Jaunās Rīgas Centrālās stacijas daļas ārējais veidols ir gandrīz pabeigts. Stacijā ir izbūvēti trīs augsti peroni. Virs katra ir jumts, uz peroniem ir uzstādīti arī tablo, kur varēs redzēt aktuālo informāciju par vilcienu pienākšanas un atiešanas laikiem, ir arī videonovērošanas kameras. Tiesa, sliedes pagaidām vēl ir tikai viena perona vienā pusē. Kopumā jaunās stacijas dienviddaļā ir paredzēti seši sliežu ceļi. Un tikai viens no tiem būs domāts kravas vilcieniem.
Eiropas platuma sliežu pie stacijas tuvākajos gados nebūs
Lai gan jauno ēku dēvē par “Rail Baltica” Rīgas Centrālo staciju, Eiropas platuma sliežu vismaz tuvākajos gados tur nebūs. Pie jaunajiem peroniem piestās tagadējie elektrovilcieni, ar kuriem varēs aizbraukt līdz visiem elektrovilcienu galamērķiem, tajā skaitā līdz Salaspilij, kur varēs pārsēsties uz ātrgaitas vilcienu, kas brauks pa Eiropas platuma sliedēm. Paredzēts, ka līdz 2030. gadam ar elektrovilcienu varēs nokļūt līdz lidostai.
“Rail Baltica” Rīgas Centrālā stacija. Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio“Rail Baltica” Rīgas Centrālā stacija. Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio“Rail Baltica” Rīgas Centrālā stacija. Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio“Rail Baltica” Rīgas Centrālā stacija. Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio“Rail Baltica” Rīgas Centrālā stacija. Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio“Rail Baltica” Rīgas Centrālā stacija. Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio“Rail Baltica” Rīgas Centrālā stacija. Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio“Rail Baltica” Rīgas Centrālā stacija. Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio“Rail Baltica” Rīgas Centrālā stacija. Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio“Rail Baltica” Rīgas Centrālā stacija. Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio“Rail Baltica” Rīgas Centrālā stacija. Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio“Rail Baltica” Rīgas Centrālā stacija. Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio“Rail Baltica” Rīgas Centrālā stacija. Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio“Rail Baltica” Rīgas Centrālā stacija. Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio“Rail Baltica” Rīgas Centrālā stacija. Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio“Rail Baltica” Rīgas Centrālā stacija. Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio
Paredzēts, ka četrus sliežu ceļus, kas ir tuvāk “Latvijas dzelzceļa” namam, kaut kad nākotnē, kad “Rail Baltica” vilcieni kursēs caur Rīgu, pārtaisīs par Eiropas platuma sliedēm. Būvnieku pilnsabiedrības “BERERIX” izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš pauda, ka tas nebūs grūti.
Āboliņš sacīja: “Tas arī nav kapitālietiplīgi, jo faktiski sliedes tādas pašas, balasts tas pats ir. Protams, nepieciešams salāgot visas šīs signalizācijas, bet kopumā tas tehnoloģiski nav pārāk ietilpīgs darbs. To mēs zinām, kā izdarīt.”
Šāda risinājuma ieviešana var aizņemt arī vairāk nekā sešus mēnešus, “bet paša sliežu ceļa montāža mūsu pieredzē rāda, ka mēs varam uzbūvēt teju pat puskilometru dienā. Tātad mēs nerunājam par gadiem”.
“Rail Baltica” Rīgas Centrālā stacija. Foto: EDZL Publicitātes attēls“Rail Baltica” Rīgas Centrālā stacija. Foto: EDZL Publicitātes attēls“Rail Baltica” Rīgas Centrālā stacija. Foto: EDZL Publicitātes attēls“Rail Baltica” Rīgas Centrālā stacija. Foto: EDZL Publicitātes attēls“Rail Baltica” Rīgas Centrālā stacija. Foto: EDZL Publicitātes attēls“Rail Baltica” Rīgas Centrālā stacija. Foto: EDZL Publicitātes attēls“Rail Baltica” Rīgas Centrālā stacija. Foto: EDZL Publicitātes attēls“Rail Baltica” Rīgas Centrālā stacija. Foto: EDZL Publicitātes attēls“Rail Baltica” Rīgas Centrālā stacija. Foto: EDZL Publicitātes attēls“Rail Baltica” Rīgas Centrālā stacija. Foto: EDZL Publicitātes attēls
Stacijas ēku pasažieriem atklās 2028. gada vidū
Tiesa, sliežu pārbūve liks par 20 centimetriem paaugstināt peronus. Uzņēmumā “Eiropas Dzelzceļa līnijas” lēš, ka šī pārbūve neietilpst kopumā 450 miljonus eiro vērtajā Centrālās stacijas izbūvē.
No šiem tēriņiem teju 140 miljonus eiro izmaksājusi stiklotā, daudzu desmitu metru augstā lokveida stacijas ēka. Tā kopā ar peroniem pasažieriem būs atklāta 2028. gada vidū.
Taču tūkstošiem kvadrātmetru lielais ēkas trešais stāvs, kur bija paredzēta pasažieru uzgaidāmā telpa, sabiedrībai nebūs pieejams. Skaidro “Eiropas Dzelzceļa līniju” valdes loceklis Dāvis Blaus: “Trešais stāvs ir paredzēts gala risinājumam, kad Rīgā būs 1435 milimetru platuma sliedes. Bet šobrīd šim pagaidu risinājumam tieši ierobežota finansējuma dēļ tika pieņemts lēmums pirmā stāva zonu attīstīt kā pasažieru zonu, kur notiks viss apgrozījums, tad attiecīgi trešais stāvs tika izslēgts tīri no kaut kādiem apdares un detalizācijas risinājumiem.”
Atlikušos būvdarbus stacijas ēkā paredz pabeigt līdz gada beigām, nākamgad plānots nokārtot formalitātes.
Vēl kaut kad nākotnē plānots pārtaisīt stacijas ziemeļu daļu. Tiesa, kad sāks darbus un cik daudz projekts varētu izmaksāt – tas joprojām nav zināms.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs atzina, ka līdz 2030. gadam “Rail Baltica” 1. kārtu, kas ar Eiropas platuma sliedēm paredz savienot Baltijas valsis, nespēs pabeigt.
Stacijas pārbūve – dārgāka par sākotnēji plānoto
Rīgas mezglā līdz šim ieguldīti aptuveni 454 miljoni eiro. Tajā ietilpst ne tikai stacija, bet arī infrastruktūra līdz Daugavai un darbi pie nepabeigtā dzelzceļa tilta.
Sākot būvniecību, bija paredzēts, ka tas viss maksās mazāk. 2019. gadā noslēgtais līgums par Rīgas Centrālās stacijas, uzbēruma un jaunā dzelzceļa tilta projektēšanu un būvniecību tika noslēgts par 430,5 miljoniem eiro. Tātad jau šobrīd izmaksas ir lielākas, nekā sākotnēji bija paredzēts.
Būvnieku pilnsabiedrības “BeReRix” izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš sacīja: “Šajā līgumā ir paredzēta arī cenu indeksācija, kas nosedz to inflāciju, kas ir radusies līdz šim brīdim. Papildus ir nākušas projektā izmaiņas, kas ir papildus sliežu ceļi, dažādi citi funkcionāli uzlabojumi.”
Ar līdz šim paveikto un ieguldītajiem 454 miljoniem vēl nepietiek, lai jauno stacijas daļu varētu izmantot pasažieru vilcieni. Tam nepieciešami vēl papildu darbi un finansējums.
Blaus sacīja: “Šeit šis papildus nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 30 miljonu apjomā. Tas būtu, lai pilnībā izbūvētu sliežu ceļus, kontakttīklu signalizācijas. Un tad pasažieru vilcieni varētu izmantot šo stacijas daļu.”
KONTEKSTS:
Baltijas valstu apjomīgais dzelzceļa projekts “Rail Baltica” paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltiju savienotu ar citām Eiropas valstīm. Plānots izbūvēt jaunu 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju, kuru izmantotu ātrvilcieni.
2024. gadā pār projektu savilkās tumši mākoņi, kad tapa zināmas reālās projekta izmaksas. Projekta pirmajā kārtā Baltijā tās varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tām Latvijā – 5,5 miljardus eiro. Kopējās projekta izmaksas varētu sasniegt 23,8 miljardus eiro. 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā Ģenerālprokuratūra 2024. gadā sāka kriminālprocesu par to, ka par “Rail Baltica” projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar projekta infrastruktūras objektu būvniecību. Savukārt parlamentārās izmeklēšanas komisijā Saeimā secināts, ka Satiksmes ministrija ir slēpusi valdībai patieso “Rail Baltica” projekta izmaksu pieaugumu.
Valsts kontrole iesaistās Baltijas valstu kopīgā projekta revīzijā, kuras rezultātus sola 2027. gada sākumā.
Latvijas valdība bija konceptuāli vienojusies, ka līdz 2025. gada novembrim jāizanalizē Rīgas savienošana ar “Rail Baltica” pamattrasi. Latvijā būvdarbi sākti Rīgā – Centrālajā stacijā un lidostas stacijā, kā arī pie tilta pār Daugavu – un pamattrases posmā no Misas līdz Lietuvas robežai.
Atšķirībā no Latvijas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva “Rail Baltica” būvniecību sākušas ar pamattrasi, kas uz priekšu ļāvis pavirzīties straujāk. Tomēr lielākā problēma visās Baltijas valstīs ar projekta realizāciju ir naudas trūkums.
