ĪSUMĀ:
IT drošības speciālistiem maksā daudz
Divi pēdējā laikā notikušie kiberuzbrukumi valsts iestādēm – Ceļu satiksmes drošības direkcijai un “Latvijas Valsts mežiem” – parāda, ka sistēmās ir pietiekami daudz ievainojamības, uzskata Latvijas personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga. To novēršanai ir nepieciešami augsti kvalificēti kiberdrošības speciālisti, kurus ir iespējams piesaistīt tikai, piedāvājot konkurētspējīgu atalgojumu – tas attiecas gan uz valsts, gan uz privāto sektoru. Selga arī dalās pieredzē, nodrošinot šādus profesionāļus bankas vajadzībām.
“Ja citiem mēs maksājam visu pēc sistēmas, tad IT drošībniekiem mēs maksājam tik, cik viņi prasa. Tik vienkārši, jo tas ir ārkārtīgi svarīgi. Jo, nu, iedomājieties, ja bankā noplūst klientu dati par viņu finansēm, citiem darījumiem un tā tālāk. Tas ir milzīgs skandāls,” skaidroja Selga.
Taču atalgojums nav vienīgā lieta, uz kuru jāraugās, piesaistot IT drošības speciālistus. Selga stāstīja: “Ir viena lieta – atalgojums. Otra lieta ir arī šīs tehniskās iespējas. Trešā lieta ir, kā mēs apmācām šos speciālistus. Šeit apmācība ir ārkārtīgi svarīga. IT kursi pārsvarā ir vieni no dārgākajiem. Tāpēc arī tiešām tie naudas ieguldījumi uzņēmumiem un arī valsts iestādēm ir pietiekoši lieli.”
Svarīgi IT jomā sevi pastāvīgi pilnveidot
Strādājot IT sfērā, un īpaši kiberdrošības jomā, svarīgākā ir turpmākā zināšanu un prasmju pilnveide – to var darīt gan specializētajos kursos, gan arī, piemēram, veidojot savus patstāvīgus projektus un pētījumus. Tā uzskata arī kiberincidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” kiberdrošības speciālists Armīns Palms.
“IT tehnoloģijas ir tāda joma, kur ir pastāvīgi jāmācās un jāiegulda ļoti daudz laika. Augstskolas, kas sagatavo jaunos darbiniekus, tur ir, tā teikt, vispārējā programma. Viņi apgūst kaut kādu bāzīti, kas ir labi. Viņi tagad ir zinoši, kā apmēram tās lietas darās, un, kas pats galvenais, ko tagad viņiem tālāk mācīties. To viņi var darīt pašceļā, izmantojot daudzus dažādus servisus, piedalīties sacensībās un tādā veidā veicināt savu kapacitāti izglītības un profesionālajā jomā.
Tieši tādi cilvēki, kuri, nu, es nezinu, dienā, piemēram, patērē kaut vai vienu stundu individuālām mācībām, viņi arī tad ir tie speciālisti, par kuriem cīnās uzņēmumi,” stāstīja Palms.
Izglītības piedāvājums šajā jomā ir pietiekams, vērtē Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). 1. līmeņa izglītības programmu – kiberdrošības tehniķis – piedāvā Saldus un citos tehnikumos, savukārt RTU un Latvijas Universitāte, kā arī citas augstskolas piedāvā vairākas pamatprogrammas IT jomā. Tieši kiberdrošības specializācija ir jau maģistra līmeņa izglītības programma, ko arī var apgūt vairākās universitātēs. RTU piedāvā maģistra studiju programmu “Kiberdrošības inženierija”. Sadarbībā ar Latvijas Universitāti top arī pilnīgi jauna studiju programma šajā jomā – “Viedā kiberdrošība”. Uzņemšana tajā notiks jau šī gada decembrī.
Situācija ar IT speciālistu trūkumu pēdējos gados neuzlabojas, un attīstoties jaunām tehnoloģijām, pat pasliktinās gan Eiropā, gan visā pasaulē. Latvijā pēc aplēsēm trūkst no 750 līdz 2000 IT speciālistu. Var secināt, ka darba tirgū šie profesionāļi ir ļoti pieprasīti. Aug arī pieprasījums pēc kiberdrošības speciālistiem.
Publiskais sektors zaudē konkurencē par kiberdrošības speciālistiem
Latvijā publiskais sektors konkurē ar privāto par augsti kvalificētiem IT jomas profesionāļiem, tajā skaitā arī kiberdrošības speciālistiem. Pēc ekspertu domām, valsts sektors šo konkurenci zaudē, jo joprojām ne vienmēr spēj piedāvāt pietiekami konkurētspējīgu atalgojumu.
RTU Informācijas tehnoloģijas institūta asociētā profesore Rūta Pirta stāstīja: “Latvijā ir diezgan daudz dalīto pakalpojumu centru, kas piedāvā kiberdrošību kā pakalpojumu citām valstīm. Un tad šie jaunie studenti un jaunie speciālisti burtiski tiek pārpirkti no vienas vietas uz otru. Līdz ar to es teiktu, ka valsts iestādes noteikti ir mazāk konkurētspējīgas atalgojuma ziņā. Runājām arī ar vairākām iestādēm pagājušogad, kad īstenojām apmācības sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu.
Iestādes min, ka pusgadu vakances ir tukšas. Vienkārši cilvēki nepiesakās, jo par tādu atalgojumu, teiksim tā, var atrast kaut ko citu.”
Tiešsaistes servisā “GetAPro”, kas apvieno pasūtītājus un izpildītājus vienā portālā, stāsta, ka kopš 2020. gada datortīklu un datu drošības pasūtījumi ir bijuši tikai 283 no gandrīz 10 000. Tā ir uzņēmuma mazākā IT kategorija — bet vienīgā, kurā pasūtījumu skaits pēdējos gados aug straujāk nekā izpildītāju skaits: 2022. gadā ir bijuši vien 33 pasūtījumi, bet pērn jau 84.
