Daudzajās un smagajās somās zinātniskā aparatūra, ģeoradars, mērinstrumenti, droni, teltis un viss nepieciešamais, lai veiktu pētījumus ledājā un dzīvotu teltīs. Četru pētnieku komandai priekšā garš ceļš. Viņi dodas uz Grenlandes ziemeļrietumiem, Kānākas ledāju. LU ģeologiem šī būs trešā ekspedīcija Grenlandē un nopietnākā. Tā ilgs mēnesi. Zinātnieki pētīs izvadledāju termālo struktūru – mērīs biezumu, ledus temperatūru un ūdens daudzumu, lai varētu spriest, kā ledāji reaģē uz klimata sasilšanu.
“Mēs zinām, ka ledāji visā pasaulē kūst, bet realitātē, kas notiek ledāju iekšienē un cik ļoti strauji un īpatnēji katrs ledāju tips reaģē uz šīm klimata izmaiņām, to mēs nezinām.
Lielākoties visa informācija, kas tiek iegūta par ledājiem, tiek iegūta attālināti vai modelējot, bet, aizbraucot uz vietas, veicot reālus mērījumus, var izrādīties kaut kas pilnīgi citādi, nekā mēs to iedomājamies. Tā praksē ir bijis, un tieši uz šo vietu mēs faktiski arī dodamies tādēļ, ka ir zinātniskas publikācijas, kur zinātniski ir modelēts tas, cik ļoti silti šie ledāji ir, bet mums ir aizdomas, ka tā īsti nav un ka mēs varēsim dažas teorijas atspēkot,” pauda LU vadošais pētnieks Kristaps Lamsters.
Latviešu ģeologi jau pirms četriem gadiem Kānākā pētīja salīdzinoši mazu ledāju. Šoreiz pētījumu vietas viņi sasniegs ar laivām. Uz katra ledāja izveidos nometni ar telti, kur glabāt ierīces, ģeneratoru un pārtikas krājumus. Ekspedīcijās vienmēr atgadās kādas ķibeles. Galvenais, lai aparatūra nepieviļ, sacīja pētnieki.
“Arī dažas iekārtas, ko mēs ņemam pirmoreiz, kā, piemēram, seismometri. Mēs faktiski pētīsim, kā izplatās dažādas dabiskās vibrācijas šajos ledājos. Izmantojot šo informāciju, arī var pateikt nedaudz vairāk par to, kas viņam ir iekšā un kāda ir šī gultne,” klāstīja LU vadošais pētnieks Jānis Karušs.
Grenlande ir paaugstināta riska teritorija laika apstākļu, pašu ledāju un polārlāču dēļ. Veicot pētījumus, pētniekiem līdzi būs arī signālraķešu pistole un ierocis, lai dzīvniekus atbaidītu, ja tie tuvosies.
“Ja mēs salīdzinām kopumā ar to, cik riskanti ir dažādās pasaules vietās, tad šie noteikti nav bīstamākie ledāji. Tā nav bīstamākā teritorija, jo mēs dodamies tur vasarā un līdz ar to ledājiem pērnā gada sniegs, kas uzsnidzis, ir faktiski pilnībā nokusis. Mēs redzēsim pilnīgi visas plaisas, kādas šajos ledājos būs,” teica Karušs.
“Palīdzēšu gan ar radara datu ievākšanu, gan ar seismiskos datu ievākšanu, ar drona datu ievākšanu visiem. Bet mans uzdevums būs arī atbildēt vairāk par drošību. Es esmu kalnos kāpusi agrāk un arī strādājusi Islandē uz ledājiem. Tā ka man ir diezgan liela pieredze, esot uz ledājiem, un māku arī izvilkt kādu no plaisas, ja ir vajadzība,” atzina LU pētniece Lelde Švinka.
LU zinātnieki ar pētījumiem polārajos apgabalos nodarbojas jau vairāk nekā 10 gadus. Arī viņu iegūtie dati apstiprina – ledāji kūst strauji un neatgriezeniski.
“Lielākoties jūras līmenis ceļas pasaulē tādēļ, ka kūst Grenlandē. Tas ietekmē to, kādēļ mums ceļas Baltijas jūras līmenis. Es teiktu, ka faktiski mēs paši kā zinātnieki esam atbildīgi par to, lai Grenlandi pētītu, lai saprastu, kāda būs tā globālā ietekme,” piebilda Lamsters.
Pēc dažādām aplēsēm ūdens līmeņa celšanās pasaulē varētu apdraudēt aptuveni miljardu cilvēku. Latvija ar to varētu saskarties šī gadsimta vidū.
