CSDD iepriekš aicināja ar kompensācijas pieprasīšanu nesteigties un sagaidīt DVI secinājumus, lai gan daļa cilvēku jau ir vērsušies direkcijā ar atlīdzības prasībām.
Soņeca skaidroja, ka DVI lēmums vēlāk var kalpot kā papildu arguments kompensācijas prasībā, taču tas nav obligāts priekšnoteikums kompensācijas prasīšanai. DVI pārbaude un individuāls prasījums par kaitējuma atlīdzināšanu ir paralēli tiesību aizsardzības ceļi. Arī tad, ja DVI konstatēs pārkāpumu, tas pats par sevi nenozīmēs automātisku kompensācijas izmaksu.
Pirmais solis cilvēkam būtu vērsties CSDD un noskaidrot, vai viņa dati incidentā ir noplūduši, kādi dati tie ir, cik ilgi tie glabāti un uz kāda pamata. Pēc tam jāvērtē, vai cilvēkam radies mantisks vai nemantisks kaitējums un vai to iespējams sasaistīt tieši ar konkrēto datu noplūdi.
Ar pašu faktu, ka personas dati ir noplūduši, kompensācijas saņemšanai nepietiek, uzsvēra eksperte.
Cilvēkam jāspēj pamatot konkrētais kaitējums un cēloņsakarība ar incidentu. Piemēram, mantisks kaitējums var būt konkrēti izdevumi, kas radušies, reaģējot uz datu noplūdi, savukārt nemantiska kaitējuma gadījumā vērtējamas arī cilvēka bažas un emocionālais pārdzīvojums. Arī šādos gadījumos būtiski ir pierādīt saikni ar CSDD incidentu.
Soņeca uzsvēra, ka nav iespējams iepriekš noteikt vienotu kompensācijas summu visiem cilvēkiem, kuru dati noplūduši.
“Katrs cilvēks, kas nāk ar savu atlīdzības pieteikumu, stāsta un rāda, un ar pierādījumiem pierāda tieši to kaitējumu, kas viņam ir nodarīts. Tas būs individuāls. Nevar konkrēti pateikt, ka tie būs 100 000, 10 000, 1000 [eiro],” pauda Soņeca.
Viņa piebilda, ka atlīdzinājuma veids arī var atšķirties – vienā gadījumā tas var būt mantisks, citā nemantisks, bet atsevišķos gadījumos atlīdzinājuma forma var būt arī, piemēram, publiska atvainošanās.
Ja cilvēks uzskata, ka kaitējums ir nodarīts un to iespējams sasaistīt ar CSDD datu noplūdi, vispirms par atlīdzinājumu jāvēršas CSDD. Ja jautājumu neizdodas atrisināt, prasību iespējams tālāk virzīt tiesā. Soņeca uzsver, ka pirms tiesvedības būtiski savākt pierādījumus un skaidri pamatot gan nodarīto kaitējumu, gan tā saistību ar datu noplūdi.
KONTEKSTS:
Augusta pirmajā pusē kiberuzbrukumā CSDD informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmai hakeriem izdevies nesankcionēti iegūt 1,2 miljonu cilvēku personas datus un apmēram 150 000 juridisko personu reģistrācijas numurus. Dati iegūti no direkcijai veiktajiem maksājumiem pēdējo 18 gadu laikā.
Kiberincidentu novēršanas institūcija “Cert.lv” norādīja, ka uzbrukumam izmantota ievainojamība internetam pieejamā CSDD sistēmā. Turklāt nebija ievērotas vairākas obligātās kiberdrošības prasības. Ziņas par kiberincidentu saņemtas novēloti.
Valsts policija sākusi kriminālprocesu par kiberuzbrukumu, savukārt Valsts kancelejas Krīzes vadības centram sadarbībā ar “Cert.lv” uzdots izveidot CSDD kiberincidenta seku novēršanas darba grupu. CSDD amatpersonu atbildību par datu noplūdi pārbaudīs arī Ģenerālprokuratūra.
Incidenta dēļ atkāpusies visa CSDD vadība.
Ceturtdien izraudzīta CSDD pagaidu padome Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētāja Ģirta Ozola vadībā, savukārt piektdien ievēlēta CSDD pagaidu valde, tādējādi nodrošinot uzņēmuma nepārtrauktu darbību un pārvaldību līdz pastāvīgas valdes ievēlēšanai. Par pagaidu valdes priekšsēdētāju ievēlēts Juris Teteris, bet par valdes locekli – Aivis Ozoliņš.
