Vienā no uzņēmuma “Upeskalni AB” laukiem, kurā pēc vairākām saulainām dienām vismaz daļā ir iespējams uzbraukt ar tehniku, plānotā ziemas rapša vietā sēj kviešus.
Dubļos iestigušas lauksaimniecības mašīnas šai rudenī darbus apturējušas ne reizi vien. Uzņēmums apsaimnieko apmēram 1000 hektārus (ha) aramzemes. Galvenokārt te audzē vasaras un ziemas kviešus, rapšus, nedaudz auzas, pupas un zirņus. Aptuveni 10 % ražas lietavu dēļ palikusi uz lauka.
“Mitrums augsnē ir ļoti liels. Apstrādājam būtībā tikai šo galu, kas mums ir smilšaināks. Tur, Kuldīgas otrā pusē, ir mālaināks, un nav jēgas tagad sēt iekšā, jo tāpat nekas nesadīgs, un viss ir slapjš,” teica SIA “Upeskalni AB” vadītājs un agronoms Mārtiņš Kaugars.
Uzņēmumā uztrauc arī straujais cenu kāpums, lai ražu iegūtu. Pērn lauksaimniecības tehnikai paredzētā degviela maksāja 72 centus litrā, bet šogad jau 1,15 eiro. Iepriekšējā sezonā tonna minerālmēslu bija par 350, tagad jau par 500 eiro. Bet biržās jākonkurē ar lētāk saražotiem graudiem.
“Tie mīnusi pēdējos trīs gadus ir uzkrājušies diezgan nopietni. Šobrīd arī meklējam risinājumus par kaut kādas darbības maiņām, kaut kādas papildu nozares piesaistīt un veidot, lai varētu nākotnē attīstīt saimniecību plašāk,” teica Kaugars.
Arī zemnieku saimniecībā “Akmeņkalni” daļā lauku jau ilgstoši neko nevar darīt, jo zeme ir ļoti mālaina. Te apsaimnieko aptuveni 900 ha zemes un 130 ha mežu. Konkrētajā laukā auga zirņi, to raža bija vien pustonna no hektāra.
“Paspējām jau sagatavot zemi ziemas kviešiem. Nu redz, kā te šobrīd ir. Vietām ir sanākuši zirņi, apmēram sprīdi gari. Nu tikpat lieliem šobrīd tur bija jābūt ziemas kviešiem. Šogad ir tā, ka nebija iespējams iesēt apmēram trešo daļu no paredzētā. Ar visu to, ka iesākām jau augustā. Kādus apmēram 450 hektārus izdevās kaut kā iemuļļāt. Arī tie lauki ir raibi kā šaha galds,” pauda zemnieku saimniecības “Akmeņkalni” īpašnieks Rihards Bierands.
Viņš atzina, ka regulāri seko līdzi cenām graudu biržā, zaudējumus palīdz kompensēt arī mežistrāde, mazāk tiek ieguldīts uzņēmuma attīstībā.
“Latvijā ir apsētas 30 % no plānotajām ziemāju platībām, tur ir arī ziemas rapsis, kas šobrīd stāv ūdenī. Ļoti iespējams, ka arī šīs platības izkritīs un vēl samazināsies ziemāju platības. Tiešām uz 1. oktobri šādu situāciju es savā 30 gadu pieredzē neatceros,” atzina biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn ziemāju kultūraugu sējumi veidoja 71 % no kopējās graudaugu platības, bet vasarāji – 29 %.
