Izaugsmi nosaka plašāks nozaru loks
Raugoties kopš gada sākuma, Latvijas ekonomikas izaugsme kļuvusi daudz plašāk balstīta dažādās nozarēs. Pirmajā ceturksnī ekonomikas pieaugumu lielā mērā noteica enerģētikas sektors, kur elektroenerģijas, gāzes un siltumapgādes nozares izaugsme pārsniedza 40 %, bet otrajā ceturksnī šo devumu aizstāja daudzveidīgāks nozaru loks. Tas liecina par pozitīvu signālu, jo ekonomikas izaugsme kļūst plašāka un strukturāli noturīgāka, norādīja bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
Viens no būtiskākajiem pozitīvajiem signāliem bijis apstrādes rūpniecības atgūšanās. Pirmajā ceturksnī rūpniecības nozares izaugsme sasniedza vien 1,1 %, bet otrajā ceturksnī tā paātrinājās līdz 5,5 %.
Pārliecinošo 2. ceturkšņa izaugsmi nodrošināja aktīvs mājsaimniecību patēriņš (+3,7 %) un investīciju pieaugums (+6,5 %). Pienesumu sniedza arī negaidīti spēcīgais preču eksporta apjomu pieaugums, kamēr pakalpojumu eksports saruka. Samazinājās arī valdības patēriņš. No nozaru skatupunkta jāizceļ pārliecinošā apstrādes rūpniecības (+5,5 %), tirdzniecības (+6,4 %), kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (+8,3 %) nozaru izaugsme, uzsvēra arī “SEB banka” ekonomists Dainis Gašpuitis.
Turklāt pieaugums bija vērojams jau 16 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, salīdzinot ar 13 apakšnozarēm gada sākumā. Tāpat īpaši jāizceļ informācijas un komunikācijas nozares sniegums, kas pēc krituma pirmajā ceturksnī otrajā ceturksnī uzrādīja vairāk nekā 8 % izaugsmi.
Pozitīvi vērtējama arī arvien izteiktāka iekšzemes pieprasījuma atjaunošanās. Piemēram, mājsaimniecību tēriņu pieaugums otrajā ceturksnī paātrinājās līdz 3,7 %, savukārt uzņēmumi palielināja ieguldījumus iekārtās un tehnoloģijās. Tas liecina, ka ekonomiskā vide kļūst labvēlīgāka un
gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji uz nākotnes perspektīvām raugās pārliecinošāk nekā gada sākumā.
Izaicinājumi saglabājas
Tomēr ir arī signāli, kuriem vērts pievērst uzmanību, norādīja bankas “Citadele” ekonomists. Imports otrajā ceturksnī pieauga gandrīz tikpat strauji kā eksports, vienlaikus importa apjomam joprojām pārsniedzot eksporta apjomu. Proti, preču un pakalpojumu imports bija par gandrīz 900 miljoniem eiro lielāks nekā eksports, kas nozīmē, ka
ārējās tirdzniecības devums ekonomikas izaugsmē saglabājies ierobežots.
Salīdzinot ar vasaras sākumu, makro prognozes šim gadam ir uzlabojušās, lai gan daudzo izaicinājumu mazāk nav kļuvis, norādīja arī “SEB banka” ekonomists Gašpuitis. Ekonomika ir spējusi demonstrēt pārliecinošāku sniegumu, nekā to vērtē sociālajos tīklos un citviet. Kā gaidīts, viens no nozīmīgākajiem izaugsmes virzītājiem turpina būt investīcijas. Eiropas Savienības (ES) fondu cikls un spēcīgāka riska apetīte nodrošina ne tikai īstermiņa aktivitāti, bet liek pamatu noturīgākai izaugsmei ilgākā termiņā. Nākamgad investīciju aktivitāte, mazinoties ES fondu ieplūdēm, nedaudz noplaks. Taču riska apetīte varētu saglabāties, arī neskatoties uz nelielu procentu likmju pieaugumu. Tāpat spēcīgu atgūšanos uzrāda mājsaimniecību patēriņš, ko turpinās izaicināt inflācija un pirktspējas pieauguma palēnināšanās, kā arī ārējās vides notikumu vadītais noskaņojums. Darba tirgus būs stabils, kas veido apstākļus labvēlīgam patēriņa pieaugumam. Preču eksporta uzrāviens šogad varētu būt spēcīgs balsts izaugsmē, lai gan šāds temps ilgākā posmā nav noturams. Savukārt vājo pakalpojumu eksportu turpmāk ietekmēs “airBaltic” reorganizācija, prognozēja ekonomists.
Inflācija var ietekmēt izaugsmi
Vienlaikus darba samaksa gada laikā pieauga par 6,4 %, bet uzņēmumu peļņa palielinājās vēl straujāk. Šāda tendence var liecināt par saglabājušos cenu spiedienu ekonomikā, tādēļ inflācijas attīstībai nākamajos ceturkšņos būs jāpievērš īpaša uzmanība.
Kopumā Latvijas ekonomika otrajā ceturksnī pierādīja, ka pirmā ceturkšņa izaugsme nebija tikai “veiksmes faktors”, bet gan aizsākums daudz plašākam ekonomikas atveseļošanās procesam. Tomēr priekšā vēl ir virkne izaicinājumu, jo īpaši inflācijas paātrināšanās gada otrajā pusē un tās iespējamā negatīvā ietekme uz ekonomikas izaugsmi, brīdināja bankas “Citadele” pārstāvis Purgailis.
2. ceturkšņa spēcīgais sniegums ir uzdevis toni visam gadam, un Latvijas ekonomikas veikums apsteigs prognozes. Spēcīgā dinamika turpināsies arī gada otrajā pusē. Vienlaikus Latvijas ekonomikas lielākais risks joprojām ir ārējā vide, primāri ģeopolitiskā nenoteiktība un energoresursu cenu svārstības, kas veidos spiedienu uz uzņēmumu izmaksām un inflāciju, kā arī pārliecību. Nākamgad izaugsme nedaudz piebremzēsies, taču joprojām ir iespējas apsteigt eirozonas vidējo sniegumu. Taču ambīcijas ir sasniegt straujāku izaugsmi. Lai to sasniegtu, nepieciešams lielākas investīcijas produktivitātē, inovācijās un mākslīgā intelekta izmantošanā, kā arī eksporta tirgu paplašināšanā. Bez šiem faktoriem Latvija saglabās mērenu izaugsmes tempu, kas nodrošinās pakāpenisku dzīves līmeņa pieaugumu, bet ne spēju strauji samazināt atpalicību no turīgākajām Eiropas valstīm.
KONTEKSTS:
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2026. gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 2,8 %, salīdzinot ar 2025. gada attiecīgo periodu. Tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 0,7 %.
Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 21,3 miljardi eiro, tostarp otrajā ceturksnī – 11,5 miljardi eiro.
