Intervijas ceļvedis:
Arī Rumānija, gluži kā Latvija, izjūt Krievijas izvērstā kara pret Ukrainu sekas. Kaut vai dronu iekļūšana Rumānijas gaisa telpā, arī nesenā drona notriekšana gāzes ieguves projekta tuvumā. Vai jūs jūtat, ka arī Krievijas radītais apdraudējums Rumānijai pieaugs, ņemot vērā to, ka pēdējā laikā agresora triecieni ir vērsti arī Ukrainas-Moldovas pierobežā esošajai infrastruktūrai?
Mēs redzam pret Ukrainu vērsto Krievijas uzbrukumu skaita un apmēra pieaugumu, un konkrēti pret Ukrainas ostām Donavā pie Rumānijas robežas. Protams, ka Krievija ir atbildīga arī par kara negatīvo ietekmi [uz kaimiņvalstīm]. Mums ir garākā NATO dalībvalsts robeža. Un tas mums nozīmē, ka gluži kā Latvija, mēs esam palielinājuši mūsu atturēšanas un aizsardzības spējas.
Mēs esam palielinājuši savu budžetu. Taču vēl vairāk, mēs modernizējam armijas iepirkumu procesu un arī no jauna iedarbinām savu rūpniecību, lai patlaban, kad visi vēlas spēcīgākas aizsardzības spējas, mēs saražoto varam piedāvāt arī pašu mājās.
Kāpēc es to minu? Šobrīd Kijivā daži no Krievijas uzbrukumiem ir vērsti pret bibliotēkām. Tā ir tāda pati taktika kā pirms vairākām desmitgadēm tādā ziņā, ka viņi apzinās: domāšanas brīvība, intelektuālā doma, spēja mācīties, grāmatas – tie ir elementi, kas uztur valstis, cilvēkus uz brīvības un demokrātijas ceļa. Patiesībā Krievijai tas nepatīk, un viņi mēģina padarīt [mūs] vairāk ievainojamus.
Es atgriezīšos pie Ukrainas, taču paliekot pie drošības jautājumiem – Rumānija ir viena no Eiropas valstīm, kurā uzturas amerikāņu karaspēks. Prezidents Nikušors Dans ceturtdien publicētā telekanāla “Fox News” viedokļrakstā uzsvēra Rumānijas saistības Melnās jūras reģiona drošības veicināšanā, tai skaitā apņemoties darīt vairāk. Cik viegli ir nodrošināt ASV militāro klātbūtni un atbalstu laikā, kad Amerika ir iesaistīta konfliktā ar Irānu?
Vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu mēs esam Savienoto Valstu stratēģiskie partneri. Gluži kā Latvija, Rumānija ir to valstu vidū, kas stingri atbalsta transatlantisko sadarbību.
Šis nav viegls brīdis, jo ASV pārskata savu iesaisti NATO un karavīru izvietošanu.
Mēs arī esam stingri un uzticami sabiedrotie. Mēs zinām, ka to pamana un novērtē. Mūsu galvenais vēstījums: kopā esam spēcīgāki, un Savienoto Valstu galvenajās stratēģiskajās interesēs ir spēcīgs austrumu flangs un drošība Melnajā jūrā. Patiesībā Melnā jūra ir bijusi visu manu sarunu ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio temats. Pat mūsu pirmā telefonsaruna bija par zemūdens kabeļu infrastruktūru, pirmā klātienes tikšanās Vašingtonā – par Melno jūru. Mums, NATO, par to ir atsevišķas sanāksmes.
Tas, par ko runāju ar [ārlietu ministri] Baibu Braži (“Jaunā Vienotība”) – vajadzība vairāk apmainīties ar informāciju un labo praksi tajā, kā Baltijas valstis saskaņo rīcību jūras satiksmes drošībā, lai Melnās jūras reģionā varētu uzlabot sadarbību šajā jomā. Mēs daudz strādājam ar Bulgāriju un Turciju atmīnēšanas darbos. [..]
Prezidents Nikušors Dans viedokļrakstā uzsvēra ASV, Rumānijas un Eiropas stratēģiskās intereses, kas ir saskaņotas. Aizsardzības spēju ziņā Rumānija ir viena no valstīm, kas ir uzticams sabiedrotais. Tā ļāvusi ASV spēkiem mūsu militārās bāzes izmantot aizsardzības spējām [..] Mēs runājam par spējām aizsargāt militārās bāzes un amerikāņu spējas. To esmu plaši skaidrojusi mūsu NATO partneriem, ka sabiedrotajiem ir jāspēj uzticēties vienam otram un paļauties vienam uz otru. Un tas ir galvenais prezidenta Nikušora Dana vēstījums.
Ko darām, lai stiprinātu savu aizsardzību? Mēs runājam par ieguldījumiem, par iepirkumiem, par pielāgošanos mūsdienām, nozīmīgu stratēģisko partnerību meklēšanu militārajā nozarē, lai spētu ražot šobrīd nepieciešamo spēcīgām sabiedroto aizsardzības un atturēšanas spējām.
Šeit, austrumu flangā, mums visiem ir uzmanība uz pretgaisa aizsardzību. Protams, gan Latvijai, gan Rumānijai – arī jūras satiksmes drošība.
Runājot par spējām, kā varat raksturot šā brīža Rumānijas gatavību palīdzēt iesaistīties Ukrainas atjaunošanā? Vai redzat jomas, kurās nākotnē varēsiet vairāk sniegt palīdzību savai kaimiņvalstij?
Pirmkārt, atjaunošana jau notiek. Daļa no Ukrainas noturības ir spēja atjaunoties, labot. Sarunās, kas man bija ar prezidentu [Volodimiru] Zelenski, tai skaitā [ceturtdien] Kišiņevā, uzmanība bija vērsta arī uz ekonomikas noturību. Rumānija ir svarīga, īpaši kā loģistikas mezgls. Pēdējo mēnešu laikā un arī [ceturtdien] daļa no sarunām bija par dzelzceļa modernizēšanu. Jo Ukrainas kravu plūsma uz Konstancas ostu balstās uz dzelzceļa. Šo tranzītu ir ļāvusi arī Moldovas Republika.
Gan Rumānija, gan Ukraina, gan Moldova ieguldīs labāka enerģētikas tīkla radīšanai, kas nepieciešams ziemas [pārdzīvošanai].
Atjaunošanas ziņā ir reģioni, kam pievēršam uzmanību. Odesas un Čerņivcu apgabalos ir rumāņu valodā runājošas kopienas, rumāņu bērni, kas iet rumāņu skolās. Valodas, vēsturisko un kultūras saišu dēļ tās ir tuvākas Rumānijas uzņēmēju un organizāciju interesēm.
Mēs jau minējām Moldovu. Premjerministrs Vasile Tofans pauda pārliecību, ka līdz desmitgades beigām valsts būs iestājusies Eiropas Savienībā. Skatoties no Rumānijas pozīcijām – kādas ir Moldovas izredzes? Cik daudz spēka šobrīd ir Bukarestei, lai palīdzētu saviem kaimiņiem ceļā uz eirointegrāciju?
Mēs stingri atbalstām Moldovas integrāciju. Tas ir mūsu sarunu darbakārtībā Eiropas Savienības līmenī. Mūsu vēstniecībām Eiropas Savienības dalībvalstīs ir skaidras instrukcijas atbalstīt paplašināšanos un kaimiņvalstu kandidatūras.
Moldovas Republika ir ļoti drosmīga, noturīga valsts. Taču, ja mēs nepabeidzam paplašināšanās procesu, tā var nonākt Krievijas ietekmē.
Mēs esam laimīgi, ka ir atvērtas divas sarunu kārtas. [..] Taču mums ir jāatver visas sarunu kārtas, lai virzītos atbilstošā ātrumā un signalizētu pilsoņiem, ka Eiropas ceļš ir īstais. Protams, daļai sarunu būs nepieciešams daudz tehniskā un politiskā darba, kā, piemēram, lauksaimniecības jautājumos. Taču jāsaprot, ka tam visam jānotiek paralēli.
Patiesībā Moldova ir valsts, kurā ir visvairāk Eiropas Savienības pilsoņu, tajā neesot. Jo daudziem ir Rumānijas pilsonība. Tas nozīmē, ka liela iedzīvotāju daļa jau ir Eiropas Savienības pilsoņi. Mums jāpanāk, ka arī valsts iegūst šo statusu, jo viņi šajā virzienā ir izdarījuši apbrīnojamu darbu.
Acīmredzot liels ieguvums Rumānijas pilsoņiem būs pastāvīgas vēstniecības Rīgā atvēršana. Kādi būs Rumānijas un Latvijas pilsoņu ieguvumi, ņemot vērā šādu statusa paaugstinājumu?
Paldies par jautājumu. Patiesībā tāpēc es šeit ierados. Mēs atklājām Rumānijas vēstniecību Rīgā kopā ar ārlietu ministri Baibu Braži. Tā ir pirmā reize 85 gadu laikā, kad šeit [atsākam] vēstniecības darbu. Pirmkārt, tas ir ļoti svarīgi, jo vēlamies spēcīgāku saikni ar valstīm šeit Baltijā. Divpusējās attiecības tam ir nozīmīgas. Daudz darba notiek kultūras līmenī.
Es tikko apmeklēju Nacionālo bibliotēku, un mūsu nacionālās bibliotēkas vadība drīzumā ieradīsies vizītē Latvijā. Vēstnieks [Sergijs] Nistors un komanda ir strādājuši pie attiecību izveidošanas ar augstskolu pētniecības centriem, kā arī svarīgām iestādēm, piemēram, kiberdrošības jomā. Piemēram, vienai mūsu svarīgai tīmekļa vietnei, kurā glabājas datubāzes par visiem īpašumiem valstī, uzbruka hakeri. Tās darbs tika apturēts, apgrūtinot darījumus nekustamo īpašumu tirgū.
Mēs varējām savienot mūsu iestādes ar Latvijas iestādēm. Tās atklāja, ka tas ir tas pats hakeris, kas uzbruka “Latvijas Valsts mežu” sistēmām. Attiecīgi tas uzlaboja [Rumānijas iestāžu] gatavību.
Vēstnieks uz vietas un atvērta vēstniecība paver iespējas plašam politiskajam darbam, kā arī darbam ar (..) institūcijām. Rumānijā darbojas vairāk nekā 300 Latvijas uzņēmumu. Mēs redzam uzņēmējus, kas izrāda interesi par Rīgu, un vēlas attīstīt partnerības. Šogad divpusējā tirdzniecība jau ir sasniegusi 83 miljardus eiro. Skaitlis var pieaugt. Pagājušajā gadā redzējām 30 procentu pieaugumu gada laikā. Tā kā šeit arī ir pozitīvas pazīmes.
Jūs jau minējāt drošību, kur mēs lepojamies, ka palīdzam gaisa patruļas misijā Baltijas valstīs un ka mūsu F-16 pilots šeit notrieca dronu. Tas mums ir nozīmīgs brīdis, lai parādītu pilsoņiem: sadarbojoties NATO, ko tas nozīmē viņu drošībai.
