Rosina Latvijai sportā meklēt alternatīvas sacensībām ar agresorvalstu dalību

ĪSUMĀ: 

Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) veiktajā aptaujā lielākā daļa savu viedokli paudušo respondentu ar lielākām vai mazākām atkāpēm atbildēja, ka Latvijas sportistiem vajadzētu piedalīties sacensībās ar agresorvalstu dalību.

Komponists Liepiņš rosina komandu sporta veidos meklēt citas sacensību iespējas, bet individuālajos sporta veidos boikots, viņaprāt, būtu efektīvs risinājums, ja par to vienotos vairākas valstis. 

“Komandu spēlēs, es domāju, var atrast risinājumus, kā taisīt alternatīvas sacensības. Piemēram, alternatīvu hokeja čempionātam,” Latvijas Televīzijai teica Liepiņš. “Tas viss ir atkarīgs no tā, vai pārējās komandas piedalās vai nepiedalās šādā pasākumā.” 

Liepiņš uzskata, ka individuālajos sporta veidos atlētiem katram pašam ir jāpieņem lēmums par startēšanu vai nestartēšanu sacensībās. 

Boikots būtu labs risinājums, ja par to vienotos vairākas valstis. 

“Ja Latvija viena pati kā blusa uz tepiķa izleks, tad, protams, būs ļoti sāpīgs trieciens pašiem, un nekāda lielā jēga nebūs. Vienu pašu Latviju nepamanīs, ir jābūt lielākai [valstu] grupai,” pauda Liepiņš. 

Arī Rīgas Stradiņa universitātes profesors un sociālantropologs Klāvs Sedlenieks uzsvēra, ka boikots strādā tikai tad, ja tam ir lielāks atbalsts. 

“Ja visi boikotē, tad tam, kuru boikotē, ir kaut kāds sliktums. Ja viens cilvēks boikotē, tad viņš zaudē, bet viņš toties iegūst savā sirdsapziņas pusē. Tas jau ir jautājums par sirdsapziņu,” norādīja Sedlenieks. 

Jebkuras sporta sacensības, kurās sportisti pārstāv valsti ar tās karogu un himnu, ir politika, 

norādīja Sedlenieks. Līdz ar to nepamatoti ir aicinājumi sportu nejaukt ar politiku. 

“Visās sacensībās, kur Latvijas pārstāvji piedalās kā Latvijas pārstāvji un viņiem pretī ir Krievijas pārstāvji kā Krievijas pārstāvji un Baltkrievijas pārstāvji kā Baltkrievijas pārstāvji, tur no tās politiskās puses nekādi nevarēs izvairīties. Ir nedaudz naivi uzskatīt, ka to var vispār atdalīt,” uzsvēra Sedlenieks. 

Brīvprātīgais karavīrs Ukrainā un zemnieku saimniecības “Kalves” īpašnieks Gundars Kalve uzskata, ka Latvijai būtu jāboikotē olimpiskās spēles Losandželosā, ja tajās piedalīsies Krievija un Baltkrievija. 

“Jāveido [valstu] grupa, kura boikotēs šīs spēles,” pauda Kalve. “Manuprāt, startēt olimpiādē – tur, kur tiek atskaņota agresorvalsts jeb slepkavu valsts himna – tas ir nepieņemami.”

Kalve cer, ka olimpiskās spēles boikotēs arī Ukraina, un nākamajā braucienā uz Ukrainu viņš sola pielikt visas pūles, lai jautājumu virzītu arī politiskā līmenī. 

Pilna saruna ar Gundaru Kalvi 

Atrodoties frontē starp Ukrainas karavīriem, Kalve pārliecinājies, ka sports un ukraiņu dalība sacensībās uz kopējo problēmu fona neesot sevišķi aktuāla tēma, tāpēc viņam nav zināmi skaidri iemesli, kāpēc paši ukraiņi nolemj startēt vienās sacensībās ar agresoriem. Kalves ieskatā, 

jebkurš kompromiss un samierināšanās ar Krievijas un Baltkrievijas pielaišanu sporta sacensībām ir bīstams, jo agresorvalstīm sniedz emocionālo pacēlumu. 

“Ja mēs ļausim krieviem sajusties visādā ziņā stipriem, tad viņi nāks, un viņi nāks ātrāk, jaudīgāk un nekaunīgāk,” teica Kalve. “Te caur sportu nav vairs jautājums tikai par sportisko sacensību, bet arī par valsts un reģiona drošību.” 

Kalve vērtē, ka kara Ukrainā piektajā gadā Latvijas sabiedrībā ir novērojams atslābums. Pielaidīgā attieksme pret startiem vienās sacensībās ar agresorvalstīm ir viena no indikācijām, kas uz to norāda.

KONTEKSTS:

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) jūlijā atcēla Krievijas Olimpiskās komitejas diskvalifikāciju un vienlaikus atcēla dažādus ierobežojumus, paverot agresorvalsts sportistiem iespēju kvalificēties 2028. gada Losandželosas olimpiskajām spēlēm gan individuālajos, gan komandu sporta veidos. Maijā SOK paziņoja, ka vairs neatbalsta jebkādus ierobežojumus Baltkrievijas sportistu, tostarp komandu, dalībai sacensībās, kuras pārvalda starptautiskās federācijas un starptautisko sporta pasākumu organizatori. 

Pēc SOK lēmumiem arvien vairāk starptautisko sporta veidu federāciju Krievijas un Baltkrievijas sportistiem ļauj atgriezties starptautisku sacensību apritē. 

Par sporta nozari atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija uzsver, ka Krievija turpina pilna mēroga agresiju pret Ukrainu, tādēļ agresorvalsts atgriešanās starptautiskajā apritē ir nepieņemama, jo grauj sporta vērtības, solidaritātes un atbildības principus.