ĪSUMĀ:
Kolumbiju satricinājusi pēdējos 120 gados spēcīgākā zemestrīce
Pirmdien Kolumbiju satricināja 7,4 magnitūdu stipra zemestrīce. Tās hipocentrs atradies valsts rietumos esošajā Čoko provincē vairāk nekā 100 km dziļumā. Kolumbijas un ASV ģeoloģijas dienestiem precīzi skaitļi nedaudz atšķiras (attiecīgi 103 un 107 km). Taču tā bija jūtama visai plašā apvidū.
Apstiprināta vismaz 132 cilvēku bojāeja, bet bez vēsts pazuduši vismaz 570 cilvēki, pavēstīja šīs Dienvidamerikas valsts reģionu intereses pārstāvošā asociācija “Asocapitales”.
Hipocentra tuvumā esošajā Sanhosē del Palmaras ciematā, pēc mēra teiktā, nav ne bojāgājušo, ne cietušo.
Tikmēr valsts rietumos esošajā Pereiras pilsētā vismaz 66 cilvēki zaudējuši dzīvību. Tā atrodas apmēram 55 km attālumā no hipocentra. Šī apdzīvotā vieta atrodas reģionā, kur tiek audzēta kafija.
Pereiras mērs Maurisio Salazars paziņojis, ka zem gruvešiem esot iesprostoti 53 cilvēki. Iepriekš mēra birojs apliecināja, ka 16 cilvēki izglābti no funikuliera vagoniem.
Citā Kolumbijas rietumu pilsētā Kali bez vēsts pazuduši vismaz 188 cilvēki, tā pavēstīja pilsētas mērs. Glābšanas darbi tur turpinājās arī otrdienas naktī un rīta agrumā pēc Latvijas laika. Tur spēkā ir komandantstunda, izvietoti drošības spēki.
Šī bija stiprākā zemestrīce, kas skārusi valsti gadsimta laikā. Novērojumu vēsturē stiprāka bijusi pirms 120 gadiem notikusī 8,8 magnitūdu stiprā zemestrīce, kas skāra arī kaimiņos esošo Ekvadoru.
ASV Ilinoisas pavalstī esošās augstskolas “Northwestern University” seismoloģe Suzana van der Lī vērtē, ka postījumus Kolumbijas ielejās varēja pastiprināt gan zemestrīces ievērojamā magnitūda, gan tās epicentrs valsts iekšienē, gan arī plātņu kustība.
“Šī zemestrīce bijusi dziļi zem garozas, un teorētiski tai nevajadzētu izraisīt tādu trīci. Taču pie šādas magnitūdas tā izraisīja lielu trīci,” zinātnieces teikto citē aģentūra “Reuters”.
ASV paziņojušas, ka piešķirs palīdzību Kolumbijai 15,5 miljonu dolāru vērtībā. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka ir iedarbināts “Copernicus” satelīta kartēšanas pakalpojums, lai palīdzētu Kolumbijas iestādēm glābšanas darbos.
Zemestrīces seku likvidēšana būs pirmais izaicinājums jaunajam prezidentam
Anhelika Avila, kura atrodas Kolumbijas vidienē esošajā Manisalesas pilsētā, raidsabiedrībai BBC atsūtīja balss ziņu par zemestrīces brīdi un tās tūlītējām sekām.
“Tā izcēlās agri no rīta. (Zeme) sāka maigi trīcēt, un tad (tā) kļuva pavisam stipra. Es tobrīd biju viesnīcā. Tā visai stipri kustējās, un visi kliedza. Kad zemestrīce beidzās, es paskatījos pa logu un redzēju putekļus nākam no tuvējām ēkām. Tad mēs pametām ēku. Tai bija daudz plaisu un ķieģeļu, kas nokrita no sienām,” teica Avila.
Daudzi zemestrīces aculiecinieki neslēpj savu pārsteigumu par grūdienu spēku. Taču jau tagad skaidrs, ka seku likvidēšana būs pirmais lielais prezidenta Abelardo de la Espriellas izaicinājums.
Konservatīvā virziena politiķis, kurš uzvarēja vēlēšanās jūnijā un ir ASV prezidenta Donalda Trampa sabiedrotais, valsts galvas amatā stājās tikai piektdien. Kolumbijas līderis ir izsludinājis ārkārtas stāvokli un norādījis, ka patlaban prioritāte ir zem drupām esošo cilvēku dzīvību glābšana.
Kolumbijā saiet trīs tektoniskās plātnes; zemestrīces nav retums
Kolumbija atrodas vietā, kur saiet trīs tektoniskās plātnes, tāpēc zemestrīces nav retums. Vairums grūdienu izceļas dziļi pazemē, tāpēc, sasniedzot virsmu, tie nav tik stipri.
Ekspertu viedokļos var saklausīt, ka šī ir neparasta zemestrīce un ka noteikti šis seismiskais notikums tiks pētīts.
Otrdienas rīta intervijā BBC Kolumbijas Nacionālās universitātes profesors Hermans Prieto pieļauj, ka tuvāko dienu laikā varētu būt pēcgrūdieni – sasniedzot sešu magnitūdu stiprumu. Eksperts uzsver, ka cilvēkiem ir jābūt gataviem.
“Neatbildēts jautājums – kāpēc zemes kustība bija plašā apgabalā. Ir kaut kas īpašs par šo zemestrīci, kas mums ir labāk jāsaprot, lai mēs varētu būt labāk sagatavoti nākamajai. Diemžēl ietekmēto cilvēku, ievainoto, mirušo skaita ziņā skaits potenciāli var pieaugt. Būtisks ir darbs, ko veic sabiedrība un valdība, lai pēc iespējas ātrāk reaģētu, jo, lai palīdzētu sagruvušajās ēkās iesprostotajiem cilvēkiem, svarīgas ir pirmās 72 stundas,” sacīja Prieto.
Prieto gan vērtē, ka Kolumbija kopumā ir gatava reaģēt uz zemestrīcēm, lai gan atzīst, ka vieta uzlabojumiem ir.
Andu Universitātes Bogotā seismologs Rodrigo Alehandro Leons Loja intervijā aģentūrai “Associated Press” vērtē, ka līdzīga mēroga zemestrīce īstermiņā nav gaidāma, taču savā komentārā uzsver neparedzamo:
“Vieta, kur [pirmdien] notika zemestrīce, ir specifiskā zonā – ar ļoti biežām zemestrīcēm. Atšķirība ir tajā, ka zemestrīces tur ir tik vājas, ka tās tik tikko jūt. Šīs dienas zemestrīce ir neparasta, jo 7,4 magnitūdas tiek uzskatīta par statistiski nozīmīgu.
Varbūtība, ka tur ir atkārtots notikums, ir ievērojami samazinājusies, jo tagad ir izlaista uzkrātā enerģija. Jāpaiet laikam, līdz tajā vietā izceļas zemestrīce.
Atcerēsimies, ka Kolumbija ir pilna ar aktīviem lūzuma rajoniem un tai ir aktīva subdukcijas zona. Jautājums nav par to, vai kas tāds notiks atkal. Jautājums ir – vai līdzīga liela mēroga zemestrīce izcelsies kādā citā Kolumbijas seismiskā avotā.”
Pēdējā gadsimta laikā valsti skāra tikai nedaudzas postošas 7 magnitūdu stipras zemestrīces. Turklāt, neskatoties uz ģeogrāfisko tuvumu, šo nevar salīdzināt ar jūnija beigās notikušo dubulto zemestrīci Venecuēlā, jo šie abi notikumi bija salīdzinoši nelielā dziļumā.
