ĪSUMĀ:
Slovēnijas sporta sistēma ir viena no efektīvākajām Eiropā – tā ģenerē gan olimpiskās medaļas un izcilas valstsvienības populārākajās komandu sporta spēlēs, gan pasaules mēroga superzvaigznes. Slovēnijā valsts sporta fonds darbojas kopš 1998. gada, un tā budžets ir 15,5 miljoni eiro.
“Mēs saņemam finansējumu no koncesijām no uzņēmumiem, kuri organizē azartspēles. Tātad – loterijas, sporta derības, tiešsaistes kazino, arī kazino ar fiziskām telpām,” Latvijas Televīzijai pastāstīja Slovēnijas Sporta fonda valdes priekšsēdētājs Branko Zormans. “Katru gadu saņemam 13–14 miljonus eiro no azartspēļu koncesijām un papildus vienu miljonu eiro no 10 % akcijām Slovēnijas valsts loteriju uzņēmumā.”
Ja vēsturiski Slovēnijas sporta sistēma balstījusies galvenokārt uz pašvaldību pleciem, tad pēdējos trīs gados valsts sporta budžets pieaudzis no 22 miljoniem eiro līdz 59 miljoniem eiro. Tomēr
pašvaldības joprojām ir Slovēnijas sporta sistēmas stūrakmens – to ieguldījumi summā sasniedz apmēram 200 miljonus eiro.
Latvijā virkne ekspertu norāda, ka Valsts sporta fonda ideja sevi attaisnos tikai tad, ja piesaistīs pietiekami daudz ziedojumu privātajā sektorā. Tas nozīmētu, ka fonda pastāvēšana nebūs pilnībā atkarīga no politiskiem lēmumiem. Slovēnijas Sporta fonda vadītājs par šādu iespēju gan ir skeptisks.
“Sporta fonda teju 30 gadu vēsturē nav bijis neviena ziedotāja, lai gan likums to ļauj. Ja veiksmīgs uzņēmums vēlas palīdzēt sportam un sponsorēt, uzņēmums, iespējams, noslēgs līgumu ar klubu vai nacionālo federāciju, jo koncentrējas uz vienu sporta veidu, kurā saskata savas labākās intereses,” norādīja Branko Zormans.
Līdzvērtīgs budžets sporta atbalsta fondam atvēlēts arī Lietuvā – pēdējos četrus gadus tie ir stabili 15 miljoni eiro.
Lietuvā 2019. gadā izveidoto fondu administrē par sportu atbildīgās ministrijas pakļautībā izveidota aģentūra. Fonda sākotnējo finansējumu veidoja 2 % un vēlāk 3 % no akcīzes ieņēmumiem alkoholam un tabakai, kā arī 10 % no loteriju un azartspēļu nodokļu ieņēmumiem, bet pēc gada Lietuvas Konstitucionālā tiesa atzina, ka šāda finansēšanas kārtība ir pretrunā Lietuvas pamatlikumam. Tika grozīts Sporta likums, un procenti no nodokļu ieņēmumiem atcelti.
Pēdējos gados Lietuvas Sporta fonda budžetu veido valsts un pašvaldību dotācijas, savukārt privātais sektors tam neziedo.
“Tā ir šaura līnija… Kāpēc uzņēmums vēlētos finansēt fondu, vai tur varētu slēpties lobēšana vai korupcija? Ir ļoti svarīgi pārbaudīt uzņēmumu ieceres,” paskaidroja Lietuvas Nacionālās sporta aģentūras direktora pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ribakovs. “Vēsture mums rāda: kad privātais sektors nāk pie publiskā, tam ir sliktas ieceres, kāpēc tas vēlētos būt tuvāks institūcijām, valdībai.”
Lietuvas Nacionālās sporta aģentūras direktora pienākumu izpildītājs atzīst, ka daļa organizāciju ir izveidotas vien uz projekta izpildes brīdi bez tālejoša plāna un stratēģijas. Ieviesušas projektu un apguvušas naudu, tās mēdz pazust no aprites.
“Kad valsts naudu dala sporta organizācijām, iespējams, tās nenovērtē… Organizācijas dažkārt uzskata to par pašsaprotamu. Tās zina, ka iegūs valsts atbalstu, neskatoties ne uz ko,” teica Ribakovs. “Savukārt, kad sporta organizācija cer uz privātiem līdzekļiem, ir jāparāda, ko nauda sniegs privātajam sektoram, ja tas vēlēsies atbalstīt organizāciju.”
Ribakovs uzskata, ka
darbs ar privāto sektoru ir laba kvalitātes mēraukla sporta organizāciju faktiskajām spējām un piedāvājumam.
Kritērijus, kā Latvijas sporta fonds piešķirs atbalstu, vēl izstrādā, bet Lietuvā 2026. gadā ir mainīti vairāki finansējuma kritēriji par labu sporta organizācijām. Piemēram, no organizāciju puses vajadzīgais projekta līdzfinansējums no 10 % samazināts uz 5 %, ļaujot cīņā par atbalstu iesaistīties arī mazākām struktūrām.
