Iespēja izmainīt Latvijas attīstības dinamiku
Pārdaugavā salīdzinoši tuvu viena otrai atrodas piecas augstskolas, divas klīniskās slimnīcas, Nacionālā bibliotēka, kā arī vairāki vadošie Latvijas uzņēmumi. Iespējamajā “Zināšanu jūdzē” teju vienkopus var sastapt 30 tūkstošus studentu, kā arī četrus tūkstošus zinātnieku un pētnieku. Tas ir potenciāls, lai Latvijā rastos kas līdzīgs Kalifornijas Silīcija ielejai, jo tā ir vide, kurā ir jo sevišķi labvēlīga augsne jaunuzņēmumiem.
Šāda vīzija piektdien, 9. oktobrī, vairākkārt izskanēja Rīgas domē, kur biedrība “LaSER” domniekiem, augstskolu un uzņēmumu pārstāvjiem prezentēja pētījumu par iespējamo “Zināšanu jūdzi”.
Biedrības “LaSER” valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kurš dibinājis Biznesa augstskolu “Turība”, kas arī atrodas Pārdaugavā, sacīja: “Mums tas virsmērķis ir tāds, lai uz 2040. gadu Latvija būtu starp top 10 Eiropas attīstītākajām valstīm, labklājīgākajām valstīm. Diskutējot, meklējot idejas, mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka “Zināšanu jūdze” faktiski ir šobrīd vienīgā reālā iespēja, kas ir uz galda, ar kuru mēs varam pēc būtības izmainīt Latvijas attīstības dinamiku un arī rezultātus.”
“Zināšanu jūdzes” veidošanā aktīvāk jāieguldās privātajam sektoram
2024. gadā parakstīts memorands starp augstskolām un Rīgas domi par “Zināšanu jūdzes” attīstību, taču Rostovska ieskatā tā nav bijusi gana strauja. Viņš ir pārliecināts, ka
“Zināšanu jūdzes” veidošanā aktīvāk jāieguldās arī privātajam sektoram, tāpēc “LaSER” pati uzsākusi “Zināšanu jūdzes” tīmekļa vietnes veidošanu.
Rīga jau tagad ir skaitliski lielākā studentu pilsēta Baltijā, bet Rostovskis uzskata, ka studentu skaitu iespējams audzēt vēl vairāk: līdz pat 10 000 studentu, kuri mācīsies Pārdaugavā esošajās augstskolās. Attīstoties universitātēm un uzņēmumiem to tuvumā, apkaimē augtu arī iedzīvotāju skaits. Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (“Progresīvie”) lēsa, ka iedzīvotāju skaits Pārdaugavā varētu pieaugt pat par 30 000.
Sagaida pašvaldības iesaisti projekta koordinēšanā
Lai tas notiktu, nepieciešams, lai pašvaldība koordinē “Zināšanu jūdzes” attīstību, norādīja pētniece Tīna Šipkēviča. Savukārt augstskolām būtu jārīko studentiem vairāk kopīgu pasākumu, jāveido kopīgi studiju kursi un tamlīdzīgi.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps gan norādīja, ka tas jau notiek, tikai netiek uzsvērts, ka tas saistīts ar “Zināšanu jūdzi”. Arī jaunuzņēmumi RTU apkaimē veidojas jau tagad.
Par “Zināšanu jūdzes” attīstības iespējām Zeps pauda: “Daudzi nav to sasaistījuši ar konkrēto zīmolu. Bet tas nenozīmē, ka nav potenciāls nākotnē krietni vien aktīvāk darboties un mēģināt šo visu virzienu efektivizēt un, iespējams, izmantot vēl vairāk, lai gan piesaistītu studentus, gan arī domātu, kādā veidā veidot šo sadarbību starp industriju, pašvaldību un valsti, un augstskolām.”
Tomēr arī viņš uzskata, ka projekts nav gana koordinēts, turklāt “Zināšanu jūdze” būtu jāiekļauj valsts attīstības stratēģiskajos plānos.
Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (“Jaunā Vienotība”) sola, ka Rīgas dome varētu uzņemties koordinējošo lomu “Zināšanu jūdzes” attīstībai. Viņš sacīja: “Es domāju, ir jāuzliek mērķis, piemēram, cik studentiem jābūt, un tad jāsadala, kas kuram jādara, piemēram, kam infrastruktūra jāuzlabo vai cik mums ir jāuzceļ varbūt kaut kādas dzīvokļa vai īres mājas, vai jārada kaut kāda telpa, kurā atpūsties, un šis viss jāsaliek [kopā]. Nu, kas nu iekrīt pilsētas daļā, tas jādara pilsētai. Kas iekrīt universitāšu daļā, tas universitātēm.”
Viena no aktivitātēm, ko dome varētu darīt, ir ārvalstīs reklamēt studiju iespējas Rīgā. Jāuzlabo arī infrastruktūra, kaut daļa darbu jau paveikta, piemēram, tapuši veloceliņi, izstrādāts projekts tiltam pār Zunda kanālu.
“LaSER” valdes priekšsēdētājs un pētnieks Daunis Auers uzskata, ka viens no pirmajiem darbiem ir studentu mājas celtniecība, kurā varētu tikties visās augstskolās studējošie. Tur savstarpējā sinerģijā varētu tapt jaunas, inovatīvas idejas, kas nākotnē veicinātu valsts attīstību.
