Sieviete, būdama ārstniecības persona un izmantojot savas profesionālās zināšanas par medikamentu lietošanu, iedarbību un ievadīšanu organismā, personīgu motīvu vadīta, nolēma noslepkavot savu dzīvesdraugu un mazgadīgo dēlu, viņus noindējot ar medikamentiem.
2025. gada decembra vakarā dzīvesvietā Mārupē apsūdzētā, izmantojot abu cietušo uzticēšanos, vispirms iedeva viņiem medikamentus, pēc kuru lietošanas abi aizmiga.
Kad cietušie bija nonākuši bezpalīdzības stāvoklī, apsūdzētā persona viņiem gan iekšķīgi, gan injekciju veidā ievadīja dažādus medikamentus.
Apsūdzētajai noziegumu neizdevās īstenot līdz galam no viņas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo nākamajā dienā dzīvesvietā ieradās cita persona un izsauca mediķus. Abi cietušie tika nogādāti ārstniecības iestādē. Medikamentu ievadīšanas rezultātā abiem cietušajiem bija radies dzīvībai bīstams stāvoklis, kas pēc sava rakstura vērtējams kā smagi miesas bojājumi.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
