Viens no Krievijas hibrīdkara pamatmērķiem ir informatīvi ietekmēt Eiropas valstis – tā Latvijas Radio sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Mācības “Synesis 2026” ir izveidotas, lai, simulējot realitāti, trenētu spēju cīnīties informatīvajā karā.
“Tas scenārijs balstās uz to, kā Krievija varētu rīkoties kādā valstī. Valdību komandām jācīnās par sabiedrības uzticību un pret paniku. Tam nav reāllaika sekas, bet viņi var eksperimentēt ar dažādām pieejām,” teica Sārts.
Rīgā notiek pirmās NATO stratēģiskās komunikācijas mācības «Synesis 2026» Foto: Publicitātes attēlsRīgā notiek pirmās NATO stratēģiskās komunikācijas mācības «Synesis 2026» Foto: Publicitātes attēlsRīgā notiek pirmās NATO stratēģiskās komunikācijas mācības «Synesis 2026» Foto: Publicitātes attēlsRīgā notiek pirmās NATO stratēģiskās komunikācijas mācības «Synesis 2026» Foto: Publicitātes attēls
Sārts norādīja, ka komandas arvien labāk tiek galā ar šiem uzdevumiem. Komandu pieejas atšķiras un ir balstītas attiecīgo valstu rīcības plānos krīzes situācijām. Īpašs uzsvars likts uz sadarbību starp civilo un militāro sektoru.
“Synesis” ir pirmās šādas mācības NATO līmenī, kurās simulē tieši informatīvo telpu un piedalās vairāku valstu pārstāvji. Komandām jāstrādā digitālajā vidē, kurā tiek simulētas ziņas un sociālie mediji, un jāveido koordinēta valdības un atbildīgo iestāžu reakcija uz ienaidnieka dezinformāciju. Katra komanda pārvalda iedomātu valsti un sāk darbu līdzīgos apstākļos, taču situācija simulētajā valstī mainās atkarībā no komandas rīcības. Simulācija ļauj modelēt sabiedrības reakciju uz dažādiem notikumiem un attieksmi pret tiem.
Vingrinājuma direktore Guna Šnore stāstīja, ka NATO valstīs bieži notiek militārās mācības, bet civilais sektors šādos pasākumos tiek iesaistīts daudz retāk.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs Gundars Bergmanis-Korāts stāstīja, ka, lai izveidotu šo vingrinājumu, vispirms tika sagatavots mācību scenārijs. Tā pamatā nav kāda konkrēta Eiropas Savienības vai NATO valsts, bet drīzāk vispārināts priekšstats par šo valstu sabiedrību.
“Mēs esam diezgan lielu populācijas vidi izveidojuši. Un katrs šis simulācijas aģents, viņam ir savas politiskās intereses. Viņiem ir sava atmiņa par to, kas ar viņiem noticis iepriekš, kāda šī personība ir izveidojusies. Viņiem ir savas emocijas, viņiem ir savs uzticības līmenis konkrētajai sabiedrības grupai, konkrētiem valdības komunikācijas kanāliem,” teica Bergmanis-Korāts.
Nākotnē simulāciju plānots padarīt sarežģītāku un iesaistīt vairāk valstu. Kopā ar NATO valstīm mācībās šoreiz piedalās Ukraina un Singapūra.
