ĪSUMĀ:
Šanhajas Sadarbības organizācija atzīmē 25. gadu jubileju
Šanhajas Sadarbības organizācija, kas šajās dienās svin savu 25. gadu jubileju, tika izveidota ar mērķi risināt drošības jautājumus Eirāzijā. Laika gaitā šis reģionālais bloks, kura sastāvā bez Krievijas un Ķīnas ir arī Indija, Pakistāna, Irāna, četras Centrālāzijas valstis un Baltkrievija, pievērsās ekonomikas jautājumiem.
Iepriekš gan Putins, gan Sji ir izmantojuši bloku, lai popularizētu savu redzējumu par daudzpolāru pasauli un prezentētu vienotu fronti pret Rietumiem. Ķīnā, kur īpaša uzmanība tiek pievērsta jubileju atzīmēšanai, Šanhajas Sadarbības organizācijas 25. samitam Biškekā piešķīra simbolisku nozīmi.
Samita priekšvakarā Ķīnas plašsaziņas līdzekļi raksturoja organizāciju kā “jauna tipa starptautisko attiecību modeli”. Vienlaikus Ķīnas valsts ziņu aģentūra “Sjiņhua” atgādinājusi, ka Sji kopš stāšanās amatā 2012. gada nogalē nav izlaidis nevienu organizācijas samitu, kas viņam esot ļāvis mērķtiecīgi attīstīt organizāciju.
Rietumu eksperti uzskata, ka Šanhajas Sadarbības organizācijas samiti arvien vairāk kļūst par skatuvi neoficiālai un Maskavai aizvien neērtākai konkurencei.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Ķīna izmanto Maskavas diplomātiskās un ekonomiskās ietekmes vājināšanos, lai nostiprinātu savas pozīcijas Centrālāzijā, kas ir izšķiroši svarīgs punkts preču pārvadāšanai starp Eiropu un Āziju un, ko Krievija vienmēr ir uzskatījusi par savu ietekmes zonu. Tomēr Krievija joprojām saglabā spēcīgas pozīcijas šajā reģionā, ko nodrošina plašā krievu valodas lietošana, gadiem veidotie politiskie un drošības sakari, kā arī no padomju laikiem mantotās institūcijas.
Vienlaikus Krievijas pieaugošā ekonomiskā atkarība no Ķīnas un tās izvērstais karš pret Ukrainu ierobežo Maskavas iespējas reģionā.
Indijas līderis aicina uz mieru
Uz šī fona Indijas premjerministrs Narendra Modi, kurš ir klātesošs Šanhajas Sadarbības organizācijas samitā, lēmis izmantot pasākumu, lai aicinātu Putinu izbeigt karu pret Ukrainu, uzsverot, ka tas kaitē cilvēcei.
“Katra kara diena ir solis atpakaļ cilvēcei, savukārt katrs solis ceļā uz mieru piepilda mūs visus ar jaunu cerību un apņēmību. Mums ir jāvirzās no “bezgalīga kara” uz “kara izbeigšanu” — tas ir ceļš, kas ir būtisks arī visas cilvēces labklājībai. Cilvēces interesēs ir panākt, lai visi šie jautājumi pēc iespējas ātrāk tiktu atrisināti mierīgā ceļā. Tāds ir Indijas vēstījums,” sacīja Modi.
Putins uz šo Modi aicinājumu atbildējis, ka Krievija jau esot uzsākusi šo ceļu, taču maz ticams, ka tuvākajā laikā būtu gaidāmas Kremļa politikas izmaiņas.
Viņš nesen paziņoja, ka Maskava vēlas sasniegt uzsāktās militārās operācijas mērķus un nodrošināt kontroli pār visu Donbasu. To netieši apliecina arī Biškekā notikusī Putina saruna ar Ķīnas Tautas Republikas prezidentu Sji Dziņpinu. Kremļa pārstāvji informē, ka pārrunātas divpusējās attiecības, tai skaitā tirdzniecība un ekonomiskā sadarbība, un Krievijas iebrukums Ukrainā tikai pieminēts.
Iespējams, Ukrainas miera procesam lielāka uzmanība tiks veltīta 1. septembrī plānotajās Kremļa saimnieka sarunās ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu.
Uz sanāksmi ASV negaidīti dodas Krievijas finanšu ministrs
Tikmēr ASV Finanšu ministrs Skots Besents aizvadījis tikšanos ar Krievijas finanšu ministru Antonu Siluanovu. Besents tikās divpusējā sarunā ar Siluanovu G20 finanšu ministru sanāksmes laikā Ešvilā, Ziemeļkarolīnā. Siluanovs apmeklējis sanāksmi pirmo reizi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Kā vēsta amerikāņu medijs “Fox News”, Besenta un Siluanova sarunu centrā bija ASV prezidenta Donalda Trampa 28 punktu miera plāns, kas tika izstrādāts jau pērn, taču pēc vairākām nesekmīgām sarunām īstenošana tā arī netika sākta.
Krievijas finanšu ministra dalība G20 sanāksmē izraisīja Eiropas amatpersonu neapmierinātību, atzīmē “The New York Times”. Vācijas vicekanclers paziņoja, ka boikotēs tradicionālo sanāksmes dalībnieku kopbildi, ja tajā būs arī Siluanovs. Kā norāda “The New York Times”, draudi šķietami nostrādāja — Krievijas finanšu ministrs tika izslēgts no kopīgas fotografēšanās.
Siluanova negaidītais brauciens uz ASV notika sešas dienas pēc tam, kad Maskavu iepriekš neizziņotā vizītē apmeklēja ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Retklifs.
Zelenskis: Trampa sūtņi dosies uz Krieviju un Ukrainu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka ASV prezidenta Donalda Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners gatavojas doties vizītēs uz Krieviju un Ukrainu.
Zelenskis paudis cerību, ka septembrī varētu būt vērojama virzība Krievijas izvērstā kara izbeigšanas jautājumā.
Ukrainas prezidents arī atzīmēja, ka ir uzklausījis Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka un Ukrainas Drošības dienesta (SBU) ziņojumus par Ukrainas atbildes triecieniem Krievijas teritorijas dziļumā un uzsvēra, ka Kijiva gatavo jaunu atbildi uz Krievijas uzbrukumiem.
Zelenskis arī piebilda, ka vienlaikus ir būtiski, lai ar partneriem panāktās vienošanās par palīdzību Ukrainai tiktu arī realizētas praksē.
Krievija turpina gaisa triecienus pa civiliem mērķiem Ukrainā
Tikmēr Krievija pirmdien turpināja gaisa triecienus pa civiliem mērķiem Ukrainā. Uzbrukumi vērsts arī pret tirdzniecības un loģistikas centru Kijivas apkaimē.
0:54
Ukraina jau vairākas nedēļas uzbrūk Krievijas interneta tirdzniecības uzņēmumu noliktavām, kuras varētu būt iesaistītas militārajā apgādē, tāpēc Krievijas armijas uzbrukumu uzņēmumam “Aurora” pie galvaspilsētas var uzskatīt par atriebību. Ukrainas Valsts ārkārtas dienests ziņo, ka loģistikas kompleksā izcēlās ugunsgrēks, kuru izdevās lokalizēt. Darbinieki nav cietuši, bet nācies daļēji ierobežot satiksmi pa svarīgu autoceļu.
Citos ienaidnieka uzbrukumos Kijivas apgabalā ievainojumus guvuši četri cilvēki un divos rajonos nodarīti postījumi civilajai infrastruktūrai. 14 stāvu dzīvojama ēka izpostīta arī Doņeckas apgabala pilsētā Kramatorskā. Izcēlās ugunsgrēks, kuru izdevās nodzēst, un nav publiskota informācija par upuriem vai ievainotajiem.
Laikraksts “The Wall Street Journal” ziņo, ka Krievija cenšas piespiest Ukrainu pakļauties, arvien intensīvāk raidot pret Kijivu un citām pilsētām reaktīvos bezpilota lidaparātus. Pēdējās dienas gaisa trauksme Kijivā skan gandrīz nepārtraukti. Tas draud padarīt normālu dzīvi Ukrainas galvaspilsētā sarežģītāku nekā jebkad iepriekš kopš pilna mēroga kara sākuma, atzīmē laikraksts.
Pastiprinās centienus Ukrainai nodot “Patriot” raķetes
Ukrainas Gaisa spēku Komunikācijas pārvaldes vadītājs Jurijs Ignats sacījis laikrakstam, ka Krievijas palaistie reaktīvie droni daudz biežāk sasniedz paredzētos mērķus. Viņš arī uzsvēris, ka dažos Krievijas uzbrukumu viļnos reaktīvie droni veido divas trešdaļas no visiem Krievijas spēku raidītajiem bezpilota lidaparātiem.
Savukārt medijs “Euronews” vēsta, ka Eiropas Komisija (EK) varētu izdarīt spiedienu uz valstīm, kuru rīcībā ir ievērojami “Patriot” raķešu krājumi, jo īpaši Spāniju un Grieķiju,
ņemot vērā, ka Kijivai arvien vairāk nepieciešamas pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess iepriekš paziņoja, ka Madride ir apņēmusies nodot Ukrainai piecas “Patriot” raķetes. Taču tas tā arī nav noticis.
Savukārt Grieķijas premjerministrs Kirjaks Micotakis izteicies, ka Atēnas “pretojas spiedienam” nodot Kijivai vienu no saviem sešiem “Patriot” kompleksiem. Pēc premjera teiktā, šīs sistēmas ir nepieciešamas Grieķijas gaisa telpas aizsardzībai.
Kāds Eiropas Savienības diplomāts sarunā ar “Euronews” norādīja, ka Madrides un Atēnu nevēlēšanās atteikties no savām raķetēm nav nekas jauns. Tomēr situācija kļūst arvien saspringtāka, jo Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aizvien uzstājīgāk pieprasa jaunas munīcijas piegādes. Pēc diplomāta teiktā, “Patriot” sistēmu nodrošināšana Ukrainai šovasar kļuvusi par “galveno jautājumu”.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
