2026. gadā es veicu kvalitatīvo pētījumu, lai noskaidrotu fizisko aktivitāšu pieredzi grūtniecības laikā sievietēm ar lieko svaru un aptaukošanos. Veicu 15 individuālas intervijas. Pētījuma rezultāti atklāj, ka intervētās sievietes bija vienotas uzskatā: fiziskās aktivitātes grūtniecības laikā ir nozīmīgas un sniedz ieguvumus gan vispārējai veselībai, gan dzemdību un pēcdzemdību perioda atvieglošanai. Taču pozitīvajiem uzskatiem par fiziskajām aktivitātēm ne vienmēr sekoja praktiska rīcība.
Par rakstu
Šis raksts ir daļa no Latvijas zinātnieku sasniegumu un pētījumu atspoguļojuma sabiedriskā medija portālā LSM.lv.
Fiziskās aktivitātes mazina dažādu komplikāciju risku gaidību laikā un dzemdībās
Cik ļoti grūtnieces Latvijā skar svara un aptaukošanās problēma? Latvijā 2017.–2019. gadā veiktā pētījumā, kurā aptaujātas vairāk nekā 1000 grūtnieces, 32 % bija ar lieko svaru un aptaukošanos,1 bet 2023. gada pētījumā, kurā piedalījās 236 grūtnieces, 22,7 % bija ar lieko svaru un 9,9 % ar aptaukošanos.2 2018. gada pētījuma dati liecina, ka Eiropā ar lieko svaru un aptaukošanos saskārās apmēram trešā daļa grūtnieču.3 Grūtniecēm par lieko svaru tiek uzskatīts ķermeņa masas indekss (ĶMI) virs 25, savukārt aptaukošanās tiek diagnosticēta, ja ĶMI ir virs 30, kas noteikts grūtniecības sākumā.
Lai gan lielākai daļai sieviešu ar lieko svaru un aptaukošanos grūtniecība un dzemdības norit bez sarežģījumiem, tāpat ir paaugstināts risks dažādu komplikāciju attīstībai.
2019. gadā veikta plaša apsekojuma dati liecina, ka apmēram ceturtā daļa grūtniecības komplikāciju, tajā skaitā gestācijas hipertensija, gestācijas diabēts, preeklampsija un priekšlaicīgas dzemdības, bija saistītas ar mātes aptaukošanos un lieko svaru4. Palielināts ĶMI pirms grūtniecības kopā ar pārmērīgu svara pieaugumu tās laikā rada vislielāko grūtniecības komplikāciju risku un ilgtermiņa veselības sekas gan mātei, gan bērnam.
Savukārt fiziskās aktivitātes var veicināt veselīga dzīvesveida paradumus un samazināt hronisko slimību risku5. Ar fiziskām aktivitātēm domātas jebkura veida kustības, kuru laikā tiek nodarbināta muskulatūra un patērēta enerģija. Tie ir gan mērķtiecīgi treniņi, gan citas darbības, kas saistītas ar ķermeņa kustībām, piemēram, mājas uzkopšana vai dārza darbi, pastaigas, sporta spēles vai citas aktīvās atpūtas aktivitātes. Sievietēm grūtniecības laikā Pasaules Veselības organizācija (PVO) rekomendē vidējas, arī augstas intensitātes fiziskās aktivitātes vismaz 150 minūtes visas nedēļas garumā, ietverot dažādas aerobas un muskuļu spēku uzlabojošas aktivitātes6.
Viens veids, kā aptuveni noteikt, vai fiziskā aktivitāte ir vidējā intensitātē, ir sarunas tests – vajadzētu spēt uzturēt sarunu, bet nebūtu iespējams padziedāt.
Savukārt augstas intensitātes aktivitātes laikā sarunu uzturēt būtu apgrūtinoši. Lai gan fiziskās aktivitātes uzlabo veselību un mazina dažādus veselības riskus, grūtniecības laikā to apjomam parasti ir tendence samazināties, un PVO rekomendētais daudzums reti tiek sasniegts7,8. Latvijā, līdzīgi kā citur Eiropā, fizisko aktivitāšu līmenis grūtnieču vidū ir samērā zems. 2024. gadā no 222 grūtniecēm 59,1 % sieviešu atzīmēja, ka nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm grūtniecības laikā, bet līdzīgi, kā citur Eiropā tikai 14,8 % pietuvojās vai sasniedza PVO fizisko aktivitāšu rekomendācijas9,10,11.
Pētījumi liecina, ka aktīvs dzīvesveids grūtniecības laikā var palīdzēt sievietei mazināt arī ar piedzīvotajām ķermeņa izmaiņām saistītas sūdzības, piemēram, sāpes muguras lejasdaļā un iegurņa joslā, kā arī uzlabot emocionālo pašsajūtu, mazināt nogurumu un depresijas un trauksmes simptomu attīstības risku12. Tāpēc sievietēm, kurām nav medicīnisku ierobežojumu, ir būtiski saņemt atbalstu un iedrošinājumu saglabāt fizisko aktivitāti arī grūtniecības laikā8.
Visvairāk iecienījušas pastaigas
Ko atklāj mans pētījums par grūtnieču ar lieko svaru un aptaukošanos fizisko aktivitāšu pieredzi? Pētījumā intervētās sievietes bija vienisprātis, ka fiziskās aktivitātes grūtniecības laikā ir nozīmīgas un sniedz ieguvumus gan vispārējai veselībai, piemēram, noguruma mazināšanai, garastāvokļa uzlabošanai, svara kontrolei, gan ar grūtniecību saistītajiem procesiem – dzemdību un pēcdzemdību perioda atvieglošanai.
“Protams, kustēties ir labi – vairāk pastaigu, lai labāk justos, lai sagatavotos tam, ka bērns piedzimst.”
Bet, neskatoties uz to, vairāku pētījuma dalībnieču atbildēs bija vērojama pretruna, jo pozitīvajiem uzskatiem par fiziskajām aktivitātēm ne vienmēr sekoja praktiska rīcība. Respektīvi,
neskatoties uz sieviešu pārliecību par fizisko aktivitāšu nozīmi un sniegtajiem ieguvumiem grūtniecības laikā, daļa no viņām ar tām regulāri nenodarbojās.
Pētījumā 11 sievietes norādīja, ka viņu ikdienā ir iekļautas kādas fiziskās aktivitātes, taču, analizējot atbildes, radās iespaids, ka tikai trīs no viņām, iespējams, sasniedz PVO rekomendēto minimālo fizisko aktivitāšu līmeni. Šis paradokss saskan ar 2025. gadā publicētu pētījumu, kurā tika pētīta veselībpratības (cilvēku spēja meklēt, saprast un rīkoties ar informāciju, kas saistīta ar veselību) saistība ar spēju veiksmīgi plānot un piedalīties fiziskajās aktivitātēs un sasniegt uzstādītos mērķus (treniņu pašefektivitāte) sievietēm grūtniecības laikā. Lai gan grūtnieces kopumā apzinājās aktivitāšu nozīmi, viņu pārliecība par spējām tās īstenot bieži bija zema vai vidēja. Tajā pašā pētījumā tika konstatēta arī nozīmīga pozitīva saistība starp pašefektivitāti attiecībā uz fizisko aktivitāšu veikšanu un iepriekš aprakstīto veselībpratību. Respektīvi, grūtnieces ar augstāku veselībpratības līmeni kopumā jutās pārliecinātākas par savām spējām iesaistīties un regulāri nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, savukārt grūtnieces ar nepietiekamu veselībpratības līmeni saskārās ar grūtībām piekļūt veselības informācijai un to izprast, efektīvi komunicēt ar veselības aprūpes speciālistiem, pieņemt informētus lēmumus un atbilstoši pārvaldīt savu veselības stāvokli14.
Manā pētījumā ir interesanta iezīme – sievietes biežāk kā vispieejamāko un nozīmīgāko fizisko aktivitāšu veidu minēja pastaigas.
Tas varētu atspoguļot sieviešu tendenci pārvērtēt vienas konkrētas aktivitātes nozīmi grūtniecības laikā.
“Viennozīmīgi staigāšana – es to uzskatu par pamatu visam.”
Lai gan PVO fizisko aktivitāšu vadlīnijas iesaka aerobas aktivitātes, un pastaigas ir drošs un ieteicams šādu aktivitāšu veids, ne vienmēr pastaigu laikā iespējams sasniegt rekomendēto vidējas vai augstas slodzes intensitāti. Ņemot vērā, ka sievietes uzskatīja – grūtniecības laikā droši ir veikt galvenokārt mierīgas un zemas intensitātes aktivitātes, – aprobežošanās ar pastaigām kā vienīgo fizisko aktivitāti var ierobežot iespējas sasniegt pilnvērtīgus veselības ieguvumus.
Līdzīgi priekšstati par pastaigu ieguvumiem ir novērojami arī pētījumā, kur sievietes, īpaši tuvojoties dzemdībām, biežāk izvēlējās lēnas pastaigas, tās saistot ar ķermeņa sagatavošanu un sāpju mazināšanu dzemdību laikā15,16.
Manā pētījumā sievietes nosauca daudz faktoru, kuri, viņuprāt, veicina un kavē fizisko aktivitāšu veikšanu un iekļaušanu savā ikdienā. Viņas atzina, ka ikdienā ieviest fiziskās aktivitātes būtiski traucē ar grūtniecību saistītie simptomi, piemēram, sāpes un diskomforts, bezspēks var ierobežot un apgrūtināt spēju kustēties.
“Kad vēders aug lielāks, grūtāk pieliekties, grūtāk pietupties, ir mainīts līdzsvars”.
Tajā pašā laikā fiziskie simptomi var arī veicināt kustību ieviešanu ikdienā. Piemēram,
ja iepriekš izjustas sāpes un diskomforts mazkustīguma dēļ, bet fizisku aktivitāšu laikā simptomi mazinājušies (mazinājies nogurums, atvieglotas kustības),
tas nereti motivējis sievietes būt aktīvākām grūtniecības laikā.
“Lai labi justos, lai nekas nesāpētu. Tā fiziskā aktivitāte arī kā terapija sanāk – ja pat ir ļoti slikts garastāvoklis.”
Iepriekš veiktos pētījumos pierādīts, ka grūtnieces ar lieko svaru un aptaukošanos nodarboties ar fiziskām aktivitātēm visbiežāk kavē zināšanu trūkums par fizisko aktivitāšu veidiem un ieguvumiem grūtniecības laikā18,19.
Šajā pētījumā nojaušamais zināšanu trūkums par ieteicamajām fiziskajām aktivitātēm, to veidiem un ieguvumiem iespējams var tikt uzskatīts kā kavējošs faktors. Šo interpretāciju pastiprina arī tas, ka lielākā daļa sieviešu uzskatīja sevi par pietiekami informētām un norādīja, ka informācija ir viegli pieejama, ja vien to ir aktuāli meklēt. Tas savukārt var liecināt, ka nepietiekamas zināšanas var būt saistītas arī ar mazāku interesi par šo tēmu.
Nozīmīga loma fizisko aktivitāšu veicināšanā ir veselības aprūpes speciālistu sniegtajam atbalstam.
Mana pētījuma dati rāda, ka individuālas konsultācijas un nodarbības, piemēram, pie fizioterapeita, ne tikai palielina sieviešu pārliecību par spēju droši kustēties, bet arī veicina praktisku rīcību būt aktīvākai ikdienā. Tomēr jāatzīmē, ka šis atbalsts ne vienmēr bija viennozīmīgs. Lai gan gandrīz visas pētījuma dalībnieces norādīja, ka bija saņēmušas kaut kāda veida atbalstu un ieteikumus no veselības aprūpes speciālistiem, t.sk., ginekologiem, interviju laikā radās priekšstats, ka šiem ieteikumiem, iespējams, pietrūkusi strukturētība un konkrētība, kā to paredz PVO rekomendācijas par ieteicamo fizisko aktivitāšu daudzumu grūtniecības laikā. Nereti no veselības aprūpes speciālistiem saņemta neskaidra informācija saistībā ar fizisko aktivitāšu veikšanu grūtniecības laikā var radīt bailes un citus psiholoģiskus šķēršļus to iekļaušanai ikdienas rutīnā18,19.
2020. gadā Lielbritānijā veiktā pētījumā secināts, ka sievietes, kurām ir labākas zināšanas par fizisko aktivitāšu vadlīnijām, arī pašas sevi raksturo kā fiziski aktīvākas19. Tāpat arī Taivānā veiktā pētījumā secināts, ka sievietēm ar augstu ĶMI grūtniecības laikā individuālas fizisko aktivitāšu konsultācijas no veselības aprūpes speciālistiem palīdzētu mazināt dažādus personīgos un vides šķēršļus20.
Manā pētījumā dažas pētījuma dalībnieces atzīmēja, ka ginekologi dažkārt bija iedrošinājuši turpināt iesāktās nodarbības (ūdensaerobiku un nodarbības pie fizioterapeita) vai pārtraukt noteiktas fiziskās aktivitātes, piemēram, izvairīties no step aerobikas nodarbībām vai skriešanas, neskatoties uz to, ka šīs aktivitātes sievietes bija regulāri veikušas arī pirms grūtniecības. Pētījuma dalībnieču fizisko aktivitāšu daudzums grūtniecības laikā bija samazinājies. Iespējams, pastāv risks, ka ieteikumi no veselības aprūpes speciālistiem pārtraukt kādu noteiktu aktivitāšu veikšanu varētu netieši, bet tomēr palielināt risku samazināties fizisko aktivitāšu līmenim kopumā, īpaši, ja tie netiek balstīti individuālā izvērtējumā vai netiek piedāvātas alternatīvas. Veicinot fiziskās aktivitātes, īpaši grūtniecēm, būtu svarīgi nodrošināt uz personu centrētu pieeju un atbalstu, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, vajadzības un veselības stāvokli.
Vide, kas atbalsta cilvēkus būt fiziski aktīviem, neapšaubāmi ir svarīga visiem neatkarīgi no vecuma vai veselība stāvokļa, taču tā var būt īpaši nozīmīga sievietēm grūtniecības laikā22.
Ir pierādīts, ka pastaigām piemērotas apkaimes, kā arī sporta zāļu un rekreācijas vietu pieejamība veicina ieteicamā fizisko aktivitāšu līmeņa veiksmīgāku sasniegšanu23.
Manā pētījumā, neskatoties uz dalībnieču norādītu relatīvi labu vides pieejamību (pastaigu vietu pieejamība, iespējas apmeklēt baseinu un nodarbības grūtniecēm), tieši laikapstākļi tika minēti kā nozīmīgākais ārējās vides šķērslis fizisko aktivitāšu veikšanai. Visas intervijas ar pētījuma dalībniecēm norisinājās ziemā, kad ārā bija Latvijai neraksturīgi zema gaisa temperatūra un daudz sniega salīdzinoši ar citiem gadiem. Zemā gaisa temperatūra kombinācijā ar apledojušiem un netīrītiem ceļiem daļai sieviešu veicināja mazkustīgu dzīvesveidu, jo bija ierobežotas iespējas nodarboties ar pieejamāko fizisko aktivitāti ikdienā – pastaigu, kurai parasti nav nepieciešama sarežģīta infrastruktūra.
“Kaut kāds ledus, lietus un, nezinu, mīnus 30 grādi. Vispār nav vēlmes staigāt tajos laika apstākļos.”
Iepriekš veiktos pētījumos arī fiziski nesakārtota apkaime sievietēm grūtniecības laikā ir bijis kavējošs faktors iesaistīties fiziskajās aktivitātēs24.
Manā pētījumā vēl kā fiziskās aktivitātes ietekmējošus faktorus sievietes min psihiskās veselības izmaiņas.
Lai gan pārsvarā sievietes atzīmēja, ka pēc fizisku aktivitāšu veikšanas izjūt tūlītēju garastāvokļa uzlabošanos, tas ne vienmēr spēja motivēt aktivitāšu atkārtotu uzsākšanu.
Tas norāda: lai gan grūtnieces apzinās fizisko aktivitāšu ieguvumus, var būt nepietiekamas spējas integrēt konkrētās aktivitātes ikdienas režīmā un iespējams arī pārtraukt esošos ieradumus, jo īpaši, ja jau pirms grūtniecības ikdiena galvenokārt pavadīta mazkustīgi.
“Ja ir iespēja atpūsties, tad es to daru.”
Bailes, ka kustības kaitēs
Iepriekš veiktos pētījumos sievietes grūtniecības laikā kā psiholoģisku izaicinājumu atzīmē bailes nodarīt pāri gaidāmajam bērnam, veicot dažādas ikdienas kustības un fiziskās aktivitātes15,19. Šajā pētījumā kavējošais faktors “bailes” izpaužas vairāk kā satraukums izdarīt kaut ko nepareizi un kā bailes piedzīvot diskomfortu vai sāpes. Vienlaikus šo ir grūti skaidri nodalīt no sieviešu zināšanām, jo,
iespējams, maldīgi priekšstati par grūtniecības laikā it kā aizliegtām kustībām (piemēram, stiepšanās vingrojumiem, roku celšanu virs galvas vai smagumu celšanu) arī var izrietēt no zināšanu trūkuma.
“Cik esmu skatījusies, šobrīd nevajag strādāt ar presi – ar visādiem plankiem un tā tālāk” (..)”Jā, nu, rokas… ā, es esmu dzirdējusi, ka nedrīkst rokas celt augšā”.
Kopumā pētījuma rezultātu analīze apstiprina veselības uzvedības komplekso raksturu, uzsverot ciešo savstarpējo mijiedarbību starp indivīda spējām, pieejamajām iespējām un motivāciju. Pētījumā secināju, ka fizisko aktivitāšu uzvedību ietekmē vairāku faktoru kopums, tostarp zināšanas un izpratne par fizisko aktivitāšu ietekmi uz veselību un grūtniecību, pieejamā informācija, apkārtējās vides iespējas un veselības aprūpes speciālistu sniegtais atbalsts. Pētījuma rezultāti uzsver, ka veiksmīgai veselību veicinošas uzvedības īstenošanai nozīmīga ir individualizēta un atbalstoša pieeja.
Liekā svara un aptaukošanās mazināšana, īpaši sievietēm reproduktīvajā vecumā, ir nozīmīga globāla sabiedrības veselības prioritāte, tādēļ būtiska ir tādu preventīvu un mērķētu intervenču izstrāde un ieviešana, kas balstītas sieviešu pieredzē un individuālajās veselības vajadzībās.
[1] Meija L. Excess Weight, Dietary Habits and Vitamin D and Omega-3 Fatty Acid Status in Pregnancy. Rīga Stradiņš University Institutional Repository; 2023.
[2] Nikolajeva K, Aizbalte O, Piskurjova A, Rezgale R, Cauce V, Začs D, Meija L. Fatty Acid Composition of a Maternal Diet and Erythrocyte Phospholipid Status in Latvian Pregnant Women. Medicina (Lithuania). 2023; 59(9)
[3] Goldstein RF, Abell SK, Ranasinha S, Misso ML, Boyle JA, Harrison CL, Black MH, Li N, Hu G, Corrado F, Hegaard H, Kim YJ, Haugen M, Song WO, Kim MH, Bogaerts A, Devlieger R, Chung JH, Teede HJ. Gestational weight gain across continents and ethnicity: Systematic review and meta-analysis of maternal and infant outcomes in more than one million women. BMC Med. 2018;16(1)
[4] Santos S, Voerman E, Amiano P, Barros H, Beilin LJ, Bergström A, Charles MA, Chatzi L, Chevrier C, Chrousos GP, Corpeleijn E, Costa O, Costet N, Crozier S, Devereux G, Doyon M, Eggesbø M, Fantini MP, Farchi S, Forastiere F, Georgiu V, Godfrey KM, Gori D, Grote V, Hanke W, Hertz-Picciotto I, Heude B, Hivert MF, Hryhorczuk D, Huang RC, Inskip H, Karvonen AM, Kenny LC, Koletzko B, Küpers LK, Lagström H, Lehmann I, Magnus P, Majewska R, Mäkelä J, Manios Y, McAuliffe FM, McDonald SW, Mehegan J, Melén E, Mommers M, Morgen CS, Moschonis G, Murray D, Ní Chaoimh C, Nohr EA, Nybo Andersen AM, Oken E, Oostvogels AJJM, Pac A, Papadopoulou E, Pekkanen J, Pizzi C, Polanska K, Porta D, Richiardi L, Rifas-Shiman SL, Roeleveld N, Ronfani L, Santos AC, Standl M, Stigum H, Stoltenberg C, Thiering E, Thijs C, Torrent M, Tough SC, Trnovec T, Turner S, van Gelder MMHJ, van Rossem L, von Berg A, Vrijheid M, Vrijkotte TGM, West J, Wijga AH, Wright J, Zvinchuk O, Sørensen TIA, Lawlor DA, Gaillard R, Jaddoe VWV. Impact of maternal body mass index and gestational weight gain on pregnancy complications: an individual participant data meta-analysis of European, North American and Australian cohorts. BJOG. 2019;126(8):984-995.
[5] LR Ministru kabinets, Ministru kabineta rīkojums Nr. 359. Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.Pieņemts 26. maijā, 2022. Skatīts 17.decembrī, 2025. Vairāk šeit.
[6] WHO. GUIDELINES ON PHYSICAL ACTIVITY AND SEDENTARY BEHAVIOUR. Publicēts 25.novembrī 2020. Skatīts 9.oktobrī 2025. Vairāk šeit.
[7] Gascoigne EL, Webster CM, Honart AW, Wang P, Smith-Ryan A, Manuck TA. Physical activity and pregnancy outcomes: an expert review. Am J Obstet Gynecol MFM. Elsevier Inc. 2023;5(1)
[8] Flannery C, Fredrix M, Olander EK, McAuliffe FM, Byrne M, Kearney PM. Effectiveness of physical activity interventions for overweight and obesity during pregnancy: A systematic review of the content of behaviour change interventions. IJBNPA. BioMed Central Ltd. 2019;16(1)
[9] Carlsen OCL, Gudmundsdóttir HK, Bains KES, Bertelsen R, Carlsen KCL, Carlsen KH, Endre KMA, Granum B, Haugen G, Hedlin G, Jonassen CM, Kreyberg I, Landrø L, Mägi CAO, Nordlund B, Nordhagen LS, Pehrson K, Saunders CM, Sjøborg K, Skjerven HO, Staff AC, Svanes C, Söderhäll C, Vettukattil R, Værnesbranden M, Wiik J, Rehbinder EM. Physical activity in pregnancy: a Norwegian-Swedish mother-child birth cohort study. AJOG Global Reports. 2021;1(1)
[10] Fioretti E, Fioretti E, Palandri L, Fantuzzi G, Facchinetti F, Righi E, Sato M, Sato M, Isomura T, Suzuki K. Physical Activity during Pregnancy in Italy: Prevalence, Intensity and Associated Factors. EUPHA. 2020;30(5)
[11] Zaloga S. Fizisko aktivitāšu biežums grūtniecības laikā Latvijā. Pētniecības darbs, Rīgas Stradiņa universitāte, Medicīnas fakultāte; 2024.
[12] The American College of Obstetricians and Gynaecologists. Physical Activity and Exercise During Pregnancy and the Postpartum Period Committee on Obstetric Practice. Publicēts aprīlī, 2020. Skatīts 9.oktobrī, 2025. Vairāk šeit.
[13] Kallio H, Pietilä AM, Johnson M, Kangasniemi M. Systematic methodological review: developing a framework for a qualitative semi-structured interview guide. J Adv Nurs. 2016;72(12):2954-2965.
[14] Zerangian N, Kianfard MA, Peyman N. The relationship between health literacy and exercise self-efficacy in pregnant women: a cross-sectional study. BMC Pregnancy Childbirth. 2025;25(1).
[15] Pico ML, Rangel-Osuna F, Estrada MS, Granich A, Grunnet LG, Silvia CIR, Avila-Jimenez L, Christensen DL, Nielsen KK. “I have not been doing it because of my fear of something happening.” Exploring perspectives on healthy dietary behaviors and physical activity in Mexican pregnant women and health care professionals: A qualitative study. Nutrition. 2024;126.
[16] Gonçalves H, Soares ALG, Domingues MR, Bertoldi AD, dos Santos MG, da Silveira MF, Coll C de VN. Why are pregnant women physically inactive? A qualitative study on the beliefs and perceptions about physical activity during pregnancy. Cad Saude Publica. 2024;40(1).
[17] Flannery C, McHugh S, Anaba AE, Clifford E, O’Riordan M, Kenny LC, McAuliffe FM, Kearney PM, Byrne M. Enablers and barriers to physical activity in overweight and obese pregnant women: An analysis informed by the theoretical domains framework and COM-B model. BMC Pregnancy Childbirth. 2018;18(1).
[18] Jia CL, Wang LJ, Li LH, Lu YJ, Yang Y. Using COM-B model in identifying factors influencing exercise adherence in pregnant women with gestational diabetes mellitus in China: a qualitative study. Front Public Health. 2026;13.
[19] Findley A, Smith DM, Hesketh K, Keyworth C. Exploring womens’ experiences and decision making about physical activity during pregnancy and following birth: A qualitative study. BMC Pregnancy Childbirth. 2020;20(1).
[20] Hsiung Y, Lee CF, Chi LK, Huang JP. “Moving for My Baby!” Motivators and Perceived Barriers to Facilitate Readiness for Physical Activity during Pregnancy among Obese and Overweight Women of Urban Areas in Northern Taiwan. Int J Environ Res Public Health. 2021;18(10).
[21]Currie S, Sinclair M, Murphy MH, Madden E, Dunwoody L, Liddle D. Reducing the Decline in Physical Activity during Pregnancy: A Systematic Review of Behaviour Change Interventions. PLoS One. 2013;8(6).
[22]Porter AK, Rodríguez DA, Frizzelle BG, Evenson KR. The Association between Neighborhood Environments and Physical Activity from Pregnancy to Postpartum: a Prospective Cohort Study. J Urban Health. 2019;96(5):703-719.
[23] Kershaw KN, Marsh DJ, Crenshaw EG, McNeil RB, Pemberton VL, Cordon SA, Haas DM, Debbink MP, Mercer BM, Parry S, Reddy U, Saade G, Simhan H, Wapner RJ, Wing DA, Grobman WA. Associations of the Neighborhood Built Environment with Physical Activity across Pregnancy. J Phys Act Health. 2021;18(5):541-547.
[24] Laraia B, Messer L, Evenson K, Kaufman JS. Neighborhood factors associated with physical activity and adequacy of weight gain during pregnancy. J Urban Health. 2007;84(6):793-806
