Ar skrundenieku Stibu ģimeni televīzija tikās mammas Andas darba vietā – Skrundas jauniešu centrā. Viņa ir jaunatnes lietu speciāliste, bet tētis Gatis ir ugunsdzēsējs glābējs. Ģimenē aug divi bioloģiskie bērni, bet nu jau piecus gadus viņi ir arī audžuvecāki. Pirmās ģimenē ienāca divas pusaudzes māsas, vēlāk 11 mēnešus vecais Arnītis.
“Arī skolā un ārpus mājas mēs esam brāļi un māsas, kaut gan mūs, piemēram, nesaista asinssaites. Bet šajā gadījumā tas nav būtiski, jo būtiska ir klātesamība. Ka viņi viens par otru pastāv un viens otru aizstāv,” stāstīja Anda.
Šogad puisēnu ģimene adoptēja. Bet viena no audžumeitām Sintija jau ir pilngadīga, mācās Kuldīgas tehnikumā par konditori, dzīvo atsevišķi. Katru brīvu brīdi viņa brauc pie audžuģimenes. Viņa atceras, kādas bija pirmās dienas, nonākot audžuģimenē.
“Es biju ļoti apjukusi. Es biju pārbijusies, jo nezināju, kas mani sagaidīs. Es, protams, cerēju, ka es atgriezīšos īstajā vidē, bet nesanāca. Un esmu laimīga, ka esmu nonākusi šeit. Es nevaru pierast, ka esmu viena pati. Galīgi ne. Tāpēc es ļoti bieži braucu pie viņiem,” stāstīja Sintija.
Foto: Novadu ziņas Stibu ģimene ar Valsts prezidentu
Tomēr ne visi bērni, kuriem tas nepieciešams, nonāk citā ģimenē. Šobrīd Latvijā vairāk nekā 60 % ir pie aizbildņiem, aptuveni 26 % audžuģimenēs, bet 12 % aprūpes iestādēs. Audžuģimeņu skaitam ir tendence sarukt. Pirms trim gadiem Latvijā tādu bija 709, bet pērn 654. Lai par šo problēmu runātu plašāk, “Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija” vairākās Latvijas pilsētās rīko kampaņu – “Rindā uz ģimeni”, uzsverot, ka rindā šobrīd ir 1000 bērnu.
Asociācijas vadītāja Ilze Paleja stāstīja: “Katru gadu apmēram no 1200 līdz 1500 bērniem tiek izņemti no ģimenēm un ievietoti ārpusģimenes aprūpē. Šī situācija tiešām ir ļoti satraucoša. Tas nozīmē, ka trīs līdz četri bērni katru dienu mūsu valstī tiek izņemti no kādas ģimenes.”
Latvijā ir 27 ārpusģimenes aprūpes iestādes. Bērnu skaitu tajās var samazināt, bet ne pavisam, norādīja Labklājības ministrijā.
“Galvenokārt tas ir tādēļ, ka faktiski šie bērni ir ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem vai cita veida traucējumiem, kā arī ar sociāla rakstura problēmām. Šogad arī plānojam vēl līdz gada beigām ieviest jaunu audžuģimeņu specializāciju, kas tieši būs audžuģimeņu bērnam ar uzvedības traucējumiem un atkarību problēmām. Tieši mērķēti uz aprūpes iestāžu esošajiem bērniem pusaudžu vecumā,” stāstīja ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte ārpusģimenes aprūpes jautājumos Elīna Dumpe.
Akcija bez vecāku aprūpes palikušo bērnu atbalstam Foto: Novadu ziņasAkcija bez vecāku aprūpes palikušo bērnu atbalstam Foto: Novadu ziņasBērna zīmējums Foto: Novadu ziņasAkcija bez vecāku aprūpes palikušo bērnu atbalstam Foto: Novadu ziņas
Stibu ģimenē atzīst, ka ikdienā liels atspaids ir atbalsta centrs “AIRI vecākiem”, kur var izrunāt gan radušās problēmas, gan gūt pieredzi no citiem. Viņi ne mirkli nenožēlo, ka kļuvuši par audžuģimeni.
“Kas tad cits to Latviju darīs labāku, ja ne mēs paši, kas te dzīvojam? Mums jau tie bērniņi ir jāpaņem un jāizaudzina par kārtīgiem cilvēkiem kārtīgās ģimenēs. Un tā veidojās mīlestība, satiekoties pēkšņi,” uzsvēra tētis Gatis.
