ĪSUMĀ:
Mākslīgais intelekts var palīdzēt skolotājiem
“Šeit jūs redzat čatbotu, viņu sauc Emma. Viņa ir kā skolotāja, kā prototips, kā asistents, un mēs kā komanda arī palīdzējām saskatīt trūkumus, novērst tos, ja tādi gadās, pielabot nianses,” iepazīstinot ar mākslīgā intelekta rīku, stāstīja Juzefa Pilsudska Daugavpils Valsts poļu ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Natālija Karpenko. Viņa iepazīstina ar kolēģes Annas Beļskas izstrādāto rīku. Ar to 9. klases skolēni varēs sarunāties, gatavojoties angļu valodas eksāmena tā sauktajai mutvārdu daļai. Emma klausās skolēna runu un iesaka, kas uzlabojams.
Ģimnāzijā cer, ka šis rīks palīdzēs skolēniem pārvarēt nedrošību runāt angļu valodā. Rīks arī parāda, cik punktus skolēns varētu saņemt par savu runu. Te gan Karpenko piebilda, ka novērtēt skolēna sniegumu rīkam ne vienmēr izdodas pareizi, talkā tomēr jānāk īstajam skolotājam. Pagaidām rīku izmēģinājuši tikai skolotāji paši. Skolēni to varēs sākt lietot novembrī.
Rīgas Mežciema pamatskolas direktors Oskars Brikšis toties cer, ka mākslīgā intelekta rīki varētu samazināt tehniskā darba apjomu, kas skolās joprojām ir pārāk liels.
“Kaut vai ievadīt atzīmes e-klasē. Tas, ko skolotājs dara – viņš paņem pārbaudes darbus, izlabo ar roku un pēc tam to visu ar roku pārraksta e-klasē. Mēs mēģinām atrast iespējas, kā dažādus procesus automatizēt. Laiku skolotājs varētu izmantot lietderīgāk – gatavoties stundām un sniegt atgriezenisko saiti. Un tā mehāniskā daļa būtu vairāk mākslīgajam intelektam,” stāstīja Brikšis.
Gan Brikša, gan Karpenko pārstāvētās skolas iekļautas Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajā programmā “Mākslīgā intelekta līderi”. Šo skolu pārstāvji mācās, kā jēgpilni izmantot tehnoloģijas, kā arī uzstāda mērķus, ko īstenot ar mākslīgā intelekta palīdzību. Taču, kā atzīst Brikšis, mākslīgā intelekta iespējas aktīvi izmantotas jau līdz šim, piemēram, mācību materiālu gatavošanā.
“Ja man ir ideja, es no šīs idejas varu diezgan ātri izveidot stundas prezentāciju, ko es varu izmantot stundā,” sacīja Brikšis.
Skolotāji izmanto mākslīgo intelektu, bet tam trūkst atbalsta
Pētījumi tieši to arī apliecina, ka pedagogi mākslīgā intelekta rīkus vairāk izmanto, lai tieši gatavotos stundām, nevis to laikā. To atklāj gan valsts pētījumu programmas pētījums, ko Rīgas Tehniskajā universitātē veica Evijas Mirķes vadībā, gan jaunākās aptaujas dati, kas prezentēti pirmdien. Aptaujā izvaicāti vairāk nekā 2600 skolotāji no teju 300 izglītības iestādēm. Noskaidrojies, ka skolotāji mākslīgā intelekta iespējas izmanto mācību materiālu sagatavošanā, tekstu rakstīšanā, vizuālo materiālu izstrādē. Liela daļa skolotāju atzina, ka tas palīdz ietaupīt laiku. Arī Brikšis norādīja, ka to, kam agrāk nācās tērēt vairākas dienas, tagad var paveikt dažās stundās.
Viens no aptaujas veicējiem, Latvijas Universitātes pētnieks Kārlis Greitāns atzina, ka pašlaik skolu darbinieki lielākoties neprot mākslīgā intelekta rīkus izmantot tā, lai uzlabotos izglītības kvalitāte.
Viņš stāstīja: “Tie, kas minēja, ka izmantošanas iemesls ir kaut ko izdarīt produktīvāk, dziļāk vai kaut ko iepriekš neiespējamu, tie ir ap 10 līdz 12 %. Tas arī bija viens no pārsteigumiem, kas pat nedaudz šķiet uztraucoši, ka tik maz respondentu atzīst, ka var paveikt kaut ko labāku vai citādāku.”
Kāpēc tā, par to vēl nepieciešami papildu pētījumi.
Gan Greitāns, gan Mirķe stāstīja, ka skolotāji mākslīgā intelekta rīkus lielākoties lieto pēc pašu iniciatīvas. Pagaidām nav ne valsts līmeņa sistēmas, kas veicinātu to izmantošanu, ne kādi nosacījumi to lietošanai. Pētnieki norāda, ka jāapzinās arī riski, jo ne visi mākslīgā intelekta resursi ir uzticami.
Mirķe stāstīja: “Piemēram, skolēnu dati: mēs redzam, ka skolotāji arvien vairāk nekonsultējoties, nepadomājot sāk likt skolēnu datus mākslīgā intelekta rīkos, kas nav pašvaldības vai valsts autorizēti. Neviens nav teicis: “Klau, jūs varat lietot to vai to, vai citu.” Jā, kaut kādos līmeņos, kur tas skar bērnu drošību, arī skolotāju drošību, datu aizsardzību, tur būtu jābūt tādam centralizētam regulējumam.”
Pētnieku ieskatā būtu jānovērš arī tas, ka skolotāji maksas mākslīgā intelekta versijas abonē par saviem līdzekļiem, jo reti kura skola tās saviem darbiniekiem nodrošina.
