ĪSUMĀ:
Uzņēmēji reģionos darbina ģeneratorus, mājsaimniecībās neziņa
Elektropārrāvuma gadījumā lieti noder ģeneratori, kas nodrošina elektrību arī tad, ja elektrotīklā ir traucējumi. Uzņēmumā “Straupes piens” tikai ar ģeneratora palīdzību var turpināties ražošana. Arī veikali Madonas novadā izmanto ģeneratorus, tiesa, mazākas jaudas.
Tikmēr Lietuvas pierobežā Grenctālē iedzīvotāji ir sašutuši par Krīzes vadības centra vadītāja rosinājumu mājsaimniecībās parūpēties par ģeneratoru krīzes situācijām. Tie nav lēti, un ne visi tos var atļauties.
Vētras postījumu kompensācijas – iespējams, rekordlielas
Vētras nodarīto postījumu izmaksas vēl nav aplēstas, tomēr tās varētu sasniegt rekordlielu apmēru, paudis Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (“Apvienotais saraksts”). Viņš norādīja, ka neizslēdz iespēju pēc palīdzības vērsties arī Eiropas Savienībā.
Savukārt “Civilās aviācijas aģentūra” brīdināja, ka vētras seku apzināšana notiks arī ar droniem, tāpēc Latvijā iespējama paaugstināta dronu aktivitāte.
Pašvaldībās varētu veidot noturības punktus krīzes situācijām
Daļa iedzīvotāju varēja labāk sagatavoties vētras sekām, tomēr mācības redz arī valsts un pašvaldību pusē – tā pirmdienas rītā paudis Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle.
Postošā vētra sniegusi arī mācībstundu atbildīgajiem dienestiem. Lai iedzīvotājiem elektrības pārrāvumu gadījumā būtu iespējams nodot svarīgu informāciju, nodrošināt dzeramo ūdeni un sakarus, pašvaldībās ir jāveido noturības punkti, pirmdien, 24. augustā, nolemts Ministru kabineta krīzes vadības sēdē. To izveidei ir jāizstrādā visaptverošs regulējums.
Dzeltenais brīdinājums – valsts vidienē un rietumu daļā applūdīs upju palienes un zemākās vietas
Izplatīts dzeltenais brīdinājums par upju palieņu un zemāku vietu applūšanu valstī valsts vidienē un rietumu daļā. Latvijā nokrišņu ietekmē ūdenslīmenis upēs strauji paaugstinājies, tas turpinās paaugstināties, plašāk applūdīs upju palienes un zemākās vietas. Brīdinājums ir spēkā līdz otrdienas, 25. augusta, pulksten 14.
Vētras seku novēršana Rīgā varētu ilgt vairāk nekā mēnesi
Rīgas dārzos, parkos un apstādījumos izgāzti vai nolauzti vairāk nekā 250 koki, vējā cietuši arī dižkoki. No parkiem visvairāk cietuši Rīgas centra parki, Dzegužkalns un Pļavnieku birzs, savukārt visu Rīgā vētrā plosīto mežu sakopšana varētu ilgt vairāk nekā mēnesi.
Rīdziniekiem no pirmdienas, 24. augusta, pulksten 6 iespējams nogādāt vētras izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas uz savākšanas vietu Uzvaras bulvārī 16 a, bet no otrdienas – arī Mežaparkā.
Otrajā dienā pēc vētras: bez elektroapgādes vēl tūkstošiem mājsaimniecību
Līdz pirmdienas, 24. augusta, plkst.18 elektroapgāde atjaunota vairāk nekā 220 000 klientu jeb vairāk nekā 80 % no klientiem, kam vētras ietekmē bija pārtraukta elektroapgāde, liecina “Sadales tīkla” apkopotā informācija. Pirmdienas vakarā bez elektroapgādes – vēl vairāki desmiti tūkstošu klientu.
Lielākajā daļā Preiļu novada jau otro dienu nav elektrības, bet naktī uz svētdienu pilnībā pazuduši arī mobilie sakari. Jēkabpilī bez elektrības, interneta un mobilajiem sakariem aizvadīja nepilnu diennakti, elektrības pārrāvums bija arī slimnīcā. Cilvēki atzīst, ka sajūtas gandrīz kā apokalipsē.
Traucēti mobilie sakari, ietekmēta arī vilcienu kustība
Svētdienas rītā saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari ir ietekmēti gan mobilo sakaru operatora “Latvijas Mobilais telefons” (LMT), gan “Tele2 Latvija” (“Tele2”), gan “Bite Latvija” (“Bite”) klientiem. Vietām mobilie sakari traucēti arī pirmdien.
Vētra svētdien ietekmējusi arī vilcienu kustību, savukārt pirmdien iespējama atsevišķu reisu kavēšanās, ņemot vērā, ka dzelzceļa infrastruktūrā joprojām turpinās vētras radīto postījumu novēršanas darbi.
Apdzīvotas vietas Latgalē, Bauska, Ogre un citas pilsētas – teju vai atrautas no ārpasaules
Vētras sekas izjutušas arī vairākas apdzīvotas vietas Latgalē, kā arī Bauska, Ogre un citas pilsētas. Ogrē iedzīvotāji sestdienas vakarā bija palikuši bez elektrības un mobilajiem sakariem, tādējādi – burtiski izolēti no ārpasaules, savukārt svētdienas rītā nav strādājuši ne veikali, ne degvielas uzpildes vietas. Savukārt Bauskā svētdien nebija elektrības, nedarbojās arī mobilie sakari un internets, tādēļ bija traucēta cilvēku iespēja sazināties.
Spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; tā prasījusi viena cilvēka dzīvību
Naktī uz 23. augustu piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada, kad ir pilnvērtīgi novērojumi par vēja brāzmām Latvijas teritorijā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.
Vētra arī kaimiņvalstīs
Spēcīgā vētra naktī uz 23. augustu skāra arī Latvijas kaimiņvalstis – Lietuvu un Igauniju. Lietuvā vētra prasījusi arī cilvēka dzīvību, bet svētdienas rītā bez elektrības bija vairāk nekā 215 000 Lietuvas mājsaimniecību. Savukārt Igaunijā vētras spēks mazinājies, tomēr valsts glābēji kopumā saņēma 250 pieteikumus par vētras radītiem postījumiem.
Vētras dēļ pārcēla vairākus pasākumus
Glābēji dienu pirms vētras aicināja iedzīvotājus un dažādu pasākumu organizatorus būt atbildīgiem un pašiem izvērtēt, vai plānotais pasākums šādos apstākļos var noritēt droši. Lai gan vairāki lieli pasākumi, tostarp koncerts Mežaparkā un pusmaratons Jelgavā, tika pārcelti, ne visi publiskie pasākumi vētras dēļ tika atcelti vai pārcelti.
Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle pirmdienā pēc vētras norādīja, ka tiks izstrādāti priekšlikumi konkrētai rīcībai šūnapraides paziņojumu gadījumos, kas būtu jāievēro gan sabiedrībai, gan arī pasākumu organizatoriem, lai lēmumi nebalstītos uz subjektīvu viedokli pasākumu turpināt vai ne.
