Katram ārstam mūsdienās gadās situācija, kad pacients sarunā iepin mākslīgo intelektu, turpina dermatologs Raimonds Karls. “Tas nav slikti, tas ir mūsdienīgi, un tā tas var būt. Tomēr pētījumi rāda, ka, izmantojot MI, pastāv divas problēmas – MI var sabiedēt par daudz un tas rada nevajadzīgu stresu. Vai arī – pasaka, ka viss ir labi un nav, par ko satraukties, bet patiesībā slēpjas problēma. Izmantojot MI, ir jāzina, ir jāmāk un ir jābūt kritiskam pret saņemto informāciju,” viņš uzsvēra.
RAKSTA CEĻVEDIS:
Ko rāda pētījumi?
Tomēr tas nav vienīgais, ko atklājuši zinātnieki. Žurnālā “Nature Medicine” publicēts svaigs pētījums, kurā pētnieki šķetināja jautājumu, vai piekļuve MI reāli palīdz parastam cilvēkam labāk saprast veselības problēmu un izvēlēties pareizo rīcību.
Pētnieki sagatavoja desmit ikdienai pietuvinātas medicīniskas situācijas un pārbaudīja, vai cilvēki ar MI palīdzību spēj noteikt iespējamo veselības problēmu un izvēlēties pareizo rīcību. Rezultātus salīdzināja gan ar kontroles grupu, kas MI neizmantoja, gan pašu modeļu atbildēm, kad tiem tika iedots pilns situācijas apraksts.
Saņemot visu nepieciešamo informāciju, MI vismaz vienu būtisku veselības problēmu nosauca vidēji 94,9 % gadījumu, bet pareizo rīcību izvēlējās 56,3 % gadījumu. Savukārt, kad ar MI sarunājās pētījuma dalībnieki, vismaz vienu būtisku veselības problēmu pareizi identificējušo dalībnieku īpatsvars nepārsniedza 34,5 %, bet pareizo palīdzības scenāriju nevienā grupā neizvēlējās vairāk par 44,2 % dalībnieku. Šie rādītāji bija aptuveni tādi paši kā grupai, kura vispār neizmantoja MI. Turklāt dalībnieki biežāk izvēlējās pārāk zemu, nevis pārāk augstu palīdzības steidzamības pakāpi.
“MI izklausījās pārliecinoši”
Jāpiebilst, ka pētījuma mērķis nebija pierādīt, ka MI nav medicīnisko zināšanu, jo, saņemot pilnu situācijas aprakstu, MI bieži vien tiešām spēj sniegt labu atbildi. Tika novērots, ka problēmas rodas informācijas apmaiņā starp cilvēku un MI, jo cilvēks ne vienmēr zina, kuri simptomi ir izšķiroši un noteikti jāpiemin.
Šeit iezīmējas būtiska atšķirība starp cilvēka sarunu ar ārstu un sarunu ar kādu no MI rīkiem – ārsts sarunas laikā mērķtiecīgi ievāc visu nepieciešamo informāciju. Piemēram, cilvēkam būtiskākais var šķist tas, ka ļoti stipri sāp galva, bet ārstam tikpat svarīgi ir noskaidrot, vai sāpes sākušās pēkšņi un vai tām pievienojās citi simptomi. Salīdzinot – mākslīgais intelekts pētījuma laikā šo informāciju prasīja selektīvi vai neprasīja nemaz. Ko varam secināt? MI nav kļuvis par drošu ārsta aizstājēju, īpaši tad, ja jānosaka simptomu iespējamais cēlonis vai jāizlemj, cik steidzami nepieciešama palīdzība.
Interesanti arī tas, ka pēcāk atklājās –
bija dalībnieki, kuri MI teiktajam uzticējās, jo tas vienkārši “izklausījās pārliecinoši”, taču jāatceras, ka MI pārliecinošais izteiksmes veids nenozīmē pareizu atbildi.
Precizitātes labad jāpiebilst – lai arī pats pētījums ir jauns, tā dati tika ievākti 2024. gadā, un kopš tā laika MI jau ir paspējis attīstīties, tāpēc, iespējams, pētījuma rezultāti precīzi neatspoguļo pašlaik pieejamo MI modeļu spējas. Tomēr secinājums par cilvēka un MI mijiedarbību paliek nemainīgs – cilvēks ne vienmēr sniedz visu būtisko informāciju, un MI ne vienmēr spēj no šīm informācijas druskām sniegt labākos ieteikumus.
Pacienti pārbauda ārstu teikto
“Man patīk izglītoti pacienti, jo ar viņiem ir stipri vieglāk strādāt. Ar viņiem ir vieglāk pieņemt informētus lēmumus,” atzina ginekoloģe, reproduktoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Natālija Bērza. Viņa arī pastāstīja, ka neiebilst pret to, ka pacienti izglītojas sarunās ar MI, tomēr iesaka to darīt ar piesardzību.
Arī viņa uzsvēra, ka svarīga ir ne tikai MI atbilde, bet arī tas, kā pacients uzdevis jautājumu, kādu informāciju sniedzis un cik pieredzējis ir lietotājs.
Ja jautājums ir nepilnīgs vai neprecīzs, arī saņemtā atbilde var būt neatbilstoša.
Vēl viena lieta, ko pacienti mēdz darīt – pēc vizītes ārsta teikto pārbaudīt ar MI rīkiem, tomēr arī ar to jābūt uzmanīgiem. “Bieži vien pacienti līdz galam nesaprot mūsu teikto. Viņi var interpretēt ārstu teikto vai saprast ne tā, kā tas ir domāts, aiziet mājās un sākt runāt ar MI, un saņem citas atbildes. Vienmēr pastāv iespēja, ka pacients līdz galam nav sapratis sarunu, jo bijis uztraukums, ir saņēmis daudz informācijas vai vēl kāds faktors, tāpēc ļoti svarīga ir medicīniskā dokumentācija un, iespējams, pat atkārtotas konsultācijas,” viņa skaidroja.
Mākslīgais intelekts maina ārstu darbu
MI izmantošana maina ne tikai pacientu paradumus, bet arī ārstu darbu. Pacients kabinetā var ierasties ar garu iespējamo diagnožu sarakstu, izdrukātu sarunu ar “ChatGPT”, jautājumiem par noteiktiem medikamentiem vai pārliecību, ka viņam nepieciešams konkrēts izmeklējums.
“Ja pacients ir apmaldījies informācijā, ārstam var būt nepieciešams ilgs laiks, lai izskaidrotu katru no atrastajiem variantiem un kopīgi nonāktu pie vienotas izpratnes. Ja ārsts vēlas to izdarīt rūpīgi, var nepietikt ar vienai vizītei paredzēto laiku, tas savukārt ietekmē gan konkrēto sarunu, gan nākamos pacientus,” viņa pastāstīja. “Ārsta mērķis ir pacientam izskaidrot racionāli un argumentēti, vai MI ir kļūdījies, vai tiešām ir tādas metodes un medikamenti un vai tie ir pieejami mūsu valstī. Piemēram, ir medikamenti, kas paredzēti tikai ASV tirgum un Latvijā nemaz nav reģistrēti,” viņa skaidroja, piebilstot, ka
mūsdienās ārstiem strādāt ir nedaudz sarežģītāk kā agrāk, jo ir jābūt ārkārtīgi zinošiem un jāspēj iedziļināties visos jaunumos.
Arī pediatre Katrīna Selecka apstiprina – situācijas, kad, viņas gadījumā – pacientu vecāki, atsaucas uz mākslīgo intelektu, ir katru dienu. Vecāki jau pirms vizītes bieži ir “iemetuši” analīzes MI un izanalizējuši situācijas, un parasti paši to arī atklāti pastāsta. Tomēr situācijas, kad viņai jāatspēko MI teiktais, nav bieži. Drīzāk – jāizskaidro MI teiktais. “Man nav nekas pret to, ka vecāki tā dara. Ir labi, ja vecāki ir izglītoti un interesējas.
Ārsti paši izmanto mākslīgo intelektu – kāpēc gan lai vecāki to neizmantotu?
Citreiz man ir jāburas cauri medikamentu lietošanas instrukcijām – tādus vienkāršus jautājumus (protams, vēlreiz pārbaudot) ir ļoti ērti pajautāt,” viņa piebilda.
Kam mēs prasām palīdzību?
Lai noskaidrotu, kāda būtu Latvijas iedzīvotāju pirmā izvēle veselības problēmu risināšanā, portāls LSM.lv sadarbībā ar pētījumu centru “Norstat” veica sabiedriskās domas aptauju, kurā piedalījās 1004 respondenti.
Uz jautājumu “ja jums būtu veselības problēma, ko jūs darītu vispirms?” vairāk nekā puse respondentu joprojām saglabā uzticību medicīnas personālam, pārliecinoši atbildot, ka konsultētos ar ārstu vai farmaceitu. Šādi atbildēja 56 % respondentu. Otrajā vietā ar 15 % ierindojas mākslīgā intelekta konsultācijas, bet tuvu tam ir arī informācijas meklēšana internetā (14 %) un jautāšana ģimenes locekļiem un draugiem (12 %).
Aptaujas rezultātos vērojama izteikta paaudžu atšķirība – vecumā no 18 līdz 29 gadiem pie MI vispirms vērstos 28 % aptaujāto, bet 60-74 gadu grupā tikai 7 %.
Savukārt ārstu vai farmaceitu kā pirmo izvēli minēja 35 % jaunākās grupas respondentu un 75 % vecākās grupas pārstāvju. Tas liecina, ka ārsti joprojām saglabā pārliecinošu sabiedrības uzticību, tomēr jaunākiem cilvēkiem MI un citi digitālie informācijas avoti jau kļuvuši par nozīmīgu pieturas punktu veselības jautājumos.
Tavi dati mākslīgajā intelektā
Cik droši ir uzticēt savus veselības datus MI un “iemest” analīzes kādā no MI rīkiem? Kā skaidroja CERT.lv kiberdrošības eksperts Armīns Palms, ir jāuzmanās, kādu informāciju dodam MI rīkiem, jo tā var tikt saglabāta un izmantota sistēmu uzlabošanai. Ja cilvēks vēlas MI pārbaudīt analīžu rezultātus, vispirms no dokumentiem jāizņem vārds, personas kods un cita informācija, pēc kuras viņu iespējams atpazīt. Anonimizētu analīžu, pēc kurām nevar atpazīt konkrētu cilvēku, pārbaudē eksperts būtisku drošības risku nesaskata.
Palms arī uzsvēra, ka mākslīgais intelekts nemaz nav intelekts tādā nozīmē, kādā mēs runājam par cilvēka spēju domāt un spriest – atbildes tas veido, matemātiski aprēķinot ticamāko vārdu secību. “Mākslīgā intelekta teikto nevajadzētu uztvert kā neapstrīdamu patiesību – uz tā atbildēm jāraugās kritiski un pat ar zināmu skepsi,” uzsvēra drošības eksperts.
@ka_labak 🤖 Kā mākslīgais intelekts maina cilvēka uztveri par veselību? Skaidro sertificēts ārsts dermatologs, venerologs Raimonds Karls! #kālabāk #veselība #health #skinhealth #sun #latvija ♬ original sound – kā labāk
