Norvēģijā futbola komandai tika veiktas dopinga analīzes, kur pārbaudītajiem astoņiem sportistiem visiem analīzes bija pozitīvas ar vienu un to pašu aizliegto vielu. Izrādās, ka konkrētā aizliegtā viela ir sastāvā granulām, kas tiek bērtas uz mākslīgā futbola laukuma, un tās tiek taisītas no vecām automašīnu riepām. Ja uz attiecīgā laukuma tiek pavadīts ilgāks laika periods, tad tās var nonākt ķermenī un uzrādīties analīzēs. Līdz ar to vides piesārņojums sāk kļūt par arvien lielāku faktoru, kas ietekmē dopinga pārbaužu rezultātu.
Latvijas Antidopinga biroja vecākais eksperts izglītības un informācijas jautājumos Ivans Šapošņikovs sarunā ar Latvijas Radio pastāstīja, ka tā ir jauna lieta un tendence, ko antidopinga sargi uzsver savās lekcijās gan Latvijā, gan arī pasaulē – sportista analīzes var būt pozitīvas, bet ne apzinātas sportista rīcības dēļ: “Šeit ir jārunā par dažādu produktu piesārņojumu, sākot no pārtikas produktu, uztura bagātinātājiem un medikamentiem.
Visa antidopinga programma balstās uz vienu pamatu – sportists pats ir atbildīgs par to, kas nonāk viņa organismā.
Arī tenisista Jannika Sinera gadījums – krēms, kas Itālijā ir izplatīts, [aizliegto vielu] saņem, vienkārši uzklājot uz ādas, un [pēc tam nodod] sarokojoties.”
Kā iestādei, Latvijas Antidopinga birojam ir noteikts rezultatīvais rādītājs – veikt 777 analīzes 2026. gadā. No tām 717 analīzes ietilpst par valsts budžeta finansējuma līdzekļiem, bet 60 analīzes – no citu organizāciju finanšu līdzekļiem, veicot maksas pakalpojuma pieprasījumu.
Šapošņikovs norāda, ka maksas pakalpojumu skaits tiks pārsniegts, jo Latvijā šogad norisinājās vairāk augsta līmeņa sacensību nekā ierasts, un jau šobrīd veiktas 86 analīzes, pārsvarā sacensībās.
“Šobrīd 2026. gadā esam veikuši 557 analīzes 465 paraugiem, no kuriem astoņi ir bijuši pozitīvi.
Tālāk ar šiem gadījumiem strādā rezultātu pārvaldība, par kuras darbībām es nebūšu kompetents sniegt komentārus,” atklāja Šapošņikovs.
Latvijas Antidopinga birojs regulāri rīko izglītojošas lekcijas pašmāju sportistiem primāri tiem, kuri ir Latvijas Olimpiskajā vienībā (LOV). Šapošņikovs norādīja, ka no stāstītā mūsu sportisti jau visu labi zina, bet atkārtot šīs lietas nenāk par ļaunu.
Savukārt LOV pauda, ka arī dara visu, kas viņu spēkos, lai izvairītos no šādām nejaušībām – kad sportista ķermenī nonāk kāda aizliegtā viela, piemēram, no vides. Tiesa, LOV galvenā ārste Līga Cīrule pauda, ka
visas šīs iespējas un varbūtības nekad nevarēs izskaust,
un vienmēr paliks kaut kāda procenta daļa iespējamības, ka tas tomēr var notikt.
Latvijas sporta kontekstā pēdējais dopinga gadījums ir pavisam svaigs, jo otrdien tika ziņots, ka soļotāja Arņa Rumbenieka ķermenī ir atrastas aizliegtās vielas, un viņš ir diskvalificēts uz trim gadiem. Tapis zināms, ka viņš pats ļoti ilgi meklējis, kas ir tā aizliegta viela, un kā tā varēja nonākt viņa organismā. Beigu beigās
pie vainas bijis atjaunošanās dzēriens, kam sastāvā aizliegtā viela netika norādīta.
“Man mājās ir piecgadnieks, un ja viņam ir kāda smēre izrakstīta, es nevarētu to tā droši smērēt. Man ir jāskatās katrs preparāts. Es nevaru sievai paprasīt melotonīnu, tev ir pašam jāpārliecinās, jāaiziet pie savas bundžiņas un jāpaņem,” pastāstīja Rumbenieks.
