Sīrijas valdība pagājušajā nedēļā publicēja video, kurā redzams, kā valsts pagaidu prezidents Ahmads aš Šarā ar “Visa” maksājumu karti norēķinās kafejnīcā.
Šādi valsts vadītājs simboliski atzīmēja Sīrijas banku atgriešanos starptautiskajā finanšu sistēmā, no kuras tās bija izolētas daudzus gadus.
Tas varēja notikt pēc tam, kad ASV svītroja Sīriju no terorismu atbalstošo valstu saraksta, kurā tagad ir palikušas tikai Kuba, Ziemeļkoreja un Irāna.
ASV iekļāva Sīriju sarakstā 1979. gadā. Tas bija saistīts ar toreizējā valsts autoritārā vadītāja Hāfeza al Asada režīma finansiālo palīdzību palestīniešu bruņotajiem grupējumiem.
ASV un citu valsts sankcijas pastiprinājās pēc tam, kad Sīrijā 2011. gadā sākās asiņains pilsoņu karš, jo diktators Bašars al Asads brutāli apspieda iedzīvotāju protestus.
Kara, sankciju un iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ Sīrijas ekonomika piedzīvoja strauju lejupslīdi.
Karš beidzās 2024. gada decembrī, kad Šarā vadītais džihādistu grupējums “Hajat Tahrīr aš Šām” gāza Asadu.
Kopš nākšanas pie varas Šarā valdība ir īstenojusi reformas, lai izvestu Sīriju no starptautiskās izolācijas. Tās bija sekmīgas, jo Eiropas Savienība un ASV atcēla vairumu sankciju. Sīrijas izņemšana no terorismu atbalstošo valstu saraksta nozīmēja pēdējo nopietno ASV sankciju atcelšanu.
Turpmāk ASV finanšu institūcijas drīkstēs apkalpot Sīrijas klientus, apstrādāt maksājumus, kuros iesaistītas Sīrijas bankas, kā arī veidot korespondentbanku attiecības.
Sīrijas ārlietu ministrs Asads aš Šabani paziņoja, ka tas dos jaunu elpu Sīrijas ekonomikai: “Mēs ceram, ka šī pēdējā šķēršļa aizvākšana palīdzēs uzlabot ekonomisko situāciju un ļaus Sīrijai no jauna iekļauties pasaules finanšu un ekonomiskajā sistēmā.
Tas arī palīdzētu palielināt kapitāla ieplūšanu valstī, jo īpaši tādēļ, ka tagad vairs nepastāv šķēršļi investīcijām, uzņēmējdarbībai un ekonomiskās dzīves atjaunošanai Sīrijā.”
Arī būvniecības uzņēmuma vadītājs Metaniuss Henavi ir priecīgs par sankciju atcelšanu.
“Sankciju atcelšana ir ļoti svarīga, jo Sīrijas ekonomikai sankcijas, kas mums bija piemērotas kopš pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākuma, bija kavēklis attīstībai,” Henavi sacīja ziņu aģentūrai “Reuters”.
Neraugoties uz to, ka ir nojaukti galvenie šķēršļi, kas atturēja ārvalstu investorus no darījumiem ar Sīriju, joprojām pastāv iekšēji un ārēji draudi, kuru dēļ Sīrija nav tik iekārojams tirgus, norādīja analītiķis Navars Šabans.
“Sīrijas valdībai ir vairāk jāpievēršas šiem iekšējiem un ārējiem draudiem. Kad es runāju par ārējiem draudiem, es domāju, piemēram, Izraēlas iejaukšanos Sīrijā. Tas viss kopā var radīt nelabvēlīgu vidi, kas var atturēt investorus vai lielus uzņēmumus no ieguldīšanas Sīrijā vai no turpmākas darbības valstī. Vašingtona ir likvidējusi politisko risku, ka par investīcijām Sīrijā varētu tikt piemērotas sankcijas. Damaskai ir jāsamazina komerciālais risks, kas saistīts ar faktiskām investīcijām valstī,” Šabans sacīja telekanālam “Al Arabiya”.
Ekonomisti prāto, ka nākotnē caur Sīrijas ostām varētu eksportēt naftu un gāzi no Persijas līča reģiona valstīm.
Taču tādā gadījumā būs jāatjauno kara laikā iznīcinātie ceļi, inženierkomunikācijas un infrastruktūra.
ASV enerģētikas uzņēmums “Chevron” ir izrādījis interesi par ieguldījumiem naftas cauruļvadu atjaunošanā Sīrijā, lai caur valsti varētu eksportēt naftu no Irākas, apejot Hormuza šaurumu.
