Izmaiņas vērtēšanas kārtībā valdība domstarpību dēļ šonedēļ neskatīja, taču tās atkal iekļautas nākamās otrdienas sēdes darba kārtībā.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa (“Apvienotais saraksts”) gan ir pārliecināts, ka ar valdības lēmumu vērtēšanas sistēmas maiņai nepietiek, jāmaina arī skolu iekšējās kārtības noteikumi.
Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” ceturtdien, 3. septembrī, Batņa teica: “Šobrīd, ja mēs pieņemam lēmumu par vērtēšanu, tad vērtēšanas jaunā kārtība nestāsies [spēkā] uzreiz. Nākamajā dienā viņa aizies pie izglītības iestādēm. Tām bieži vien ir jāsaskaņo ar Izglītības pārvaldi, jāsinhronizē, lai visas izglītības iestādes novadā vai pilsētā strādā pēc līdzīga mehānisma. Tad es pieņemu, ka šī jaunā vērtēšanas kārtība varētu stāties oktobra vidū.”
Rīgas Valda Zālīša sākumskolas direktore, Matemātikas skolotāju apvienības valdes priekšsēdētāja vietniece Elita Rītere jau agrāk iestājusies pret esošo vērtēšanas sistēmu, norādot, ka sevišķi nepiemērota tā ir sākumskolēniem. Tieši attiecībā uz sākumskolēniem ir ļoti svarīgi pārliecināties, ka tiešām apgūti pamati. Turklāt mazie bērni emocionālāk reaģē, un tas var ietekmēt viņu sniegumu.
“Varam te gausties par sliktajiem rezultātiem matemātikā, bet, ja viņam nebūs tie pamati un mēs nepanāksim, ka viņš iemācās skaitļot, labi saprast tekstu matemātikā. Tad vēlāk tur tu neko nevari izdarīt, vienkārši viņam jau zūd jebkura motivācija,” teica Rītere.
Tātad jaunākiem skolēniem var zust vēlme censties, ja slikti izpildītus pārbaudes darbus neļauj pārrakstīt. Ministrijas piedāvājums to arī paredz, ka līdz trešajai klasei būtu lielākas iespējas labot vērtējumus, bet pēc tam varētu labot ne vairāk kā vienu trešdaļu no attiecīgā mācību priekšmetā iegūtajiem vērtējumiem.
Taču arī Rītere iebilst pret steigu, kādā ministrija virza grozījumus. Sistēma ir nogurusi no nemitīgajām pārmaiņām.
Runājot par matemātikas skolotāju attieksmi pret vērtēšanas kārtību, Rītere stāstīja, ka puse ir par izmaiņām, bet otra puse ir pret. Tātad kopsaucēju atrast nebūs viegli.
Gan Rītere, gan Babītes vidusskolas direktors Aleksandrs Lange norādīja, ka ministrijas pārstāvji izstrādājuši pārmaiņas, nejautājot viedokli ne skolotājiem, ne skolu direktoriem.
“Būtu labi, ja ar direktoriem vispār par šo jautājumu parunātu. Vismaz man nav zināma informācija par to, ka ir bijis dialogs ar nozari par vērtēšanu un vērtēšanas principiem vai, piemēram, aptauja, caur kuru mēs būtu aptaujājuši izglītības iestādes, lai izdarītu kaut kādus secinājumus. Šobrīd tā sajūta ir, ka mēs balstāmies uz pieņēmumiem, nevis uz racionāliem datiem,” teica Lange.
Lange ir viens no autoriem skolas direktoru vēstulei, kas adresēta valsts augstākajām amatpersonām un ko parakstījuši jau ap simts skolu vadītāju.
Par vēstulē pausto viņš stāsta: “Mēs nerunājam par labot vai nelabot, mēs runājam par sistēmu kopumā. Kā skolēni šobrīd saņem atgriezenisko saiti par savu izaugsmi skolā, kad pārmaiņas tiek īstenotas tik strauji un ne datos balstīti, jo nav pierādījumu, ka šī brīža sistēma nestrādā. Un līdz ar to mūsu iebildums ir pret formu, kā tas tiek šobrīd darīts.”
Skolēni pie jaunās vērtēšanas kārtības prasībām pamazām pierodot. Tikmēr Izglītības kvalitātes valsts dienests jau agrāk ministriju brīdinājis, ka esošā sistēma rada problēmas daļai skolēnu.
“Jā, mēs esam redzējuši, ka ir gadījumi, kad pašreizējā vērtēšanas sistēma nav tik parocīga un ērta konkrētam izglītojamam. Ja, pieņemsim, bērns gada beigās saslimst vai bērnam sakrājies pietiekami daudz negatīvu vērtējumu, samērā īsā laikā bērnam nepieciešams izlabot vērtējums vairākos [priekšmetos], tas var radīt diezgan lielu slodzi bērnam,” skaidroja dienesta kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktora vietnieks Ivans Jānis Mihailovs.
Mācību gada beigās skolēni, kas vēlas uzlabot potenciālo gada atzīmi, drīkst rakstīt darbu par visu gada vielu, taču ir gadījumi, kad to nav iespējams izdarīt vai tas ir sarežģīti. Turklāt arī skolotājiem mācību gada beigās jau tā ir liela slodze, piemēram, jāpiedalās centralizētajos eksāmenos, tāpēc var nebūt laika gatavot un labot šos darbus.
KONTEKSTS:
No 1. septembra bija plānotas būtiskas izmaiņas izglītības standartā – skolēniem varētu ieviest iespēju labot vismaz vienu pārbaudes darbu katrā mācību priekšmetā, 9. klases atestāta iegūšanai vairs nevērtēs centralizēto eksāmenu rezultātus, kā arī 9. klasē plānots ieviest centralizēto eksāmenu dabaszinībās. Pagaidām gan valdība šī jautājuma skatīšanu atlikusi.
Plānots, ka, lai 9. klasē skolēni saņemtu atestātus, būs jābūt sekmīgi nokārtotiem mācību priekšmetiem – centralizēto eksāmenu vērtējumi netiks ņemti vērā atestāta iegūšanai.
Paredzēts, ka centralizēto eksāmenu rezultātiem saglabāsies nozīme, stājoties kādā izglītības iestādē nākamajos izglītības posmos.
