“Rakstivāla” apmeklētāja Gerda Griezne atzīst, ka dažreiz pieķer sevi sākotnēji domājam angliski un tikai tad iztulko uz latviešu valodu.
“Jā, tas ir diezgan skumji, bet rakstīšana pati par sevi ir diezgan solidāra nodarbe un ir grūti atrast jauniešus, kuri dalās tieši šajā interesē viens ar otru,” viņa norādīja.
Rakstniece un festivāla idejas autore Inga Žolude uzsvēra: “Ir jāraksta, ir jālasa, jādomā latviešu valodā. Citādāk tās ir prasmes, kuras sāk izkonkurēt daudzas citas lietas.”
Foto: Dāvids Freidenfelds / Latvijas TelevīzijaFoto: Dāvids Freidenfelds / Latvijas TelevīzijaFoto: Dāvids Freidenfelds / Latvijas TelevīzijaFoto: Dāvids Freidenfelds / Latvijas TelevīzijaFoto: Dāvids Freidenfelds / Latvijas TelevīzijaFoto: Dāvids Freidenfelds / Latvijas TelevīzijaFoto: Dāvids Freidenfelds / Latvijas TelevīzijaFoto: Dāvids Freidenfelds / Latvijas TelevīzijaFoto: Dāvids Freidenfelds / Latvijas Televīzija
Šī ir vieta, kur var arī pastrīdēties. Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcās jau parādās frāze “runa iet”. Skolā māca, ka runai kāju nav, bet dažu grāmatu latviskajos tulkojumos runa iet. Arī Latvijas Televīzijas ēterā dažreiz tā pasprūk.
Savukārt atsevišķā nojumē vietu sveču ielokā atradis dzejnieks Dainis Deigelis, kuram piešķirts tituls “rakstniecības orākuls” – viņam jautāt drīkstot visu.. Uz jautājumu, vai runa, kas būtībā tikai ir, līdzīgi kā domas, kas spēj arī lidot, var arī iet, viņš atbild: “Runa nevar aiziet pati par sevi nekur, ja tai nav spēju lidot.”
Arī žurnālists Toms Bricis atbraucis ar sev sāpīgajiem jautājumiem.
“Laika ziņu valodā ir pāris tādi problēmpunkti, ko esmu pēdējo gadu laikā pamanījis. Pagājušā gada spilgtākā problēma bija vārds “sniegvilksnis”, kas ir sens vārds, pērn tas tika izvirzīts arī gada vārda titulam. Tomēr cilvēki nez kāpēc negrib to pieņemt. Uzskata, ka tas ir jaunizgudrojums, kuru mēģina uzpiest un ievazāt. Bet tas ir termins, kas vislabāk apzīmē šo dabas parādību. Tam ir vēl nosaukums zemais putenis. Abus šos terminus lietoju paralēli, bet man gribētos, lai cilvēki pieņemtu sniegvilksni,” stāstīja Bricis.
Apmeklētāji šādas pārdomas uzklausa no skatuvēm, bet paši tiek iesaistīti Valsts valodas aģentūras izveidotajos izaicinājumos, piemēram, salikt pieturzīmes īpaši garā teikumā.
