Sprance pagājušonedēļ devās uz Donbasu un kopā ar ukraiņu mediķiem pavadīja nakti stabilizācijas punktā frontes pievārtē, kur tiek sniegta pirmā palīdzība ievainotajiem ukraiņu karavīriem.
Latvijas Radio korespondente Indra Sprance ar ievainoto ukraiņu karavīru evakuācijas komandas locekļiem “Grinču” un “Monahu”
Kopā ar Ukrainas Bruņoto spēku Trešā armijas korpusa 60. brigādes karavīriem esam ceļā uz stabilizācijas punktu frontes pievārtē Doneckas apgabalā. Mums priekšā – pārsimt metru attālumā – virs koku galotnēm redzams lidojam prāva izmēra drons.
Uz manu jautājumu, ko tagad darīt, karavīre ar segvārdu “Panda”, mierīgi atbild: “Neko nedarām.” Šādā situācijā atliek tikai nogaidīt, kad ukraiņu radioelektroniskā pretdarbība nosēdinās ienaidnieka dronu. “Vai arī tas atradīs mērķi, un cerams, ka tie nebūsim mēs,” nosaka “Panda”.
Dronu klātbūtne nozīmē nemitīgas briesmas
Ukrainas kara gaitu atspoguļojošajā projekta “DeepState” kartē šī teritorija iezīmēta kā piefrontes apgabals Doneckas apgabalā, taču “Panda” to raksturo kā pēc būtības “pelēko zonu”, kur notiek cīņas.
“Šobrīd visa loģistika ir nedroša. Nevienu pārvietošanās ceļu nevar raksturot kā drošu, jo ienaidnieks ar dronu palīdzību visu kontrolē. Jebkura iebraukšana vai izbraukšana ir izaicinājums ekipāžai, kas dodas uz rotāciju vai ekipāžai, kas transportē ievainoto,” stāsta “Panda”.
Foto: Indra Sprance, Latvijas Radio Ukraiņu kareive ar segvārdu “Panda”
«Domās un darbos kopā ar Ukrainu!»
Lai ukraiņu tauta varētu turpināt drosmīgi aizstāvēt savu valsti, nepieciešama arī praktiska palīdzība, tādēļ LSM sadarbībā ar “Ziedot.lv” no 17. augusta līdz 13. septembrim aicina ziedot visaptverošas rehabilitācijas nodrošināšanai Ukrainas karavīriem.
Ziedot iespējams, zvanot 90204113 (maksa par zvanu – 5 eiro ar PVN) vai tiešsaistē “Ziedot.lv”.
Arī mēs braucam mobilās uguns grupas pavadībā – pikapa aizmugurē vīri šaušanas gatavībā visu braucienu uzmana debesis. Pa ceļam redzami sadegušu automašīnu vraki. Arī viena smagā automašīna.
“Te atlidoja vadāmā aviobumba,” rāda “Panda”. “Tieši automašīnā trāpīja,” nosaka viņas kolēģis.
Brīžiem piestājot un nogaidot, brīžiem “lidojot” lielā ātrumā, esam sekmīgi sasnieguši medicīnisko stabilizācijas punktu. Tas ir rūpīgi paslēpts no ienaidnieka acīm.
Šajā vietā visu diennakti dežūrē mediķu komanda, kas jebkurā brīdī gatavi sniegt pirmo palīdzību ievainotajiem karavīriem.
Esmu sarunājusi, ka pavadīšu kopā ar viņiem vienu dežūras nakti, bet no rīta karavīri mani atkal izvedīs ārā no šī apgabala.
Ukraiņi tic uzvarai un taisnīgam kara iznākumam
Laikā, kad esmu ieradusies, neviena ievainotā uz vietas nav. Ķirurgs ar segvārdu “Kotjar” saka – nekad arī nevar zināt, kad viņus atvedīs.
“Viss atkarīgs no situācijas. Var nebūt neviena, un mēdz būt arī pa trim, četriem diennaktī,” stāsta “Kotjar”.
Viņš ir ķirurgs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Armijai pievienojies 2023. gadā un šobrīd jau jūtas morāli un fiziski noguris no kara, bet uzskata, ka valstij ir jāpalīdz.
“Nemelošu – protams, ka esmu noguris. Gribas gan mājās, pie ģimenes un bērniem, bet ir tāds jēdziens kā “vajag”, un tu jau dzīvo, par atskaites punktu, ņemot vērā to.”
Līdzīgas sajūtas ir arī ārstam anesteziologam ar segvārdu “Kosmoss”.
“Mēs gaidām uzvaru. Mēs negaidām kara beigas uz jebkādiem nosacījumiem. Mums ir vajadzīga uzvara ar mūsu nosacījumiem, jo ienaidnieks atnāca uz mūsu zemi. Mēs nevienu šeit nesaucām, un mēs nevienam neesam devuši iemeslu, lai mums uzbruktu,” uzsver “Kosmoss”.
Mediķi stāsta, ka tehniski stabilizācijas punktā ir viss nepieciešamais, lai stabilizētu ievainotos un sagatavotu tālākai transportēšanai uz slimnīcām. No parastas medicīnas iestādes tas atšķiras vien ar sadzīviskām neērtībām, kādas ir jāpiedzīvo, atrodoties lauka apstākļos. Tai skaitā jārēķinās ar nemitīgiem dronu uzlidojumu draudiem.
Stabilizācijas punkts nepieciešamības gadījumā var nodrošināt palīdzību arī lielākam cilvēku skaitam, stāsta “Panda”.
“Šobrīd stabilizācijas punkts spēj sniegt palīdzību vienam smagi ievainotam, trīs līdz pieciem vidēji smagiem ievainotiem un tuvu piecdesmit viegli ievainotiem. Savas iespējas paplašinām, lai būtu divi operācijas galdi un vienlaikus varētu sniegt palīdzību diviem smagi ievainotiem.”
Oleksandru ievainoja, kad viņš mēģināja glābt cīņu biedru
Visbiežāk uz šejieni atvestajiem karavīriem ir mīnu sprādzienos un dronu uzbrukumos radītas traumas. Daļa no atvestajiem karavīriem ir ar zaudētām ķermeņa daļām.
“Nepilnas traumatiskās amputācijas vai pilnīgas traumatiskās amputācijas, ja karavīrs ir cietis ceļā uz pozīcijām vai no pozīcijām, piemēram, uzkāpis uz no attāluma izmestas mīnas. Tāpat ir bezpilota lidaparātu uzbrukumos radītās šķembu traumas. Ložu radīto traumu šobrīd ir ļoti maz, praktiski nav,” stāsta “Panda”.
To, cik sarežģīti šādos karadarbības apstākļos ir evakuēt ievainotos, apliecina arī Oleksandra pieredzētais. Viņš ir 29 gadus vecs karavīrs, kuru ieved stabilizācijas punktā īsi pēc četriem rītā.
Foto: Indra Sprance, Latvijas Radio Ukrainas kara mediķi sniedz palīdzību ievainotam karavīram
Ievešanas brīdī Oleksandrs izskatās stipri novājējis. Viņš guvis šķembu traumas pirms aptuveni nedēļas. Visu šo laiku viens pats pavadījis kaujas laukā līdzās kritušajam biedram. Tikai nedēļu pēc ievainojuma gūšanas viņu izdevās izvest no kaujas lauka.
Ar mediķu atļauju un paša Oleksandra piekrišanu īsi aprunājos ar viņu.
“Tas notika aptuveni pirms nedēļas. Devos glābt savu cīņubiedru. Viņu neizdevās glābt. Mani arī puiši izglāba ar to, ka koordinēja manas darbības, jo es, tā var teikt, biju aizrāvies, cenšoties palīdzēt cīņubiedram. Viņa segvārds bija “Cigan”. Tā arī notika tas, ka šobrīd vairs neesmu īsti vesels. Visa būs mūsu Ukraina!”
“Svinēsim tad, kad būs mūsu uzvara!”
Palīdzību karavīriem atgūt un noturēt veselību Trešā armijas korpusa 60. brigādē sniedz arī medicīniskajā rotā un rehablitācijas centrā.
Tas iekārtots un strādā Doneckas apgabalā par spīti arvien pieaugošajiem iebrucēja centieniem sagrābt vēl brīvās apgabala teritorijas. Neviens no šajās vienībās dienošajiem nešaubās par Ukrainas uzvaru, un tā ir arī viņu karstākā vēlēšanās Ukrainas 35. dzimšanas dienā.
Foto: Indra Sprance, Latvijas Radio Latvijas Radio korespondente Indra Sprance kopā ar mobilo uguns grupu, kas ieveda un izveda no vietas, kur atrodas stabilizācijas punkts
“Mēs strādājam labā noskaņojumā. Strādājam uzvarai jebkādos apstākļos, jebkurā apgabalā, jebkādā vietā ar vienu mērķi – atjaunot mūsu puišu veselību un atbalstīt viņus, lai pietuvinātu uzvaru,” uzsver medicīniskās rotas terapeite Lana.
“Neatkarības diena ir ļoti lieli svētki, jo tieši neatkarības dēļ mēs visi šeit atrodamies un cīnāmies. Neatkarība un brīvība ir katra ukraiņa ģenētiskajā kodā. Šie svētki ir lielāki nekā dzimšanas diena,” uzsver ievainoto karavīru evakuētājs ar segvārdu “Monahs”.
“Jā, bet svinēsim mēs tad, kad būs mūsu uzvara,” piebalso viņa kolēģis ar segvārdu “Grinčs”.
“Tad būs svētki pa īstam,” secina “Monahs”.
