ĪSUMĀ:
Mūsdienu industriālā revolūcija
Šobrīd strauji attīstās gan pati MI tehnoloģija, gan tās pielietojums. Atkarībā no nozares, vietām tas notiek daudz ātrāk un apjomīgāk, citur, iespējams, mazliet lēnāk, bet skaidrs, ka viss vēl ir priekšā, un ar laiku MI atradīs savu vietu it visur.
“Es domāju, ka mums visi lielie izaicinājumi vēl ir priekšā.
Citi šo tehnoloģiju salīdzina pat ar industriālo revolūciju, un tā tiešām ietekmēs mūsu ikdienu, transformēs to. Tas nebūs tikai kārtējais jaunais rīks. Tam ir daudz plašāka ietekme,” uzsvēra Mākslīgā intelekta centra direktore Guna Puce.
Protams, reizē ar MI ienāk arī dažādi jauni riski un sarežģījumi, par kuriem domā gan valsts institūcijas, gan kiberdrošības speciālisti, gan zinātnieki un pētnieki, kas norāda, – ja pārāk paļausimies uz MI, cilvēka smadzenes kļūs slinkākas.
Tāpat joprojām aktuāli ir jautājumi par to, kas notiks ar darba tirgu, un digitālo plaisu – vai gadījumā jau pēc pāris gadiem nebūs tā, ka vieni dzīvos vienā pasaulē un prasmīgi lietos dažādus MI rīkus, bet otri atkal dzīvos cita ātruma pasaulē.
“Zinātnieki saka, ka tā ir viena no bažām, ja runājam gan globāli, gan nacionāli, jo mums jau ar digitalizāciju bija plaisa, un MI to var tikai palielināt, ja apzināti neko ar to nedarām,” vērtēja Puce.
Lētākas versijas – sliktāki rezultāti
Digitālo mediju eksperts Artūrs Mednis savukārt vērtēja, ka šobrīd esam MI zemākajā attīstības punktā, raugoties uz nākotni, un visaugstākajā, raugoties uz pagātni. Tas nozīmē, ka nākotnē šī tehnoloģija kļūs arvien labāka un spējīgāka.
Taču arī viņš piekrita bažām par digitālās plaisas palielināšanos sabiedrībā un ne tikai. “Es gribētu runāt arī par citu plaisu, kas, manuprāt, ir ne mazāk svarīga. Šobrīd MI rīku ir daudz, tie ir ļoti jaudīgi, un visiem ir pieejamas bezmaksas versijas. Bet nākotnē plaisa būs arī profesionālajā ziņā šo MI rīku dēļ, jo lielākā daļa lieto bezmaksas versijas, un līdz ar to tāpēc arī rezultāti viņiem nav tik labi,” skaidroja Mednis.
Viņaprāt, plaisa veidosies, jo lielākā daļa cilvēku arī turpmāk lietos bezmaksas vai lētākos MI rīkus, kamēr tie, kas to varēs atļauties, iegādāsies jau krietni dārgākas un līdz ar to arī labākas šo rīku versijas, un tas radīs atšķirību produktivitātē un iespējās.
“Jau šobrīd ir cilvēki, kas atļaujas maksāt 20 dolārus mēnesī, nevis tos pāris eiro, un ir arī tādi, kas maksā jau 100 un pat 200 dolārus mēnesī. Ir arī lielākas summas, bet šobrīd es runāju tieši par ikmēneša abonēšanas plāniem. Tā plaisa būs tieši šajā ziņā, ka dārgākās versijas vienkārši būs labākas, un tiem cilvēkiem arī rezultāti būs labāki,” pauda eksperts.
Viņš skaidroja, ka atšķirība starp MI rīku maksas un bezmaksas versijām mēdz būt tiešām liela, un – jo dārgāks pakalpojums, jo efektīvāks. Turklāt, ja runājam jau par sarežģītākiem uzdevumiem, svarīga ir arī pašas ierīces jauda – cik ātrs un spējīgs ir tavs dators.
Smadzenes ir jātrenē
Vienlaikus svarīgi, ka MI vispār tiek izmantots, lai arī kāda būtu konkrētā rīka jauda, viņš uzsvēra:
“Protams, riski, kas saistīti ar kiberdrošību un ietekmi uz vidi, pastāv, bet lielākais risks ir nelietot MI, ja visa pasaule to lieto. Nelietojot mēs riskējam daudz vairāk.”
To apstiprināja arī kibernoziegumu pētnieks, programmētājs Elviss Strazdiņš:
“Pastāv mīts, ka tas, kurš to lieto, ir apdraudētāks par to, kas to nelieto, bet, manuprāt, tā gluži nav, jo tas, ka kāds cilvēks atsakās lietot MI, nenozīmē, ka ļaundaris to neizmantos pret viņu. Mēs jau šobrīd redzam, ka MI rīki, kas spēj darīt ļaunu, ir kļuvuši tik spēcīgi un tik jaudīgi, ka nekādi nevarēs no tiem izvairīties.”
Vienlaikus viņš ieteica cilvēkiem MI rīkus apgūt, bet nekārtot ar to palīdzību pilnīgi visu savu dzīvi. Uzticēties MI rīkiem simtprocentīgi joprojām nevar un arī nevajag. “Smadzenes ir jātrenē. Ja netrenēsiet, smadzenes būs tik vājas, ka dzīvē būs grūti, jo, ja kāds rīks ļauj cilvēkam būt slinkam, viņš tāds arī būs,” eksperts brīdināja.
