Gatim Kužumam ir viena no lielākajām vīnogu šķirņu kolekcijām Baltijā – vairāk nekā 500 šķirņu. Ar vīnogu audzēšanu un selekciju viņš nodarbojas jau vairāk nekā 30 gadu, un aptuveni 30 šķirnes radījis pats.
“Ļoti aizrauj selekcija, es krustoju šķirnes. Man, piemēram, patīk tā šķirne, un es domāju, kas sanāks, ja es tās salikšu divas kopā,” sacīja Kužums.
Vairākas no Kužuma radītajām šķirnēm apskatāmas Bauskas pils pagalmā, kur sestdien notika ikgadējā izstāde “Latvijas Vīnogas”.
Izstādē pārstāvēti gan privātie audzētāji, gan Dārzkopības institūts, kas uz Bausku atvedis 60 vīnogu šķirnes.
“Dienvidos vīnogām ir par karstu, un Latvijas apstākļi ir piemēroti ar to, ka ir tā buķete, gan skābju, gan cukura attiecība,” sacīja Dārzkopības institūta pētniece Dzintra Dēķena.
Foto: Zemgales reģionālā televīzijaFoto: Zemgales reģionālā televīzijaFoto: Zemgales reģionālā televīzijaFoto: Zemgales reģionālā televīzijaFoto: Zemgales reģionālā televīzijaFoto: Zemgales reģionālā televīzijaFoto: Zemgales reģionālā televīzija
Septembris vīnkopjiem ir ražas laiks, taču ceļš līdz tai šogad laikapstākļu dēļ nav bijis vienkāršs – no sākuma bija lielais karstums, pēc tam – slapjums un no tā izrietošās slimības. Tādēļ ne tik vienkārši ir novākt ražu, stāstīja Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs.
Vienlaikus pati nozare Latvijā aug. Pašlaik izsniegtas aptuveni 130 mazo vīndaru licences. Pērn mazās alkoholisko dzērienu darītavas patēriņam nodevušas vairāk nekā 110 tonnas vīna un raudzēto dzērienu, tostarp aptuveni piecas tonnas vīnogu vīna.
Latvijā audzētās vīnogas piemērotas ēšanai svaigā veidā, citas – pārstrādei un vīna darīšanai.
“Vairāk nekā pirms 10 gadiem, kad sākām degustēt un pievērst uzmanību Latvijas vīnogām un augļu vīniem, man likās, ka tas līmenis bija grūts un smags, bet tagad ar katru gadu kvalitāte ļoti strauji aug,” atzina vīnzine Agnese Gintere.
Vīnkopji uzsver, ka būtiskākais ir katrai audzēšanas vietai atrast piemērotāko šķirni, jo arī Latvijas klimatā iespējams iegūt labu ražu.
