Kompānija “airBaltic” informēja, ka sapulcē apstiprināti visi ārkārtas lēmumi saistībā ar uzņēmuma obligācijām 380 miljonu eiro vērtībā ar 14,50 % procentu likmi un dzēšanas termiņu 2029. gadā, kas bija iekļauti “airBaltic” 2026. gada 28. jūlijā publicētajā papildu paziņojumā par obligāciju turētāju kopsapulci.
Apstiprinātie grozījumi paredz šī gada 14. augustā un 14. novembrī paredzēto obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju, proti, attiecīgie procentu maksājumi tiks pieskaitīti obligāciju pamatsummai, nevis izmaksāti naudā.
Nākamais procentu maksājums uzņēmumam būs jāveic nākamā gada sākumā.
Kopsapulcē bija pārstāvēti obligāciju turētāji, kuru turējumā ir vairāk nekā 25 % no apgrozībā esošo obligāciju kopējās pamatsummas, savukārt vairāk nekā 75 % balsotāju atbalstīja katru no lēmumiem. Tādējādi sasniegts nepieciešamais kvorums un balsu vairākums, un visi ierosinātie grozījumi tika apstiprināti, informēja aviokompānijā.
Kā norādīja “airBaltic”, šajā kopsapulcē obligāciju turētāji nebalsoja par pagaidu finansējuma piesaisti vai tā nosacījumiem, jo šis jautājums nebija iekļauts šodienas kopsapulces darba kārtībā,
par ko visi obligāciju turētāji tika iepriekš informēti. Pagaidu finansējuma nosacījumi joprojām tiek izstrādāti, un papildu informācija obligāciju turētājiem tiks sniegta atsevišķi, tiklīdz tā būs pieejama.
“Vairāk nekā 75 % no klātesošajiem [obligāciju turētāju] ir atbalstījuši visus lēmumus, ko “airBaltic” ir lūdzis apstiprināt. Tas nozīmē, ka ir atlikts procentu maksājums un kapitalizēts. Nebūs jāmaksā nauda, kas [saskaņā ar grafiku bija jādara 14. augustā], arī nākamais maksājums novembrī,” pauda aviokompānijas padomes vadītājs Andrejs Martinovs.
Viņš sacīja: “Saņēmām pagaidu atbrīvojumu no minimālas likviditātes turēšanas kontos un arī uz rezerves kontu. Tie ir tādi tehniski lēmumi, kas kopumā nodrošina “airBaltic” darbības nepārtrauktību, un tas nozīmē, ka šī brīža akūtās problēmas ir atrisinātas. Ceļš uz priekšu mums ir ļoti skaidrs. Šobrīd varam baudīt atbalstu no obligacionāriem.”
“Tas principā arī nodrošina to, ka mēs savu lidojumu programmu īstenosim pilnā apmērā. Un tādā ziņā tas uztraukums, kas ir bijis pēdējā laikā arī sociālajos tīklos, es domāju, ka tas nav attaisnojies,” pauda Martinovs.
Ekonomists: Ja obligāciju turētāji lēmumu neatbalstītu, iespējams būtu jāpasludina maksātnespēja
Ekonomists Jānis Ošlejs Latvijas Radio sacīja: “Es domāju, ka šodienas lēmums ir ļoti svarīgs signāls par to, ka privātie obligāciju turētāji ir gatavi runāt par privātā kapitāla tālāku piesaisti un aviokompānijas restrukturizāciju un attīstību.”
“Ja viņiem liktos, ka iesniegtais aviokompānijas plāns, kas netika apspriests, bet netieši tas tika apspriests tādā ziņā, ka viņi nobalsoja pozitīvi par procentu maksājumu atlikšanu, tad racionāla rīcība no viņa puses būtu bijusi jau tagad pateikt: “Nē, mēs nepiekrītam procentu maksājumu izpildei”, kas novestu pie “airBaltic” maksātnespējas un tālāko obligacionāru iespējām pārņemt “airBaltic” aktīvus. Tomēr viņi to neizdarīja. Tātad pēc būtības viņi balsoja, ka, jā, šis plāns, ļoti iespējams, varētu darboties,” norādīja ekonomists.
Viņš uzsvēra: “Taču tas vēl nenozīmē pilnu balsojumu, jo priekšā stāv diskusijas par kādiem tieši noteikumiem šie 380 miljoni tiks pārvērsti “airBaltic” akcijās.”
Lai gan tas ir viens no veidiem, kā varētu mazināt parādu slogu, Martinovs teic, ka uzņēmums netaisās obligācijas pārvērst akcijās.
Premjers: Saeimai jāizšķiras, vai arī Latvija turpmāk būs “airBaltic” īpašniece
Tomēr ar šodienas balsojumu visas “airBaltic” finanšu problēmas nav atrisinātas. Uzņēmumam vēl jāpiesaista 225 miljonu eiro pagaidu finansējums, lai nodrošinātu darbību un turpinātu finanšu restrukturizāciju. Par tā nosacījumiem vēl nav panākta vienošanās. Procesā varētu iesaistīties arī valsts. Saeimai šonedēļ būs jālemj par mandātu valdībai, kas nepieciešamības gadījumā ļautu valstij iesaistīties finansējumā līdz 30 miljoniem eiro.
Pēc pirmdienas sarunām par “airBaltic” turpmāko finanšu restrukturizāciju iesaistītās puses ir gatavas saglabāt vienotu sarunu procesu un turpināt darbu pie iespējamā risinājuma, tomēr panāktā vienošanās vēl nav galīgais lēmums par uzņēmuma nākotni, uzsvēra Ministru prezidents Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”).
Kreditori nav apstiprinājuši visu uzņēmuma biznesa plānu, savukārt Latvijas valsts nav automātiski piekritusi jaunam aizdevumam vai citam finansējumam.
“Šodien tika lemts ne tikai par atsevišķiem finanšu nosacījumiem, bet par to, vai “airBaltic” var turpināt pastāvēt pašreizējā veidolā un vai Latvijas valsts arī turpmāk būs uzņēmuma kontrolējošais īpašnieks. Sarunas turpinās, taču gala lēmuma vēl nav,” norādīja Kulbergs.
Tāpat premjers pauda, ka publiskajā telpā izskanējusī informācija, ka valsts jau piekritusi jaunam 30 miljonu eiro aizdevumam, nav korekta. Bez Saeimas līdzdalības valdība nevar uzņemties jaunas un būtiskas valsts finansiālās saistības, līdz ar to Saeimai būs jālemj par valstij piederošo “airBaltic” obligāciju 50 miljonu eiro vērtībā turpmāko statusu, tostarp par iespējamu maksājumu grafika maiņu vai valsts prasījuma kapitalizāciju jeb pārvēršanu uzņēmuma kapitālā.
Tāpat Saeimai būs jāpiešķir valdībai skaidrs mandāts, vai Latvija piedalīsies turpmākajā uzņēmuma finanšu restrukturizācijā un ar kādiem nosacījumiem.
“Šis ir stratēģisks lēmums par to, vai Latvija arī nākotnē vēlas būt “airBaltic” īpašniece un saglabāt ietekmi pār uzņēmuma darbību. Saeimai ir jāizvērtē ne tikai tas, cik daudz naudas tiek prasīts, bet arī tas, ko valsts par šo naudu iegūst un kādus riskus uzņemas,” akcentēja Kulbergs.
Ja Latvija vēlas saglabāt būtisku līdzdalību un ietekmi uzņēmumā, valstij jābūt gatavai piedalīties finansējumā kopā ar privātajiem kreditoriem un investoriem.
Ministru prezidents uzsvēra, ka valsts nevar palikt vienīgais “airBaltic” finansētājs un vienīgais riska nesējs. Ja privātie kreditori un investori nav gatavi ieguldīt savu naudu, nav pamata visu risku pārlikt uz Latvijas nodokļu maksātājiem.
Otra iespēja ir valstij turpmākajā finansējumā nepiedalīties. Tādā gadījumā jārēķinās, ka Latvijas līdzdalība uzņēmumā var būtiski samazināties un kontrole pār “airBaltic” var nonākt kreditoru vai jaunu akcionāru rokās.
Kulbergs norādīja, ka pašreizējā situācija nav radusies šodien. Šā gada aprīlī iepriekšējā valdība virzīja 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu bez nodrošinājuma un ar atmaksas termiņu līdz 31. augustam. Finansējums tika piešķirts laikā, kad vēl nebija pabeigts uzņēmuma finanšu restrukturizācijas plāns. “Aprīlī pieņemtais lēmums “airBaltic” strukturālās problēmas neatrisināja. Tas uzņēmumam deva papildu laiku, bet smago lēmumu pārcēla nākamajai valdībai. Tagad mums šis lēmums jāpieņem daudz sarežģītākos apstākļos un ļoti īsā laikā,” norādīja Kulbergs.
Arī koalīcijas partneri vēlas papildu skaidrojumu
Arī pārējie koalīcijas partneri pirms balsojuma Saeimā vēl grib saņemt papildu skaidrojumu iespējamai valsts iesaistei.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība) sacīja: “Tur jābūt ļoti stingram pamatojumam: kāpēc tas vajadzīgs. Šobrīd no ZZS puses es nevaru teikt, ka frakcija ir gatava balsot par visu, kas šobrīd nolikts priekšā.”
Saeimas deputāte Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) norādīja: “Te neiet runa par vienkārši kaut kādu papildu naudas došanu. Tas vairāk ir stāsts par to, cik mēs esam gatavi un kādā apmērā piedalīties, lai arī uzturētu tādas tiesības lemt tālāk par “airBaltic” nākotni.”
Savukārt klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) norādīja: “Mēs par šo lēmumu vēl lemsim un, līdzīgi kā kolēģi saka, ka ir priekšā divi lēmumi – gan Saeimas, gan tālāk valdības. Ja kaut kāds finansiāls atbalsts būs nepieciešams, nevar notikt, ka valsts ir vienīgais investors.”
KONTEKSTS:
Kā zināms, 2024. gadā “airBaltic” emitēja obligācijas 380 miljonu eiro apmērā ar 14,5 % procentu likmi gadā, tostarp valsts iegādājās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā. Grafiks paredzēja, ka kompānijai piektdien, 14. augustā, jāmaksā obligāciju procentu maksājums 13,775 miljonu eiro apmērā, taču “airBaltic” iepriekš nekomentēja, vai to darīs.
“airBaltic” jau ilgāku laiku meklē iespējas stabilizēt finanšu situāciju uzņēmumā, pārskatot biznesa plānu un piesaistot investorus un jaunu finansējumu. Pārskatītais biznesa plāns paredz būtiski mainīt līdzšinējo attīstības kursu. Proti, samazināt lidmašīnu skaitu, vairāk koncentrējoties uz pelnošākajiem maršrutiem, un Rīgu atstāt kā galveno bāzi. Vienlaikus uzņēmumam nepieciešami simtiem miljoni eiro jauna finansējuma, un pieļauts, ka vajadzīgo finansējumu varētu piesaistīt arī no obligāciju turētājiem.
Valdība pagājušās nedēļas beigās lēma par iespēju iegādāties “airBaltic” obligācijas vēl 30 miljonu eiro apmērā. Tāpat lemts pagarināt valsts aizdevuma atmaksu līdz šā gada beigām. Iepriekš bija noteikts, ka 30 miljonu eiro valsts aizdevums augsto degvielas cenu segšanai jāatmaksā līdz šī mēneša beigām.
Arī 2025. gadā Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” strādāja ar zaudējumiem – 44,3 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes mazāki salīdzinājumā ar lidsabiedrības zaudējumiem gadu iepriekš. Kompānija 2025. gadā strādāja ar 779,3 miljonu eiro ieņēmumiem, kas ir par 4 % lielāki nekā gadu iepriekš.
“airBaltic”, ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, apturēja iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā. Kompānija mēģināšot piesaistīt caur privātiem investoriem. Ja tas neizdosies, tad “airBaltic” vadība neizslēdz, ka varētu atkal lūgt valsts palīdzību. Uzņēmums rēķināja, ka tā darbības sekmīgai finansēšanai ziemā būs vajadzīgi papildu 100 līdz 150 miljoni eiro.
