Par Jāņa Rozes apstiprināšanu amatā vēl jālemj valdībai un Saeimai.
Roze 2014. gadā kļuva par KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītāju. Viņam šo amatu piedāvāja toreizējais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. Roze 2016. gada vasarā pārcelts Streļčenoka vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos amatā, liecina aģentūras LETA arhīvs.
Pirms tam viņš strādājis toreizējā Drošības policijā (tagad Valsts drošības dienestā) un Valsts policijā.
Otrajā kārtā komisija padziļināti izvērtēja pretendentu kvalifikāciju, amatam nepieciešamo pieredzi un zināšanas, kā arī uzklausīja pretendentu redzējumu par KNAB darbības prioritātēm, attīstību un pretkorupcijas pasākumu pilnveidošanu Latvijā. Pirmajā kārtā komisija vērtēja pretendentu iesniegtos dokumentus un to atbilstību KNAB likumā noteiktajām obligātajām prasībām.
KNAB priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima.
Konkursā uz KNAB priekšnieka amatu pieteicās deviņi pretendenti un uz otro kārtu virzīja divus.
Saskaņā ar likumā noteikto amata pretendentu atlasi veic komisija, kuru vada Valsts kancelejas direktors. Komisijas sastāvā ir ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Valsts drošības dienesta priekšnieks. Biroja priekšnieka amata pretendentu atlasē ar padomdevēja tiesībām piedalās ne vairāk kā trīs Sabiedriski konsultatīvās padomes pilnvaroti pārstāvji.
KONTEKSTS:
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume šā gada jūlija beigās paziņoja par lēmumu vēl pirms amata pilnvaru termiņa beigām doties izdienas pensijā.
KNAB priekšnieka amata konkursa komisija nolēmusi uz otro un noslēdzošo kārtu virzīt KNAB priekšnieka vietnieku Jāni Rozi, savukārt uz šo kārtu nav virzīts konkursā startējušais KNAB Operatīvo darbību pārvaldes priekšnieks Renārs Reiniks, tā novembra sākumā vēstīja aģentūra LETA.
Konkursa komisija uz otro kārtu nolēma virzīt divus no deviņiem pretendentiem uz KNAB priekšnieka amatu.
