Muceniece noskrien 232 kilometrus Francijā, labo gadiem senu Latvijas rekordu

Muceniece maijā ar 216,76 kilometriem izcīnīja uzvaru Latvijas čempionātā (LČ) Rojas diennakts skrējienā. Piecus mēnešus vēlāk skrējēja no Bauskas novada Pilsrundāles devās uz Francijas dienvidiem, lai sevi izaicinātu cīņā par Latvijas rekordu – 229,962 kilometriem, kas kopš 2020. gada piederēja Austrijā dzīvojošai Diānai Džavizai. 

Tieši pirms gada turpat Albi risinājās PČ diennakts skrējienā, kur Džavizai izdevās uzlabot savu iepriekšējo rezultātu, taču 231,049 kilometri tika fiksēti kā jauns Austrijas rekords, jo divkārtējā Rīga–Valmiera uzvarētāja vairs dzimteni nepārstāvēja. Lai arī Latvijas sieviešu izlase komandu vērtējumā izcīnīja 9. vietu, ņemot vērā trīs labāko rezultātu summu, Muceniecei sacensības bija neveiksmīgas un tika pieņemts lēmums atgriezties:

“Šogad atgriezos Albi, jo biju parādā labāku rezultātu. Nepadarīta darbiņa sajūta palika. Kā zināms, pagājušogad pasaules čempionātā traumas dēļ čušs vien tur sanāca.”

Pirmos 100 kilometrus latviete noskrēja 9 stundās un 26 minūtēs (9.26:58). 12 stundās tika noskrieti 125 kilometri, kas nozīmēja agresīvāku sākumu nekā maijā LČ, kad pirmajā pusē viņa iekrāja 12 kilometrus mazāk. 

“Braucu šurp jau ar mērķi – Latvijas rekords,” LSM.lv no Francijas stāstīja jaunā rekordiste: “Pirmās 12 stundas skrējās ļoti viegli. Tad līdz 20. stundai vēl šā tā, bet pēdējās četras stundas bija ļoti grūtas un pat mokošas. Jo spēka nav, ātruma nav un mērķis liekas tik tālu. Katrs aplis vilkās kā mūžība. Tiklīdz sasniedzu 230 kilometrus, tā pārgāju soļos, jo vairs nebija spēka. Esmu gandarīta un lepna, ka tomēr to izdarīju, neskatoties ne uz ko.”

          View this post on Instagram                      

A post shared by ultrataka.lv (@ultrataka.lv)

Otrajās 12 stundās Gita Muceniece noskrēja 107 kilometrus, uzlabojot šogad sasniegto personīgo rekordu par 16 kilometriem. Kopumā tika pieveikti 155 pusotru kilometru gari apļi. Visu diennakti trases malā organizatoru teltī palīdzēja mamma un viens no četriem dēliem. 

“Dēls un mamma darīja visu iespējamo, lai tik es kustētu uz priekšu,”

komandas nozīmi novērtēja jaunā rekordiste. Piebilstams, ka pirms mēneša viņas treneris Toms Komass laboja 32 gadus senu Latvijas rekordu 100 kilometru skrējienā. 

Līdzās nacionālajam rekordam tika izcīnīta pārliecinoša uzvara 24 sieviešu konkurencē, kā arī 2. vieta absolūtajā vērtējumā starp abiem dzimumiem jeb 81 dalībnieka ieskaitē. Latviete neļāva uzvarēt vietējai Francijas skrējējai Aurēlijai Verrierei (196,895 km), kura Albi palika nepārspēta pirms diviem gadiem, taču pirms trim nedēļām pieveica Spartatlonu.

Foto: Gita Muceniece Gitas Mucenieces 24 stundu skrējienā Francijā izcīnītie kausi

Skrējiena organizatori pievērsa uzmanību latvietei jau pirms starta, publiski franču valodā izstāstot par atgriešanos pēc gada un mērķi labot nacionālo rekordu. Uzmundrinājumus Muceniece saņēma sacensību gaitā, tāpat arī apsveikumus pēc finiša.

Nepilnu diennakti Gitai Muceniecei piederēja divi Latvijas rekordi, jo pērn Jēkabpilī viņa pieveica BYU 6,7 kilometru apli 37 stundas pēc kārtas. Taču naktī uz pirmdienu, 18. oktobrī Lielbritānijā dzīvojošā

Jēriņa atguva sev iepriekš piederošo labāko sieviešu sasniegumu, turpat Jēkabpilī noskrienot 38 apļus ap Radžu ūdenskrātuvi,

summā pieveicot 254,82 kilometrus.

Bijusī liepājniece šogad kļuva par pirmo latvieti, kas pieveikusi 200 jūdžu taku skrējienu. Tiesa, nevienas valsts federācija neatzīst BYU formāta sasniegumus kā oficiālus rekordus, jo to nav izdarījusi Pasaules vieglatlētikas jumtorganizācija (WA) un Starptautiskā ultraskrējēju asociācija (IAU). Sacensībām ir neraksturīgs formāts ar uzsvaru uz stundu skaitu, nevis noskrieto attālumu. Reljefa dēļ trases parasti nav sertificētas un uzvarētāja sniegums ir atkarīgs no konkurentiem, nevis no paša individuālās spēju robežas. 

Latvija komanda ar 506 apļiem izcīnīja 24. vietu nosacītajā pasaules čempionātā pagalma ultraskriešanā, kas ir kāpums, salīdzinot ar 30. vietu pirms diviem gadiem. Visi 15 startējušie izturēja 24 stundas, vairāk par Ināru Jēriņu noskrēja Valdis Ņilovs (40 stundas), komandas debitants Mihails Kohanovičs (42 stundas) un rekordists Ritvars Kalniņš (43), kurš drīkstēja skriet tikai stundu ilgāk un kā uzvarētājs nodrošināja dalību 2027. gada individuālajā PČ klātienē ASV. Noslēdzošajā stundā viņš uzrādīja ātrāko rezultātu starp visu valstu skrējējiem, kas vēl turpināja sacensības. Nepilnās divās diennaktīs Ritvars Kalniņš pieveica ap 288 kilometriem. 

Šovasar Vācijā Latvijas labākais pagalma ultraskrējējs izturēja 60 stundas, noskrienot 402 kilometru un izcīnot otro vietu. Savu labāko sniegumu valmierietis demontrēja pirms trim gadiem, turpat Vācijā noskrienot par četrām stundām ilgāk. Piebilstams, ka Kalniņam pieder arī Latvijas rekords 24 stundu skrējienā – 270,563 kilometri.

Šogad PČ startēja 990 dalībnieki no 67 valstīm, skaitot kopā katras komandas 15 skrējēju pieveiktās stundas. 2024. gada oktobrī pēc 110 stundām triumfēja Beļģijas komanda, noskrienot 1147 apļus. Tāpat kā pirmajā reizē, arī šoreiz Latvijas komanda izvēlējās skriet ap Radžu ūdenskrātuvi Jēkabpilī. Drošības apsvērumu dēļ Ukrainas komanda startēja Polijā, taču abu valstu pārstāvji neskrēja vienā trasē. 

Krievijas vieglatlētiem nav atļauts pārstāvēt savu valsti starptautiskās sacensībās, taču, tā kā šis čempionāts notiek attālinātā formātā katrā valstī individuāli, agresorvalsts skrējēji apvienojās kā neitrāla komanda “Athlètes Individuels Neutres” (AIN), kas uzskatāma par vienu no favorītēm un varētu cīnīties par vietu labāko valstu sešiniekā. 

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas pārstāvji spīdēja arī tradicionālajās taku skriešanas sacensībās Kuršu kāpā Lietuvā. 

UNESCO mantojumā iekļautajā dabas teritorijā 50 kilometros triumfēja Mārcis Grīnšteins (3.45:38), kurš augusta beigās pārliecinoši uzvarēja arī 50 kilometru “Taurlandia” Bauskas novadā. Sieviešu konkurencē Latvijai tika dubultuzvara, ko sadalīja Agate Ārmane (4.15:24) un pērnā gada uzvarētāja Ivita Šale (4.22:34). Abās garākajās 70 un 107 kilometru distancēs uz pjedestāla iztika bez latviešiem, taču 42 kilometros trešo vietu izcīnīja Zane Ceriņa (4.04:43). 30 kilometros trešo vietu ieņēma Edgars Goss (2.20:34), bet pārliecinošu uzvaru 21 kilometra skrējienā izcīnīja Kristaps Bērziņš (1.18:49), kurš pirms nedēļas triumfēja arī “Stirnubuka” sezonas finālā. Tikmēr vēl vienu trešo vietu 10 kilometros smilšainajās takās izcīnīja Emīlija Vahere-Abražune (46:06). Septīto reizi kādu no garajām distancēm bija izvēlējies Valdis Miezītis. 

          View this post on Instagram                      

A post shared by Kristaps Bērziņš (@kristaps_berzinss)

Pašu mājās abās brīvdienās risinājās kārtējās rogaininga sacensības. Vairāki simti dalībnieki sacentās Jūrmalā un Saulkrastos no divu līdz sešu stundu orientēšanās staciju meklējumos. Netrūka arī tādu, kas izvēlējās velorogainingu. Ilgākajā sešu stundu pārbaudījumā absolūtajā vērtējumā visvairāk punktu savāca jauniešu Krišjāņa Krēmera un Jēkaba Pētersona komanda. Nākamās rogaininga sacensības trīs stundu garumā plānotas jaunnedēļ Smiltenē. Vēl pēc divām nedēļām, 7. novembrī, rogainingā dosies rīdzinieki Ķengaraga apkaimē.