Jauna pieeja
No nākamā gada Bērnu slimnīca un Metodiskās vadības centrs pediatrijā mēģinās aprūpēt mazos pacientus psihiatrijā un oftalmoloģijā, izvērtējot veselības stāvokļa steidzamību.
Līdz šim visi pacienti tika pierakstīti vienā gaidīšanas rindā, bet
turpmāk pacientu pierakstus pēc iepriekš izstrādāta plāna šķiros pacientu koordinators sadarbībā ar ārstu.
Steidzamajā grupā paredzēts iekļaut pacientus ar dzīvības apdraudējumu vai strauji progresējošu slimību. Augstas prioritātes grupā plānoti pacienti, kuriem palīdzības atlikšana var radīt būtisku veselības vai attīstības risku, un standarta prioritāte – gadījumiem, kad īslaicīga atlikšana īpaši nepasliktina prognozi. Vēl ceturtā pacientu prioritātes grupa paredzēta plānveida izvērtēšanai vai profilaktiskai aprūpei, un piektā – kad iejaukšanās šobrīd nav nepieciešama. Ja bērna stāvoklis pasliktinās, ģimenes ārsts var lūgt vēlreiz izvērtēt viņa prioritāti.
Bērnu slimnīcas Metodiskā vadības centra un pediatrijas jomas virziena vadītāja Rimma Beļikova stāstīja, ka gaidīšanas rindas īsākas nepaliks – mainīsies tas, ka pie pakalpojumiem pirmie tiks tie, kuriem tas nepieciešams visvairāk.
“Mēs redzam, ka ne tikai triāža ir jāievieš, bet arī tika minētas prioritātes – cik ātri šo pakalpojumu saņemt, jo tam ir jāiet kopā. Nevis vienkārši notriažēt, bet īstenībā bērniem un vecākiem ir ļoti svarīgi: “Kad es saņemšu šo pakalpojumu un kas notiks tālāk?” Līdz ar to mēs nevaram vienkārši uz rindu skatīties tikai kā uz skaitu. Un, manuprāt, šis risinājums noteikti nodrošinās to, ka notiek savlaicīga pakalpojuma saņemšana,” pauda Beļikova.
Ģimenes ārsti jau tagad smagos gadījumos var pieteikt bērnus paātrinātajām rindām pie vairākiem speciālistiem Bērnu slimnīcā, izmantojot slimnīcas portālu. Arī šo pierakstu nepieciešamību izvērtē slimnīcas speciālisti.
Turpmāk plānots arī stiprināt pediatra kā sekundārās ambulatorās aprūpes speciālistu, lai mazinātu nosūtījumus pie speciālistiem un atbalstītu ģimenes ārstus sarežģītos gadījumos.
Valsts apmaksātas pediatra konsultācijas šobrīd pieejamas sešās ārstniecības iestādēs Rīgā, vienā – Kurzemē, četrās – Latgalē, sešās – Vidzemē un piecās – Zemgalē.
Ģimenes ārsti – pozitīvi noskaņoti
Latvijas Pediatru asociācijas prezidente Inga Ziemele atzina, ka par pilotprojektu vēl trūkst detalizētas informācijas par notikumu attīstību. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka asociācija sadarbojas un sadarbosies ar Bērnu slimnīcu un Metodiskās vadības centru.
Ģimenes ārsti kopumā plānu vērtē pozitīvi. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure īpaši uzteica psihiskās aprūpes plānus, jo ar šī brīža resursiem nav gana.
“Mums ir pusaudžu resursu centrs un mums ir psiholoģiskās palīdzības dienesti, un psihiatriskās palīdzības dienests gan Rīgā, gan ārpus Rīgas. Taču to kapacitāte nav pietiekoša bērnu vajadzībām, un man kā ģimenes ārstam reizēm ir sajūta, ka man ir sasietas rokas. Ja pacienta vecāki nav ieinteresēti un nav spējīgi nodrošināt maksas pakalpojumus, ir ļoti apgrūtināta pieejamība psiholoģiskajam atbalstam,” teica Nicmane-Aišpure.
Bērnu psihiskās veselības aprūpē kā piemērs norādīta palīdzība ne vēlāk kā 24 stundās tūlītēja dzīvības vai drošības riska gadījumā, palīdzība ne vēlāk kā 14 dienās, ja risks strauji pieaug, bet tūlītēja apdraudējuma nav, un ne vēlāk kā 30 dienās, ja simptomi ir ilgstoši un traucē bērna ikdienu.
No bērnu ārstiem sagaida vairāk
Nākamgad psihiskās aprūpes pacientus dalīs ne tikai prioritātes rindās, bet arī pēc tā, kāds atbalsts nepieciešams. Zemas intensitātes atbalstā bērniem nodrošinās grupu nodarbības, psihologa konsultācijas un atbalstu, savukārt gadījumos, kad nepieciešama padziļināta izvērtēšana un ārstēšanas plāns, iesaistīsies bērnu psihiatrs ar komandu. Visi pacienti vispirms tiksies ar māsu vai psihologu, kas pacientu izvērtēs pēc vienotiem kritērijiem.
Savukārt Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidents Ainis Dzalbs kopumā atbalsta pediatru tīkla paplašināšanu, taču vienlaikus no pediatriem sagaida vairāk, lai arī viņi nenoslogotu speciālistus.
“Es atceros arī no ģimenes ārstiem ir bijuši reizēm tādi novērojumi, ka mēs nosūtam bērnu pie pediatra, un tad bērnam tiek ieteikts – tāpēc, ka viņam ir ieildzis klepus, viņam ir jāpierakstās pie pneimonologa, un tāpēc ka viņam ir liekais svars, tad ir jāpierakstās pie endokrinologa. Un tad vēl tāpēc, ka tur ir bijuši pārsitieni, ir jāpierakstās pie kardiologa. Nu, tādu pieeju mēs varam arī nodrošināt, bet no pediatra tad mēs sagaidām vairāk tādu jau specializētu un konstruktīvu atbalstu mūsu pacientiem.”
No nākamā gada plānots izmēģināt psihiskās veselības aprūpes modeli Bērnu slimnīcā, kā arī paplašināt bērnu oftalmoloģijas pacientu triāžu, izmēģinot to Ventspils un Daugavpils reģionālajās slimnīcās.
Veselības ministrijā vēl nekomentēja, kā projektu plānots attīstīt nākotnē, taču valdībai tika prezentēts plāns arī zobārstniecības pacientu izvērtēšanai. Psihiskās veselības modeļa sākumposmam nepieciešami aptuveni 250 tūkstoši eiro, taču pilnvērtīgai sistēmas ieviešanai un pastāvīgai darbībai būtu jāmaina likumi, apmaksas nosacījumi un jāmeklē ilgtermiņa finansējums.
