Baltijas valstis un vairākas Ziemeļvalstis basketbolā ir izveidojušas neformālu koalīciju, kur katrai ir savi prioritārie jautājumi. Latvijas puse primāri strādā, lai starptautiskajā apritē neatgrieztos agresorvalstis Krievija un Baltkrievija, turpretim igauņi koncentrē spēkus ārzemju spēlētāju dalības ierobežošanai nacionālajās izlasēs.
LBS nostāja ir līdzīga Igaunijas skatījumam, tādēļ ziemeļu kaimiņu iniciatīva guva atbalstu, paskaidroja Cipruss.
“Mums šobrīd rindas kārtībā šis [naturalizācijas] jautājums noteikti nebija, bet, tā kā kolēģi [Igaunijā] šo pacēla, mēs atbalstījām. Skaidrs, ka mēs ar šo jautājumu neskrietu pa priekšu. Mums ir svarīgāki jautājumi, kaut vai Krievijas un Baltkrievijas stāsts,” teica Cipruss. “Ja šo jautājumu pacēla, mēs viennozīmīgi atbalstījām. Ideoloģiski mēs esam uz vienas lapas.”
Ja basketbolistam nav sakņu valstī, kas ir gatava viņu naturalizēt, nevajadzētu tik brīvi dāvāt pases, bet katrā valstī ir sava politika, piebilda LBS ģenerālsekretārs.
Cipruss uzskata, ka kopīgā iniciatīva pārmaiņas FIBA nostājā neraisīs.
Latvijas sportā aktuālāks būtu jautājums par pilsonības iegūšanu izņēmuma kārtībā par īpašiem nopelniem ar Saeimas lēmumu. Tādā gadījumā pilsonības pretendentam nav jāizpilda naturalizācijas prasības, bet ir nepieciešams īpašo nopelnu pamatojums, ko sportā visbiežāk gādā attiecīgā sporta veida federācija.
Viena no biežākajām frāzēm pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem ir, ka sportists veicinās Latvijas atpazīstamību. Tomēr pēdējā desmitgadē būtu grūti nosaukt kādu Latvijas pilsonību ieguvušu sportistu, kas guvis nozīmīgus panākumus.
Basketbolā Polija, Melnkalne un vēl vairākas valstis mēdz piesaistīt spēlētājus, kuri nav bijuši saistīti ar attiecīgo valsti. LBS pašlaik neizskata iespēju rīkoties līdzīgi, bet uz ārvalstu basketbolistiem varētu raudzīties, ja regulārāki kļūs pašmāju spēlētāju atteikumi valstsvienībai.
