Mazliet vairāk nekā 300 lappušu biezajā grāmatā Jānis Buholcs sociālos medijus aplūko no dažādiem skatpunktiem. Autors uzsver – izdevums paredzēts ne tikai studentiem un nozares profesionāļiem, bet ikvienam, kurš vēlas labāk saprast vidi, ko ikdienā izmanto gandrīz ikviens.
“Tur ir stāsts gan par privāto komunikāciju, gan sociālajiem medijiem kā sabiedrības līmeņa parādību, to lomu dažādās sabiedriski politiskās jomās un aktivitātēs.
Tur arī ir stāsts par to, kā sociālie mediji tiek pārvaldīti, proti, kādā veidā tas, ko mēs redzam, ir dažādu lēmumu rezultāts,” skaidroja Buholcs.
Pie pašas grāmatas ticis strādāts aptuveni divus gadus, taču tās pamats veidojies daudz ilgāk – vairāk nekā 15 gados, pētot sociālos medijus, strādājot augstākajā izglītībā un mācot studentus. Grāmatā autors mēģinājis pārbaudīt arī vairākus sabiedrībā iesakņojušos priekšstatus.
“Viena lieta, par ko ļoti svarīgi runāt, ir tāds jēdziens kā informācijas burbuļi. Ļoti daudzi cilvēki šo jēdzienu zina. Vienkāršajā izpratnē tas ir par to, ka sociālajos medijos ir satura ieteikšanas algoritmi, kuri pielāgojas katram lietotājam, un rezultātā mēs visi it kā dzīvojam nošķirtās informācijas vidēs. Mēs katrs dzīvojam burbulī,” teica augstskolas profesors.
Taču, kā grāmatā skaidro autors, pētījumi rāda – cilvēku informatīvo vidi neveido tikai algoritmi.
Būtiska loma ir arī mūsu pašu izvēlēm, kam sekojam, ko lasām un ar kādu saturu izvēlamies mijiedarboties.
Grāmatā uzmanība pievērsta arī valodai un terminiem. Savukārt cilvēki, kuri grāmatas tapšanai sekojuši līdzi, cer, ka tā liks lasītājiem arī kritiski aizdomāties.
“Viens piemērs ir par to pašu, ko mēs darām – vaimanājam, ka mūsu dati ir nozagti un kāds lielais tos ir atdevis, bet tajā pašā laikā cilvēki reizēm ļoti nekritiski lieto savu identitāti un dalās ne tikai ar to vien. Tur ir ļoti daudz tādu ārkārtīgi interesantu punktu,” sacīja Vidzemes Augstskolas zinātniskā institūta direktors Andris Klepers.
Sociālie mediji pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījušies, tāpēc līdz ar tiem nemitīgi jāmainās arī mūsu izpratnei par vidi, kurā ik dienu saņemam un izplatām informāciju.
