ĪSUMĀ:
IZM pavēstījusi, ka pēdējā laika notikumi ap Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA) bijis pēdējais piliens ministrijas pacietības kausā, kas licis tai secināt, ka sākotnēji iecerētais akadēmijas modelis praksē vairs nestrādā. Zinātņu akadēmijas vārds izskanējis skandālā par pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonei Divjai Višvanatai, pār kuras zinātnisko darbību sliecas aizdomu ēna.
Paziņojumā IZM piemin ne tikai šaubas par akadēmijas vadības rīcību, bet arī problēmas zinātniskās darbības organizēšanā un saimniecisko jautājumu risināšanā, kas jau liecinot par sistēmisku krīzi.
IZM norādījusi, ka veiks visaptverošu akadēmijas funkciju un nākotnes lomas izvērtējumu, lai aizsargātu valsts un sabiedrības intereses.
Tā ministrija rīkosies pēc izglītības un zinātnes ministres Ilzes Indriksones (Nacionālā apvienība) rosinājuma.
Latvijas Universitātes rektors: Akadēmijas darbība būtu jāizvērtē arī neatkarīgi no skandāla
Latvijas Universitātes (LU) rektors Gundars Bērziņš Latvijas Radio sacīja, ka piekrīt vajadzībai izvērtēt Zinātņu akadēmijas darbību:
“Pēc šādas situācijas, kas izveidojusies Latvijas Zinātņu akadēmijā, piekrītu, ka ir nepieciešama komisija un objektīvs situācijas izvērtējums. Arī plāns nākotnes redzējumam par to, kā iestāde funkcionēs nākošajā periodā.”
LU ir gatava komisijai deleģēt kādu pārstāvi. Vērtējot iespējamo Zinātņu akadēmijas nākotni, rektors sacīja:
“Zinātņu akadēmijai jāatrod sava vieta Latvijas zinātnes ekosistēmā, jo situācija diezgan būtiski mainījusies tieši saistībā ar promocijas un zinātņu kvalifikāciju apstiprināšanu.
Šīs divas funkcijas bija ļoti svarīgas kā daļa no zinātnes saistībā ar promocijas un doktora darbiem, tomēr no 1. janvāra šī funkcija pāriet universitātēm.”
Arhīva foto. Pievienots 20.08.2025. Kārlis Miksons / Latvijas Sabiedriskais medijs Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš
Līdz šim akadēmija nodrošināja promocijas darbu neatkarīgu izvērtēšanu, bet sistēma mainīta un turpmāk pilnu atbildību par to uzņemas augstskolas. Līdz ar to viena no funkcijām akadēmijai zūd. Bērziņa ieskatā – par akadēmijas nākotni būtu jāspriež arī tad, ja nebūtu šī pilsonības piešķiršanas skandāla. Akadēmijai gan paliek citas funkcijas, piemēram, mūža grantu izmaksa emeritētiem zinātniekiem, kā arī zinātni popularizējošā, uzraugošā un konsultatīvā loma.
Jaunie zinātnieki mudina pārskatīt mūža grantu sistēmu
Latvijas Jauno zinātnieku apvienība gan uzskata, ka, lemjot par pārmaiņām, jāspriež arī par šiem mūža grantiem.
“Vai tas ir pieņemami, ka Zinātņu akadēmija izmanto 60 %, vairāk nekā pusi no sava ikgadējā budžeta, lai nodrošinātu emeritēto profesoru mūža grantu? Vai tie apstākļi, kas sākotnēji motivēja šādu grantu ieviešanu, 2026. gadā joprojām ir aktuāli?” vaicāja apvienības valdes priekšsēdētājs Oskars Teikmanis.
Granti ieviesti 1995. gadā, kad bija cita ekonomiskā situācija, bet šobrīd tik liela finansējuma īpatsvara novirzīšana grantiem mazina akadēmijas spējas īstenot citas funkcijas.
Teikmaņa ieskatā jau piešķirtos grantus jāturpina maksāt, taču par jaunu piešķiršanu jādiskutē. Zinātņu akadēmija ir jāsaglabā, taču jāveido arī Latvijas Jaunā akadēmija, kāda ir daudzās valstīs un kura veicinātu izcilāko un aktīvāko jauno zinātnieku līdzdalību Eiropas un pasaules zinātnes telpā. Savukārt ministrijas iecerētajā komisijā vajadzētu iekļaut arī ekspertus no ārvalstīm, klāstīja Teikmanis.
Atbildīgās Saeimas komisijas vadītājs: Zinātņu akadēmija jāstiprina
Arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa (“Apvienotais saraksts”) piekrita, ka jādomā par iespējamām pārmaiņām akadēmijā:
“Jāvērtē, jo šobrīd Zinātņu akadēmija, manuprāt, kā struktūra ir novājināta, tai skaitā ar savu finansējumu, un varbūt šis ir īstais laiks saprast, kā Zinātņu akadēmija turpmāk var darboties un kā mēs viņu varētu stiprināt kā institūciju. Vai apvienojot ar kādu citu institūciju, vai stiprinot pašu Zinātņu akadēmiju.”
Viņaprāt, svarīgi atjaunot akadēmijas reputāciju. Arī Saeimas atbildīgā komisija gatava šajā darbā iesaistīties.
Arhīva foto. Pievienots 31.01.2024. Kārlis Miksons / Latvijas Televīzija Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa (“Apvienotais saraksts”)
Batņa uzskata – akadēmiju vājinājis arī tas, ka tai ir nepietiekams finansējums, kas arī liedz pilnvērtīgi darboties.
Vienlaikus viņš pauda, ka pirms akadēmijas nākotnes lemšanas ir jāvērtē arī tās vadības atbildība.
Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre Baiba Rivža pauda, ka akadēmija darbojas līdzīgi kā citas tāda tipa organizācijas citviet. Zinātnes jomā tā atbilstoši veicot savas funkcijas, bet saimniecisko darbību apgrūtinot gan skopais valsts finansējums, gan tas, ka akadēmijai ļauts izīrēt tikai 20 % no ēkas telpām.
“Mums, kā saka, ar atvērtu cepuri jāstaigā ir gadiem pie Izglītības un zinātnes ministrijas, lūdzot kādu papildus naudiņu. Protams, ja ministrijai būtu kādi priekšlikumi, kas tiek nosegti ar finansējumu par to, ko mēs varbūt varētu vēl papildus darīt, tad, protams, mēs esam atvērti un priecīgi par to,” sacīja Rivža.
Zinātņu akadēmija ir neatkarīga iestāde, un tās struktūras vai darbības maiņai būtu nepieciešams valdības atbalsts vai pat likuma grozījumi.
Zinātņu akadēmijas vadībā lielākoties ir vecākās paaudzes zinātnieki, kuri pētniecībā vairs nav tik aktīvi. LU rektors Bērziņš arī atzina, ka aktīvie zinātnieki ir aizņemti pētījumos, tāpēc viņiem nav laika aktīvi iesaistīties akadēmijas darbībā. Tomēr kritiskas balsis no zinātnieku puses par to izskanējušas jau agrāk. Piemēram, 2020. gadā pieci pazīstami zinātnieki – Kristaps Jaudzems, Vjačeslavs Kaščejevs, Andris Ambainis, Dagnija Loča un Anatolijs Šarakovskis – aicināja akadēmiju modernizēt, vēsta portāls “Delfi”.
KONTEKSTS:
Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un tās vadība ierauta skandālā saistībā ar Latvijas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonei Divjai Kananai Višvanatai.
Saeima 15. oktobrī steidzamības kārtā atbalstīja Latvijas pilsonības piešķiršanu Višvanatai, tomēr vēlāk sociālajos medijos parādījās publikācijas, ka zinātniece, iespējams, sniegusi nepatiesu informāciju par sevi. Ieteikuma vēstuli pilsonības piešķiršanai Saeimā bija iesniegusi Latvijas Zinātņu akadēmija. Atbildīgajā komisijā tika saņemts iesniegums ar lūgumu šo lēmumu pārskatīt, arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicināja Saeimu novērst šaubas, kas saistītas ar pilsonības piešķiršanu Višvanatai.
Pēc publiski izskanējušajām šaubām Saeima pēc nedēļas steidzamības kārtā pieņēma likumu, kas par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža atzina pirms nedēļas pašu deputātu pieņemto likumu par Latvijas pilsonības piešķiršanu Višvanatai.
Pati Višvanata iepriekš noraidījusi pārmetumus, apgalvojot, ka Saeimai iesniegtie dokumenti ir patiesi un pārbaudīti.
Savukārt Ivars Kalviņš akadēmijas vārdā nosūtīto ieteikumu piešķirt pilsonību Višvanatai skaidroja ar pārpratumu elektroniskā paraksta sistēmā. Viņš arī apsverot iespēju atstāt amatu.
Tikmēr Valsts ieņēmumu dienests aizdomās par Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta Ivara Kalviņa un LZA ģenerālsekretāres Baibas Rivžas saistību ar 2023. gadā Latvijas pilsonību saņēmušo Kananu Višvanatu, kurš ir Divjas Višvanatas vīrs, pārbauda viņu deklarācijas.
