Nedēļām ilgas debates, akcijas un kampaņošana šodien Islandē piedzīvo savu kulmināciju, iedzīvotājiem dodoties pie vēlēšanu urnām, lai izdarītu savu izvēli par to, vai atsākt sarunas par pievienošanos ES.
Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cīņa būs sīva. Dati rāda, ka pavisam neliels pārsvars ir tiem, kuri neatbalsta jaunas sarunas ar Briseli.
Viens no kampaņotājiem par sarunu atsākšanu ir vietējā investīciju uzņēmuma līdzīpašnieks. Viņš, gluži kā daudzi citi uzrunātie, uzsvēra – ir svarīgi sēsties pie sarunu galda.
“Tad mums būtu daudz vairāk informācijas, lai veidotu pamatu otrajam referendumam, ja mēs kādreiz nonāksim līdz tam, vai mums vajadzētu pievienoties vai nē. Pašlaik man šķiet, ka Islandē ir daudz nozaru, par kurām mums jāvienojas ar Eiropas Savienību. Mums ir jāsaprot, kādi būtu nosacījumi. Pašlaik mēs to vēl nezinām,” atzina “Jā” kampaņas līdzdibinātājs Jonass Hagans.
Foto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTVFoto: Paula Koškina/LTV
Proeiropeiski noskaņotā puse uzsver, ka ciešāka integrācija ar Eiropu varētu mazināt Islandes kronas svārstību radītos riskus, pavērt ceļu uz eiro un dot valstij balsi lēmumos, kuru prasības tā jau ievieš kā Eiropas Ekonomikas zonas dalībniece. Daudz ir arī tādu islandiešu, kuri balsos par sarunu atsākšanu, lai redzētu – kurp tās varētu aizvest un cik labu vienošanos ar ES izdotos panākt.
Islandiete Klodisa: “Jā, gribu, lai paliekam atvērti, lai varam iegūt vairāk informācijas.”
Islandiete Torina: “Man svarīgas bija vairākas lietas. Situācija ar kronu un situācija pasaulē… Es balsoju “jā”. Domāju, ka mums būtu, ko iegūt, tuvinoties ar Eiropu.”
Islandietis Stefnihs: “Es balsoju nē. Iemels tam ir, ka Eiropas Savienības tiesību kopums lielā mērā nav apspriežams, un tas nav Islandes interesēs – iestāties. Īpaši jau zvejniecības dēļ.”
Referendumam sekot klātienē ieradies arī Norvēģijas galvaspilsētas Oslo pašvaldības politiķis. Viņš apgalvoja – šis balsojums Norvēģijai ir tikpat būtisks kā Islandei.
“Pirmkārt, ja Islande sāks sarunas, tas mums dos daudz informācijas, daudz faktu par to, kādi būtu nosacījumi, kurus jāizpilda. Mēs pēdējoreiz par to balsojām 1994. gadā, bet pasaule, Eiropas Savienība ir mainījusies, arī mēs paši esam mainījušies. Tādēļ mēs gribam zināt – kādi ir nosacījumi, uz kādiem arī mēs varētu pievienoties,” atzina Oslo pašvaldības politiķis Pāls Frisvolds.
Vieni no skaļākajiem “pret” kampaņas dalībniekiem ir lauksaimnieki un zivsaimniecībā strādājošie.
Lauksaimnieki ceļa malās izvietojuši siena ruļļus, uz kuriem lasāms aicinājums balsot noraidoši. Arī pilsētvidē manāmas izkārtnes ar abu pušu uzsaukumiem.
Īpaši būtisks valstij ir jautājums par zvejniecību – jūras produkti veido aptuveni 40 % no preču eksporta. Daudzi islandieši nevēlas atdot Briselei pat vismazāko kontroli pār saviem grūti iegūtajiem valsts ūdeņiem, ko Islande izcīnījusi tā dēvētajos “mencu karos” ar Lielbritāniju.
Aktīvi pret ciešāku integrāciju ES iestājas bijušais Islandes tieslietu un baznīcas lietu ministrs Bjorns Bjarnasons. Viņa ieskatā, Islande jau ir gana integrēta blokā – gan kā Šengenas zonas dalībniece, gan Eiropas Ekonomikas zonas dalībniece. Turklāt netrūkst arī iekšpolitisku likstu.
“Manuprāt, Islandes politika šobrīd tam nav gatava. Varētu teikt, ka ekonomiski mums klājas labi, taču mums ir iekšējas problēmas inflācijas un nodarbinātības jautājumos, un mums tās ir jāatrisina, lai labi kontrolētu savu ekonomiku. To neatrisinās pievienošanās Eiropas Savienībai,” uzskata Bjarnsons.
Bijušais ministrs ir skeptisks par ideju balsot ar “jā”, lai redzētu, kādas izvēršas sarunas ar Briseli.
“Tas nav jādara, lai redzētu, ko Eiropa var piedāvāt. Ir vienkārši jāizlasa Eiropas Savienības rokasgrāmatas, jādzird, ko saka Komisijas amatpersonas. Jāizpēta, kas ir noticis, kad Savienība to apspriedusi ar citām valstīm. Šis ir triks, propagandas triks, lai mēģinātu panākt, ka cilvēki par to balso.”
Sagaidāms, ka vēlētāju aktivitāte būs augsta – vairāk nekā piektdaļa vēlētāju izmantoja iespēju savu viedokli izteikt iepriekšējā balsošanā.
1:52
