Pasaules pašnāvību novēršanas dienas šī gada aicinājums ir “Sāc sarunu”. Ar saukli tiek aicināts mazināt klusēšanu, aizspriedumus un stigmu, kas sabiedrībā saistīta ar pašnāvību, to vietā veidojot atklātas, cieņpilnas un atbalstošas sarunas.
Šajā rakstā pieminēta pašnāvība
Ja jums ir domas par pašnāvību, nekautrējieties par to runāt ar sev tuviem cilvēkiem un vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem (ģimenes ārsta, psihiatra, psihologa, psihoterapeita, krīzes centra speciālista vai sociālā darbinieka).
Ja kāds no draugiem, paziņām vai tuviniekiem uztic savas domas par pašnāvību un/vai ir redzamas pašnāvības riska pazīmes, un/vai šis cilvēks ir pakļauts vienam vai vairākiem pašnāvības riska faktoriem, neatstājiet viņu bez ievērības un dariet visu, kas ir jūsu spēkos, lai šis cilvēks saņemtu palīdzību.
Saruna var būt pirmais solis, lai pašnāvību novērstu. Neatstājiet cilvēku, kuram ir pašnāvības domas, līdz neesat noorganizējuši palīdzību, pēc iespējas samaziniet pieeju pašnāvības izdarīšanas līdzekļiem.
Kur vērsties:
Informatīvais materiāls par pašnāvības riska faktoriem.
Avots: SPKC
NPVC uzsver, ka par pašnāvības domām drīkst un vajag jautāt tieši. Šāda saruna nepalielina pašnāvības risku – iespēja runāt ar cilvēku, kurš nekritizē un nenosoda, var kļūt par pirmo soli ceļā uz palīdzību.
Ja cilvēks runā par pašnāvību vai ir redzamas nopietnas riska pazīmes, viņu nevajadzētu atstāt vienu, kamēr nav noorganizēta nepieciešamā palīdzība.
NPVC valdes priekšsēdētāja, psihiatre Sandra Pūce norādīja, ka pašnāvību novēršana nesākas tikai psihiatra kabinetā. Tā sākas daudz agrāk – brīdī, kad tiek pamanīts, ka līdzcilvēks ir mainījies. Pūce rosināja pajautāt cilvēkam, kā viņš jūtas, un reizē arī būt gataviem uzklausīt atbildi. “Reizēm viens patiess jautājums un sajūta, ka neesi viens, var būt ārkārtīgi nozīmīga,” norāda NPVC valdes priekšsēdētāja.
NPVC klīnikas “Veldre” vadītājs, psihiatrs Māris Taube uzsvēra, ka sabiedrībā joprojām valda bažas, ka jautājums par pašnāvības domām varētu šādas domas izraisīt, taču šāds pieņēmums neesot patiess. Ja ir bažas par cilvēku, svarīgi jautāt tieši un mierīgi, jo atklāta saruna var pavērt ceļu uz profesionālu palīdzību, iesaka Taube.
Centrā arī atgādina, ka nav jāgaida, līdz krīze kļūst nepanesama. Palīdzību var meklēt arī tad, ja cilvēkam ilgstoši ir grūti, radusies bezcerības sajūta, trauksme, miega traucējumi vai depresīvs noskaņojums.
NPVC 2026. gadā projektā “Mentor” īsteno arī psiholoģiskā atbalsta grupas “Sosa” cilvēkiem ar pašnāvības mēģinājuma pieredzi. Programmas mērķis ir palīdzēt atpazīt pašnāvības domu izraisītājus, apgūt prasmes to pārvarēšanai, apzināt pieejamos palīdzības resursus un stiprināt atveseļošanos.
Patlaban darbojas četras grupas, kurās kopumā piedalās 40 cilvēki. Katru grupu vada divi apmācīti vadītāji – klīnicists un cilvēks ar personīgu pašnāvības mēģinājuma pieredzi. Programmā paredzētas astoņas iknedēļas tikšanās slēgtā un konfidenciālā vidē.
Ja pastāv tūlītēji draudi cilvēka dzīvībai vai viņš gatavojas sev nodarīt pāri, jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113. Emocionālā krīzē iespējams zvanīt uz vienoto bezmaksas krīžu tālruni 116 123, savukārt bērniem un pusaudžiem pieejams Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116 111. Palīdzību iespējams saņemt arī pie ģimenes ārsta, psihiatra, psihologa vai psihoterapeita, kā arī vēršoties NPVC Uzņemšanas nodaļā.
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka ik gadu pašnāvībā pasaulē dzīvību zaudē vairāk nekā 720 000 cilvēku.
Veselības ministrija (VM) informējusi, ka Latvijā pašnāvību skaits trīs gadu laikā samazinājies aptuveni par 11 %. Lai gan pašnāvību rādītājs Latvijā joprojām pārsniedz OECD valstu vidējo līmeni, pēdējos gados tas ir samazinājies – no 266 gadījumiem 2023. gadā līdz 238 gadījumiem pērn.
Joprojām aktuāls ir psihiskās veselības aprūpes speciālistu trūkums gan ambulatorajā, gan stacionārajā līmenī, atzīmē VM. Ministrija rosinājusi turpmāk psihiskās veselības un atkarību jomas attīstīt vienotas politikas ietvarā, lai uzlabotu koordināciju profilaksē, agrīnā palīdzībā, ārstēšanā un rehabilitācijā.
