ĪSUMĀ:
Tiesa neierosina lietu
Pieteikumā ģenerālprokurors Armīns Meisters bija lūdzis ST atzīt par spēkā neesošiem no izdošanas brīža divus Ministru kabineta protokollēmumu punktus, kas Zemkopības ministrijai uzdeva 2024. gadā veikt un gada garumā turpināt cenu korekciju LVM noslēgtajos ilgāka termiņa līgumos par skuju koku II šķiras zāģbaļķu piegādi. Prokuratūra uzskata, ka Ministru kabinets apstrīdētos protokollēmumus izdevis bez atbilstoša – likumos ietverta – deleģējuma par valsts mantas pārdošanu lētāk, nekā to paredz civiltiesiski noslēgtie līgumi.
ST lietu neierosināja. Tā norādīja, ka apstrīdētie akti nav normatīvie akti, kuru izskatīšana būtu piekritīga ST saskaņā ar tās kompetenci izskatīt lietas par citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām vai Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.
Tiesa secināja, ka apstrīdētie valdības lēmumi ir individuāli tiesību akti un ka ģenerālprokurors nav to amatpersonu vidū, kurām likums dod tiesības par šādiem lēmumiem vērsties ST.
Tiesā norādīja, ka šādu pieteikumu var iesniegt tikai Satversmes tiesas likumā skaidri noteikti subjekti. To skaitā ir Valsts prezidents, Saeima, vismaz 20 Saeimas deputāti, Ministru kabinets un Tieslietu padome. Ģenerālprokurora starp šīm amatpersonām nav.
Tiesā uzsvēra, ka likumdevējs var grozīt Satversmes tiesas likumu un paplašināt to subjektu loku, kas var vērsties Satversmes tiesā šādos gadījumos. Vienlaikus tiesa atturējās sniegt precīzu atbildi par to, vai lieta tomēr tiktu ierosināta, ja pieteikumu būtu iesniedzis kāds no tiem subjektiem, kam likums to ļauj. ST priekšsēdētāja Irēna Kucina skaidroja, ka katrs iesniegums un tā pamatojums ir jāvērtē individuāli.
Vaicāta, vai ņemot vērā tiesas secinājumus, ģenerālprokurora iesniegumam vispār ir bijusi jēga, Kucina atbildēja, ka ģenerālprokurors ir rīkojies proaktīvi, izmantojot savas juridiskās zināšanas un pievērsis uzmanību tiesiskuma jautājumam.
“Ar šo lēmumu tiesa ļoti skaidri nodalīja, kādas ir tiesas kompetences un kuri ir tie subjektu loki. Principā par turpmāko rīcību, manuprāt, vairs nevajadzētu būt jautājumiem, vai Ministru kabineta protokollēmumiem ir ārējā normatīvā akta statuss vai veids, vai tomēr tas ir individuāls tiesību akts Satversmes tiesas likuma izpratnē. Un, jā, nav veltīgi – tiesiskuma problēmai ir pievērsta uzmanība. Satversmes tiesa šo lēmumu visu salika pa plauktiņiem, kas ir kompetences subjekti, loki, un ceram, nākotnē vairs šādu jautājumu nebūs,” sacīja Kucina.
ST lēmums nemaina “kokrūpnieku lietas” kriminālprocesa norisi
Ģenerālprokurors norādīja, ka, iesniedzot pieteikumu, bija ņēmuši vērā šāda iznākuma iespēju, taču pieteikuma ievadā vērsa tiesas uzmanību, ka atbilstoši Prokuratūras likumam ģenerālprokuroram vajadzētu būt tiesībām vērsties Satversmes tiesā. Augstākā likuma interpretācija jebkurā gadījumā ir tiesas kompetencē, norādīja ģenerālprokurors Meisters.
Prokuratūrā uzsvēra, ka Satversmes tiesa pieteikumu izvērtējusi procesuāli, nevis pēc būtības. Tās lēmums neietekmē paša “kokrūpnieku lietas” kriminālprocesa virzību – kriminālprocesā turpinās aktīvs darbs. Prokuratūras vēršanās Satversmes tiesā esot atsevišķs tiesiskais solis, lai panāktu Ministru kabineta pieņemto aktu tiesiskuma izvērtējumu.
Ģenerālprokurors Meisters informēja, ka respektē Satversmes tiesas lēmumu un atzinīgi vērtē tajā sniegto juridisko skaidrojumu par tās kompetences un pieteikuma iesniedzēju tiesību robežām. “Satversmes tiesas uzdevums ir sniegt autoritatīvu tiesību normu interpretāciju, tā veicinot tiesisko skaidrību un noteiktību. Šajā gadījumā tiesas lēmums sniedz būtisku pienesumu attiecīgā tiesiskā regulējuma piemērošanā,” norādīja Meisters.
Prokuratūra ir izmantojusi visus tiesiskos līdzekļus, lai panāktu valdības prettiesisko lēmumu atcelšanu, vēršoties Satversmes tiesā. Vienlaikus darbs tiesiskuma nodrošināšanai turpinās kriminālprocesa ietvaros.
Prokuratūrā norādīja, ka ģenerālprokurora vēršanās Satversmes tiesā šādā situācijā ir bezprecedenta gadījums Latvijas tiesiskajā praksē. Prokuratūra ir izmantojusi tās rīcībā esošos tiesiskos līdzekļus, lai panāktu apstrīdēto Ministru kabineta aktu tiesiskuma pārbaudi.
“Satversmes tiesas lēmumā ietvertā argumentācija aktualizē būtisku jautājumu par to, kādā kārtībā iespējams panākt atsevišķu Ministru kabineta aktu tiesiskuma pārbaudi, ja šādu pārbaudi pieprasa sabiedrības un valsts intereses. Lēmumā ietvertās atziņas būs noderīgas turpmākajā tiesību piemērošanā,” paskaidroja prokuratūrā.
Meisters arī komentēja iespēju prokuratūrai atkārtoti vērsties Satversmes tiesā ar kādas citas puses starpniecību, kurai šīs tiesības esot:
“Prokuratūra noteikti nevērsīsies Satversmes tiesā ar kādas iestādes vai amatpersonas starpniecību.
Mēs vai nu darām savu darbu, vai ļaujam darīt kompetentām iestādēm, kuras šobrīd to drīkst darīt. Un es arī neaicināšu nevienu šīs pilnvaras izmantot. Tas būtu, manuprāt, nekorekti no manas puses, jo katrai amatpersonai ir jāizvērtē gan savas pilnvaras, atbildība un arī atbilstoši likumam tās jāīsteno.”
Rinkēvičs šobrīd neredz pamatu vērsties Satversmes tiesā
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš ir viens no tiem, kuriem ir tiesības vērsties ST ar šādu pieteikumu, norādīja, ka vēl nav pilnībā iepazinies ar ST lēmumu. Tomēr viņš norādīja, ka par konkrēto valdības lēmumu, pret kuru ir iebildumi ģenerālprokuroram, ir runājis gan ar ģenerālprokuroru, gan valsts kontrolieri.
“Manā izpratnē tomēr Ministru kabinets ir valsts pārvaldes augstākā institūcija, Satversmē nostiprināta, kurai ir jābūt pietiekamai rīcības un pilnvaru brīvībai brīdī, kad ir kaut kādi jautājumi, kas skar arī valstij piederošās kapitālsabiedrības un lēmumu pieņemšanu, kas var prasīt arī neordinārus risinājumus.”
Foto: Ilmārs Znotiņš Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs
Rinkēvičs pauda, ka šobrīd nav pārliecināts, vai vajadzētu vērsties Satversmes tiesā un pārskatīt Ministru kabineta tiesības lemt par valsts kapitālsabiedrību jautājumiem. Taču prezidents atzīmēja, ka vēl nav pilnībā iepazinies ar ST skaidrojumu.
Tomēr vienlaikus Rinkēvičs vērtēja, ka varbūt ir vērts mainīt normas, kas liedz ģenerālprokuroram vērsties ar šādu pieteikumu Satversmes tiesā:
“Prokuratūras likums ir uzrakstīts vēl pirms Satversmes tiesas izveides. Pantā ir norādīta tikai tiesa, bet nav precizēts, kāda tiesa. Ģenerālprokurors nav norādīts Satversmes tiesas likumā. Tad varbūt tiešām ir vērts jau jaunajam parlamentam, to apspriežot gan ar ģenerālprokuroru, gan Ministru kabinetu un tiesu priekšsēdētājiem, ģenerālprokuroru iekļaut jaunajā normā.”
Eksperts: Nepieciešama diskusija
Arī konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastors uzskata, ka ir laiks profesionālai diskusijai.
Pastors sacīja: “Nevarētu teikt tā, ka Ģenerālprokuratūra tiešām nemāk likumu lasīt. Tā tiešām nav. Es domāju, ka viņi ir drosmīgi un neatlaidīgi mēģināja izmantot diezgan šauras durtiņas vai pelēko zonu regulējumā, lai tomēr šo lietu ierosinātu un jautājumu izskatītu.”
“Par šiem lēmumiem viņš [ģenerālprokurors] nevar īsti doties uz administratīvo tiesu, nedz uz Satversmes tiesu. Teorētiski uz tiesu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā tas būtu ļoti izaicinoši. Es domāju, tādēļ tas ir tāda var būt tiesību sistēmas, es negribu teikt nepilnība, bet viela, par ko padiskutēt,” pauda Pastors.
KONTEKSTS:
Šogad martā Ģenerālprokuratūrā sāka kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, tādējādi radot zaudējumus “Latvijas Valsts mežiem”. Šajā lietā kriminālprocess sākts pret 10 personām.
Procesuālajām darbībām 14. maijā uz laiku bija aizturēts nu jau bijušais zemkopības ministrs un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) vadītājs Armands Krauze, kā arī bijušais Zemkopības ministrijas valsts sekretārs, toreizējais Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs.
Zemkopības ministrs Krauze tika atbrīvots no amata. Savukārt Kronbergs, kuru vispirms uz laiku atstādināja no Valsts kancelejas direktora amata, vēlāk atstāja amatu.
Iepriekš dienesta pārbaudes komisija secināja, ka 2023. gada ZM informatīvais ziņojums, uz kā pamata tapa lēmumi par atbalstu kokrūpniekiem, bija sagatavots nekvalitatīvi un tajā sniegtā informācija bija vienpusēja. Krauze savu atbildību notikušajā nesaredz.
Tikmēr Valsts kontrole revīzijā secināja, ka Zemkopības ministrija un LVM padome un valde nav nodrošinājušas pietiekami efektīvu kapitālsabiedrības pārraudzību. Revidenti secinājuši, ka atbalsts kokrūpniekiem LVM radīja ieņēmumu samazinājumu 49,4 miljonu eiro apmērā.
16. jūnijā ģenerālprokurors Armīns Meisters pieprasīja jau šī brīža valdībai atcelt iepriekšējās valdības lēmumus par atbalstu kokrūpniekiem, tomēr Ministru kabinets atteicās to darīt. Premjerministrs Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) pauda, ka lēmums pieņemts iepriekšējās valdības laikā, pilnībā izpildīts un to nav iespējams mainīt.
Ģenerālprokurors vērsās Satversmes tiesā ar lūgumu valdības 2023. gada lēmumus atzīt par spēkā neesošiem.
