Saeimā virzītie grozījumi Krimināllikumā paredz bargākus sodus par būtisku kaitējumu ekosistēmām, ūdenim, gaisam un augsnei, nelikumīgu rīcību ar bīstamām vielām un atkritumiem, invazīvo sugu izplatīšanu, kā arī aizsargājamo sugu un to dzīvotņu iznīcināšanu. Plānots, ka par neatgriezenisku kaitējumu videi piemēros arī bargākus sodus ar brīvības atņemšanu.
Taču “Zemnieku saeima” bažījas, ka patlaban likumprojektā nav pietiekami skaidri nodalīts tīšs vides noziegums no situācijas, kad zemes īpašnieks apkaro, piemēram, vēsturiski savairojušos latvāņus, bet nespēj invazīvo sugu pilnīgi iznīcināt.
Organizācijas vadītājs Juris Lazdiņš uzskata – grozījumi ir jāpārskata un likumā skaidri jānorāda, ka šajos gadījumos saimniekam nevar draudēt kriminālatbildība par invazīvas sugas pavairošanu.
“Šie Krimināllikuma grozījumi var radīt situāciju, kur pie kaut kādiem apstākļiem zemes īpašniekam var tikt ierosināta krimināllieta. Un attiecībā uz lauksaimniekiem tas nozīmē automātiski, ka tu nekvalificējies daudziem maksājumiem. Ja arī tu pierādīsi, ka tu neesi apzināti to darījis, tie ir gadi, kas paies, un šajā periodā tu vairs nekvalificējies maksājumiem. Tāpēc tieši šie Krimināllikuma panti ir jāizņem ārā un vēlreiz jāpārskata, lai skaidri būtu saprotams, par ko iestājas kriminālatbildība un kurā gadījumā vispār tu nemaz nenonāc līdz krimināllietas uzsākšanai,” pauda Lazdiņš.
Tāpat lauksaimnieki satraukti par situācijām, kad, veicot likumisku saimniecisko darbību, kā mežu vai lauku apstrāde, var tikt ietekmētas kādas aizsargājamas sugas bez tīša nodoma.
“Ar konkrētu piemēru. Pagājušajā gadā Latvijā atklāja jaunu sēņu sugu, kura ir aizsargājama. Ja šāda sēne mežistrādes darbību rezultātā tiks bojāta, likvidēta, iznīcināta, tas būs būtisks kaitējums. Līdzīgi tas pats ir ar lauksaimniecību, kur ir datubāze “Ozols”, – mums ir gadījumi, kad lauksaimnieks nezina un viņam neviens nepaziņo, ka tajā datubāzē ir ielikta pļava, kuru nedrīkst uzart. Viņš viņu uzar, un viņš pēc tam no Lauku atbalsta dienesta dabū sodu. Bet viņš nezināja par to. Un tad aicinājums deputātiem, pieņemot lēmumu, padomāt, ka tie būs kriminālprocesi cilvēkiem. Es tiešām nevaru pateikt, kura būs tā persona, kura izvērtēs, vai viņš to darīja apzināti vai neapzināti. Vai viņš zināja, ka tā sēne tur aug vai nezināja!?” – Juridiskajā komisijā aizvadītajā nedēļā klāstīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadītājs Guntis Gūtmanis.
Šajā komisijas sēdē viedokli pauda arī Latvijas Dabas fonda pārstāve Madara Merle, kura uzskata, ka minētajām lauksaimnieku bažām nav pamata, jo arī jau līdz šim Krimināllikumā paredzētie sodi par īpaši aizsargājamo sugu iznīcināšanu vai bojāšanu piemēroti reti un tieši par tīšu rīcību.
“Apskatoties “manastiesas.lv”, es atrodu tikai divus spriedumus, kur ir piespriests kaut kāds sods par šo 115. pantu, par apzinātu rīcību. Tātad viens gadījums bija alkohola reibumā cilvēks uzkāpis uz jumta, iznīcināja baltā stārķa ligzdu ar mazuļiem iekšā, otrā gadījumā persona ar SUP dēli aizbrauca un iznīcināja kolonijās ligzdas un ar airi olas sašķaidījis. Divi gadījumi – šī nav problēma. Tas, ko teica tikko LOSP pārstāvis, –
nu, nebūs tā, ka pēkšņi mums būs vesela varza ar krimināllietām, kurās pēkšņi būs visi notiesāti. Tas nav par nezināšanu, tas ir par apzinātu mērogojamu rīcību ar lielu būtisku kaitējumu,” sacīja Merle.
Komentējot lauksaimnieku iebildes, Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins no “Jaunās Vienotības” uzsvēra, ka pats par sevi fakts, ka nodarīts kaitējums videi, nenozīmē automātisku kriminālatbildību. Ja personas apzinātu rīcību nekonstatē, tad nav arī atbildības un, viņaprāt, tas nav atsevišķi jāatrunā likumā.
“Gadījumā, ja cilvēks radīja būtisku kaitējumu, bet viņš nav vainīgs, tad viņam arī tagad nav atbildības un arī turpmāk nebūs. Bet ierakstīt pantā, ka saimnieciskā darbība atbrīvo no kriminālatbildības, ir aplami. Tad sanāks tā, ka pat ar nodomu radot kaitējumu, cilvēks varēs pateikt man ir saimnieciska darbība, man tas ir atļauts. Tam nevar piekrist. Es saprotu, ka ir uztraukums varbūt tādēļ, ka institūcijas var sākt piemērot nepareizi. Taču gadījumā, ja nav vainas, nav noziedzīga nodarījuma un tas ir pamatu pamats, to neraksta pie katra panta,” teica Judins.
Šos grozījumus Krimināllikumā Saeima šonedēļ skatīs otrajā lasījumā un izmaiņas kopumā patlaban tiek virzītas, lai Latvijā ieviestu direktīvu par vides krimināltiesisko aizsardzību, kas nosaka vienotus minimālos standartus visā Eiropas Savienībā.
“Zemnieku saeima” savas iebildes turpinās uzturēt un neizslēdz arī kādus protestus, ja likumprojekts netiks pārskatīts.
