Starp “Progresīvo” un Nacionālās apvienības (NA) Rīgas domes un Saeimas deputātiem izcēlās konflikts sociālajos medijos. Liāna Langa no NA pārpublicēja mākslīgā intelekta (MI) ģenerētu video, kas šobrīd no viņas konta jau izdzēsts. Tajā bija attēlots, kā baltie cilvēki (domājams – latvieši) sit tumšas ādas krāsas cilvēkus. Vietne, kurā tas bija ievietots, šo video nobloķēja. Vēlāk “Progresīvo” deputāti publicēja ierakstus, kur ziņoja, ka vērsušies pret NA deputāti policijā par iespējamu nacionāla, etniskā un rasu naida vai nesaticības izraisīšanu.
Deputāte Langa savukārt nosauca pārpublicēto video par performanci, bet tas nav arī pirmais gadījums pēdējā laikā. Video ieraksts no Sabiles pilsētas svētkiem nebija MI ģenerēts video, bet izraisīja diskusijas par to, vai ir pieņemami attēlot vienu sabiedrības grupu publiski ar stereotipiskiem priekšstatiem. Vai tas nozīmē, ka Latvijas sabiedrībā vairojas naids, rasisms, ksenofobija un nesaticība? Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns atzina –
dati rāda, ka sabiedrībā pastāv zināma piesardzība pret migrantiem, bet rasisms un ksenofobija nav sabiedrībā dominējošā attieksme.
Pētnieks uzsvēra, ka retorika, kas īpaši pēdējos mēnešos kļuvusi arvien asāka, visvairāk uzrunā samērā specifisku sabiedrības daļu, kurai atšķirīga kultūra, Latvijai netradicionāla reliģiskā piederība vai citāda ādas krāsa acīmredzami šķiet satraucoša un rada trauksmi.
Pētnieks gan nepiekrita, ka šo izraisa priekšvēlēšanu laiks, drīzāk pirms vēlēšanām cilvēkus, kuriem šāda retorika iet pie sirds, attiecīgiem politiskajiem spēkiem vajag mobilizēt. Pētnieks uzskata, ka tie ir no 20 līdz 30 % iedzīvotāju, kuriem šāda retorika tuva.
Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka ar migrāciju saistītie jautājumi var būt svarīgi daudz plašākai sabiedrības daļai, kas nav savā būtībā ksenofobiska. Bet retorika, kas var saturēt nepatiesus vai citādi manipulatīvus apgalvojumus, var būt mēģinājums piesaistīt neradikālo sabiedrības daļu. Kopumā pētnieks neuzskata, ka naids sabiedrībā pieaug, bet ir tendences, kas raisa bažas.
“Pēdējo mēnešu laikā mēs redzam, cik viegli publiskajā telpā tiek leģitimizēta un normalizēta vairāk vai mazāk rasistiska retorika un rasismu provocējoša retorika. Es rasismu šajā gadījumā domāju ne tikai ādas krāsu kontekstā, bet arī pret citu reliģiju, pret citu kultūru.
Ko es neredzu no inteliģences, no kultūras cilvēkiem un arī no politiskās elites un citiem flangiem? Es neredzu skaidru, noteiktu un principiālu atbildi, ka tas nav normāli.”
Naidīga satura izplatību internetā veicina arī sociālo mediju algoritmi, kas lietotājiem biežāk piedāvā spēcīgas emocijas izraisošu saturu. Tādēļ daļa lietotāju cenšas piesaistīt uzmanību ar šokējošiem ierakstiem. Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks uzsvēra, ka sociālajos medijos redzamais neatspoguļo patieso sabiedrības noskaņojumu.
Viņaprāt, sociālie mediji, īpaši tiem, kuri tos lieto ikdienā, var radīt iespaidu, ka tajos redzamais atspoguļo plašākas sabiedrības noskaņojumu. Tomēr pret to vajadzētu izturēties piesardzīgi, jo sociālajos medijos savu viedokli pauž salīdzinoši neliels cilvēku skaits, tāpēc tajos redzamo nevar attiecināt uz visas sabiedrības noskaņojumu.
