nebija interesējies par tā pielīdzināšanu Latvijā. Viņš skaidroja, ka 2022. gadā, uzzinot par ievēlēšanu Saeimā, pie pirmās iespējas iestājies bakalaura studiju programmā Latvijā, kuru plāno pabeigt šā gada nogalē. Nākamgad viņš iecerējis turpināt studijas maģistrantūrā neklātienē.
Pārbaudot politiķa norādītās ziņas, LETA vērsās AIC. Centrs atbildēja, ka bez izglītības dokumenta nevar izvērtēt, vai Butāna iegūtā kvalifikācija ir pielīdzināma augstākajai izglītībai Latvijā.
Latvijas Radio Butāns atzina, ka iepriekš par Austrālijā iegūtās izglītības pielīdzināšanu Latvijā nav interesējies. Viņš skaidroja, ka pēc vidusskolas uz Austrāliju devies ar studiju vīzu un pieņēmis, ka tur iegūtā izglītība Latvijā atbilst pirmā līmeņa augstākajai izglītībai.
Butāns sacīja: “Es Austrālijā biju, es Austrālijā studēju, esmu norādījis pareizo izglītības iestādi, un šobrīd nav pamata uzskatīt, ka es būtu kādu maldinājis. Bet, ņemot vērā, ka arī man pašam nav pārliecības, kā precīzi vai šis atbilst pirmā līmeņa augstākajai, vai nē, tāpēc esmu vērsies, lai attiecīgā iestāde pielīdzina šo, un es atzīstu, ka es iepriekš to neesmu darījis. Bet šobrīd, kopš es esmu ievēlēts Saeimā, es esmu turpinājis iegūt augstāko izglītību arī Latvijā un turpināšu to darīt arī nākamgad maģistrantūrā.”
Pēc LETA jautājumiem Butāns norādīja, ka nolēmis lūgt AIC konsultāciju, lai noskaidrotu, vai Austrālijā studētais ir pielīdzināms profesionālajai vai pirmā līmeņa augstākajai izglītībai.
Patlaban Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētajā Butāna kandidāta kartītē kā augstākā iegūtā izglītības pakāpe norādīta vidējā izglītība.
Izglītības sadaļā palikusi tikai Rīgas Tālmācības vidusskola, 2012. gads un vispārējā vidējā izglītība.
Norāde par augstāko izglītību Butāna vēlēšanu dokumentos atrodama jau 2018. gadā. “Latvijas Vēstnesī” publicētajās 13. Saeimas vēlēšanu kandidāta ziņās viņš norādījis Sidnejas Biznesa koledžu, tās absolvēšanu 2018. gadā, specialitāti “Biznesa vadība” un izglītības pakāpi “Augstākā”. Tādas pašas ziņas par Sidnejas koledžu publicētas arī 2022. gada 14. Saeimas vēlēšanu dokumentos. Toreiz papildus norādīta 2012. gadā iegūtā vispārējā vidējā izglītība Rīgas Tālmācības vidusskolā.
Arī sākotnējā 2026. gada kandidāta kartītes versijā Butānam bija norādīta augstākā izglītība biznesa vadībā Sidnejas Biznesa koledžā 2018. gadā.
Sidnejas “Bridge Business College” bija privāta profesionālās izglītības un apmācības iestāde. Koledžas reģistrācija beidzās 2020. gada 30. jūnijā, un tās pašreizējais statuss ir “Withdrawn” jeb iestāde, kam atsaukta reģistrācija.
Taču Akadēmiskās informācijas centrā norāda, ka brīdī, kad saņems iesniegumu, viņiem nebūšot problēmu noskaidrot un pārbaudīt nepieciešamo informāciju arī par iestādi, kas vairs nepastāv. Centrs gadā izskata ap 8ņiem tūkstošiem šādu iesniegumu par izglītības iestādēm no visas pasaules.
Koledžas 2018.–2019. gada programmu katalogā biznesa jomā piedāvātas “Certificate II in Business”, “Certificate III in Business” un “Certificate IV in Business” sertifikātu programmas, kā arī “Diploma of Business” un “Advanced Diploma of Business” programmas. Katalogā tās norādītas kā profesionālās izglītības un apmācības programmas.
Austrālijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā minētie sertifikāti atbilst attiecīgi otrajam, trešajam un ceturtajam līmenim, savukārt “Diploma” atbilst piektajam un “Advanced Diploma” – sestajam līmenim. Šie līmeņi raksturo kvalifikācijas Austrālijas izglītības sistēmā un paši par sevi nenosaka to pielīdzinājumu Latvijā.
Butāns AIC cer noskaidrot, kādam līmenim atbilst viņa izglītība un vai tā pielīdzināma Latvijā iegūstamai augstākajai izglītībai.
Vai kandidātam ārvalstīs iegūtā izglītība obligāti jāpielīdzina Latvijā?
Ārvalstīs iegūtas izglītības izvērtēšanu Latvijā īsteno Akadēmiskās informācijas centrs. Tā Diplomatzīšanas departamenta vadītāja Solvita Siliņa skaidroja, ka centrs vispirms pārbauda izglītības iestādes statusu attiecīgajā valstī un to, kādam līmenim šīs valsts izglītības sistēmā atbilst iegūtais grāds vai kvalifikācija. Pēc tam to salīdzina ar Latvijas izglītības sistēmu. Parasti izvērtējums tiek sagatavots mēneša laikā, bet vienkāršākos gadījumos tas var būt gatavs aptuveni divās nedēļās.
Taču vispārējas prasības ikvienu ārvalstīs iegūtu izglītību pirms tās norādīšanas obligāti pielīdzināt Latvijā nav.
Siliņa skaidroja, ka AIC izziņa nepieciešama atsevišķos normatīvajos aktos noteiktos gadījumos, piemēram, lai turpinātu studijas. Savukārt citos gadījumos šāds pienākums nav noteikts.
Siliņa sacīja: “Tas, ko AIC dara, AIC izskata ārvalstīs izsniegtos izglītības dokumentus tad, ja mums ir iesniegums. Iesniedz persona, darba devējs vai augstskola. Augstskolu likumā un tajos augstskolu uzņemšanas noteikumos ir noteikts, kā AIC izziņa ir obligāta. Tur ir jābūt. Tātad studiju turpināšanai ir obligāti. Bet darbam nereglamentētās profesijās vai izmantošanai jebkur citur. Es nezinu, manuprāt, nav tādi normatīvie akti.”
Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka kandidāts pats paraksta un iesniedz ziņas par savu izglītības līmeni, iegūto grādu un profesionālo kvalifikāciju, kā arī izglītības iestādi un absolvēšanas gadu. Prasības pirms kandidēšanas izvērtēt ārvalstīs iegūto izglītību likumā nav.
Centrālā vēlēšanu komisija šo ziņu patiesumu nepārbauda. CVK sekretārs Ritvars Eglājs skaidroja, ka komisija pārbauda ziņas, kas nosaka personas tiesības kandidēt, piemēram, vecumu, pilsonību un sodāmību. Savukārt kandidāta sniegtās ziņas par izglītību, darbavietu vai mantisko stāvokli CVK pieņem tādas, kādas kandidāts tās parakstījis un iesniedzis. Arī izglītību apliecinoši dokumenti kandidātam nav jāiesniedz.
“Saeimas vēlēšanu likumā ir pateikts mazliet izvērstāk, kādas ziņas tieši par izglītību ir jāsniedz, proti, – izglītības līmenis, iestāde, kas pabeigta, gads, kurā pabeigta un iegūtā profesionālā kvalifikācija vai iegūtais grāds. Savukārt, ko ieraksta kandidāti un paraksta par sevi – tā jau ir kandidātu atbildība,” teica Eglājs.
Ja CVK saņem informāciju par iespējamām neprecizitātēm, tā var vērsties pie attiecīgā kandidātu saraksta un lūgt ziņas precizēt. Eglājs norāda, ka prasība kandidātiem dokumentāri apliecināt visas sniegtās ziņas nozīmētu ievērojami lielāku administratīvo slogu. Tāpēc pašreizējā sistēma balstās uz kandidāta paša parakstītu informāciju un viņa atbildību par tās patiesumu.
Kas notiek, ja kandidāts CVK par savu izglītību norādījis nepatiesas ziņas?
Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka kandidātu sarakstam jāpievieno kandidāta parakstītas ziņas par izglītības līmeni, iegūto grādu un profesionālo kvalifikāciju, kā arī izglītības iestādi un absolvēšanas gadu. Savukārt likuma 52. pants paredz atbildību personām, kuras šajos dokumentos par sevi sniegušas apzināti nepatiesas ziņas.
Krimināllikuma 272. pants paredz kriminālatbildību par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu valsts institūcijai, ja personai likums uzliek pienākumu šīs ziņas sniegt. Par to var piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu. Lai piemērotu šo normu, jākonstatē, ka nepatiesās ziņas sniegtas apzināti.
Par nepatiesu ziņu sniegšanu CVK iepriekš notiesāta no partijas “Stabilitātei!” saraksta 14. Saeimā ievēlētā Glorija Grevcova. Viņas sniegtās nepatiesās ziņas attiecās uz izglītību un darbavietu.
2024. gada 15. februārī Augstākā tiesa atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, un spēkā stājās spriedums, ar kuru Grevcovai pēc Krimināllikuma 272. panta piespriestas 160 stundas sabiedriskā darba. Līdz ar notiesājošā sprieduma stāšanos spēkā viņa zaudēja deputātes mandātu, atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 18. pantam, informēja prokuratūra.
Savukārt bijušajam Olaines vicemēram Andrim Vurčam 2025. gadā tika celta apsūdzība par nepatiesu ziņu sniegšanu pašvaldības vēlēšanu komisijai saistībā ar norādīto izglītību Olaines 1. vidusskolā. Latvijas Televīzija šā gada 10. aprīlī vēstīja, ka lietas iztiesāšana Rīgas rajona tiesā atlikta, jo apsūdzētais slimības dēļ nebija ieradies uz sēdi.
Ģenerālprokuratūra saņēmusi iesniegumu
Ģenerālprokuratūra saņēmusi iesniegumu par neskaidrībām ar Nacionālās apvienības (NA) Saeimas deputāta Artūra Butāna pēdējās trijās Saeimas vēlēšanās norādīto izglītību, noskaidroja aģentūra LETA.
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai LETA norādīja, ka policija ir iepazinusies ar publiski pausto informāciju, kā arī par to informējusi Ģenerālprokuratūru.
Ņemot vērā, ka Ģenerālprokuratūra ir saņēmusi iesniegumu par šo gadījumu, tad policija nevar sniegt plašākus komentārus.
Prokuratūrā aģentūrai LETA apliecināja, ka iesniegums šodien ir saņemts un tiks lemts par tā tālāko virzību.
