Vēstniecība izplatīja paziņojumu pēc tam, kad laikraksta “The Times” svētdienas izdevums “The Sunday Times” vēstīja, ka Maskava atsaukusi vēstnieku Andreju Keļinu, jo “mēģina piespiest Lielbritāniju pārskatīt atbalstu Ukrainai”.
Avīze raksta, ka Maskava nav izvirzījusi kandidātu Keļina vietā, “un, cik saprotams, vēstniecības darbiniekiem nav nekādas informācijas par to, kad varētu tikt iecelts pēctecis”.
“Pēc laikraksta “The Times” publikācijas par Andreja Keļina diplomātiskās misijas beigām kā Krievijas vēstniekam Apvienotajā Karalistē vēstniecība uzskata par nepieciešamu norādīt, ka nekas no tās laikrakstam sniegtajā komentārā neliecina par to, ka Krievijas puse plāno pazemināt diplomātisko attiecību līmeni starp abām valstīm,” teikts Krievijas vēstniecības paziņojumā platformā “Telegram”.
“Attiecībā uz Krievijas un Apvienotās Karalistes attiecību stāvokli visās jomās – tās ir pasliktinājušās līdz bezprecedenta zemam līmenim pilnīgi un vienīgi pēc Londonas iniciatīvas,” piebilsts paziņojumā.
Keļins, kurš vairāk nekā septiņus gadus bija Krievijas vēstnieks Lielbritānijā, atstāja amatu 21. jūlijā, ziņoja “The Sunday Times”.
“Diplomātisko attiecību pazemināšana, atsaucot vēstnieku, ir viens no oficiālajiem veidiem, kā valdība var izteikt nopietnu neapmierinātību vai protestu, pilnībā nepārtraucot attiecības,” teikts laikrakstā.
Lielbritānijas Ārlietu ministrija norādīja aģentūrai AFP, ka šis ir “Krievijas Ārlietu ministrijas jautājums”.
“Mums ir vēstnieks un vēstniecība Maskavā, lai (..) izteiktu bažas Krievijas valdībai,” uzsvēra ministrija.
“Mēs turpinām stāvēt plecu pie pleca ar Ukrainu, kurai ir tiesības aizstāvēt sevi pret Krievijas nelikumīgo un nepamatoto iebrukumu,” piebilda ministrija.
Lielbritānija ir bijusi viena no Ukrainas galvenajām atbalstītājām kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā, piešķirot atbalstam aptuveni 25 miljardus sterliņu mārciņu (29 miljardi eiro), tostarp 16 miljardus mārciņu (19 miljardi eiro) militārajā palīdzībā.
