ĪSUMĀ:
Plaisas rodas un pazūd
400 kilometru attālumā no mūsu planētas, Zemes orbītā, jau 26 gadus atrodas, iespējams, sarežģītākā laboratorija, ko cilvēce jebkad ir radījusi, – Starptautiskā kosmosa stacija. Šī laboratorija ir arī mājoklis, kuģis un patvērums cilvēkiem izplatījumā. Pēdējās nedēļās Starptautiskā kosmosa stacija bieži nonākusi ārzemju preses ziņu virsrakstos, jo atklāti gan tās likvidācijas plāni, gan pašreizējais tehniskais stāvoklis, kas nebūt nav iepriecinošs.
Jūnija sākumā NASA (ASV valdības aģentūra — Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija) saviem astronautiem pat lika uz pāris stundām evakuēties un īslaicīgi meklēt patvērumu “SpaceX” kosmosa kuģī, jo Krievijas segmenta “Zvezda” modulī pasliktinājās plaisu radīta gaisa noplūde, un krievu kosmonauti to centās novērst ar remontdarbiem.
Ķešāns gan norādīja, ka plaisas Starptautiskajā kosmosa stacijā nav nekas jauns un par tām runā jau kopš 2019. gada:
“Jā, šīs mikroplaisas rodas, un teorētiski tur ir neliela atmosfēras noplūde, kas gan nav varbūt tā galvenā baža. Nelaime tāda, ka neviens īsti nezina, ko ar tām plaisām darīt, jo tās nevar vienkārši aiztaisīt.”
Pirmkārt, šīs plaisas bieži vien ir diezgan nepieejamās vietās. Otrkārt, izrādās, tās mainās – rodas un pazūd, un tad rodas atkal citas, bet pamazām aizvien vairāk.
“Iemeslu, kādēļ tā, ir vesela virkne, jo viena iemesla dēļ tas tā nenotiek, bet viss ir saistīts ar to, ka stacija gluži vienkārši noveco. Par saplaisājušo “Zvezda” moduli un pārejas tuneli ir vēl atsevišķs stāsts – “Zvezda” modulis ir otrais modulis, kas tika uzšauts orbītā. Šis modulis ir būvēts 1985. gadā “Mir-2″ stacijai, kura tā arī nekad netapa,” viņš stāstīja.
Arhīva foto. Pievienots 18.01.2024. ZUMAPRESS.com, NASA Ilustratīvs attēls: skats no Starptautiskās kosmosa stacijas
90. gados šis modulis tika adaptēts Starptautiskajai kosmosa stacijai un 1998. gadā beidzot palaists kosmosā. Tātad tas ir vairāk nekā 40 gadus vecs, no kuriem 27 ir pavadījis kosmosā. “Jā, labi, kosmosā nav lietus, vēja un krusas, bet šis modulis atrodas orbītā, kur saules pusē ir +150, bet ēnas pusē -150, un orbīta ir 90 minūtes. Tas nozīmē, ka ik pēc 40 minūtēm temperatūra mainās par 300 grādiem, un tā jau 27 gadus,” norādīja speciālists.
Turklāt pamata materiāls, no kā veidots šis modulis, ir alumīnijs, kas nebūt nav tik biezs, kā varētu šķist. Principā tā ir alumīnija bundža. “Lai cik tie materiāli būtu termo stabili, pie tiem 300 grādiem tomēr tie katru reizi izplešas, saraujas, izplešas un saraujas, un tā simtiem tūkstošu reižu. Šeit sāk parādīties problēmas,” skaidroja Ķešāns.
Stacija noveco
Viņš arī atzina – lai gan mikroplaisas ir Krievijas pusē, noveco arī visa pārējā Starptautiskā kosmosa stacija, un visdažādākie tās elementi rada arvien jaunas problēmas un riskus.
“Diezgan daudz problēmu bijis, piemēram, ar dzesēšanas sistēmām, kad kosmonautiem arī jāiet ārā, jo kaut kur no radiatoriem noplūst amonjaks, un ir bojāti ventiļi, un kas tik vēl ne. Tā ir bijis ne reizi vien, un pēdējā laikā ir tendence tādām ķibelēm notikt arvien biežāk, jo stacija gluži vienkārši noveco. Jo orbītā, lai arī tur nav gaisa, tur ir skābekļa atomi, un tie pamazām to [staciju] noārda. Tāpat arī starojums nodara savu postu – it sevišķi elektronikai un iekārtām,” skaidroja speciālists.
Kalpo ilgāk, nekā tika plānots
Stacijas uzturēšanas pūles un izmaksas kļūst arvien lielākas, tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums – kurā brīdī to saglābt vairs nebūs iespējams vai vienkārši nebūs tā vērts.
Līdz ar to NASA jau izveidojusi plānus un noslēgusi līgumus par stacijas likvidāciju.
Galu galā – ja kosmonautiem viss savs laiks jāpavada, staciju remontējot, labojot un uzturot, un pētījumiem, kas patiesībā ir viņu galvenais uzdevums un mērķis, laika paliek arvien mazāk, zūd Starptautiskās kosmosa stacijas jēga.
“Jautājums ir par to, kurā brīdī tas kļūs pārāk smagi un neatmaksāsies. Es domāju, ka cilvēki turpinās palikt stacijā tik ilgi, kamēr tas būs saprātīgi droši, jo kaut kādā brīdī šīs mikroplaisas… Es nemāku komentēt, vai tās kādā brīdī var pārvērsties par makroplaisām, bet tad būs ziepes. Šie riski ir kaut kā jānovērtē,” pauda Ķešāns.
Turklāt Starptautiskā kosmosa stacija jau nokalpojusi ilgāk, nekā tika sagaidīts, jo sākotnēji tika paredzēts, ka tā droši kalpos tikai 15 gadus. Bet pamazām termiņi tika pagarināti, un 2000. gadu sākumā zinātnieki pateica, ka stacija droši var kalpot vismaz līdz 2020. gadam.
Šobrīd aktuālais Starptautiskās kosmosa stacijas likvidācijas termiņš ir ap 2030. gadu, kas īstenībā ir tepat aiz stūra. “Taču, kā tur īsti būs, kad pienāks tas 2030. gads, grūti teikt, jo stacijas novecošanas efekti un īpatnības pamazām sāk līst laukā jau pa visām malām,” atzina speciālists.
